01:22 19 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Baltijas valstu karogi promenādē

Latvieši un igauņi apskauž labklājību Lietuvā

CC0 / pixabay / falco
Baltijā
Saņemt īso saiti
35

Eurostat jaunā statistiskā pētījuma autori secinājuši: par bagātāko Baltijas valsti neizbēgami kļūs Lietuva, kurā vērojama iedzīvotāju materiālās labklājības strauja izaugsme.

RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Igaunijas iedzīvotāju pirktspēja ir daudz zemāka nekā Lietuvā, taču mazliet augstāka nekā vidēji Latvijā. Visi Baltijas iedzīvotāji tālu atpaliek no Luksemburgas hercoga pavalstniekiem. Eurostat aplēsis, kādu valstu materiālā labklājība var radīt skaudību un kam Eiropā var just līdzi, vēsta Sputnik Igaunija.

Faktiskā individuālā patēriņa rādītāju (AIC) statistiķi izmanto ģimeņu (mājsaimniecību) materiālās labklājības līmeņa salīdzināšanai dažādās valstīs un reģionos, bet AIC uz vienu iedzīvotāju tiek aprēķināts saskaņā ar ES pieņemto pirktspējas standarta (PPS) vērtējuma sistēmu. Tas dod iespēju, ņemot vērā cenu līmeni, procentos no vidējā rādītāja ES aplēst, cik biezāks vai plānāks ir konkrētā reģiona, valsts vai rajona vidējā iedzīvotāja naudas maciņš.

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat jaunākā atskaite liecina, ka ar augstāko PPS Eiropā – 132% var palepoties Luksemburgas iedzīvotāji, bet zemākais – 54% - neļauj priecāties par dzīvi Bulgārijā.

Statistiķu secinājumu pamatā ir pirkstpējas rādītāji, atjaunotie demogrāfijas dati un iekšzemes kopprodukta vērtējums.

Visu nosaka pirktspējas pieauguma temps

Nekādas īpašas atklāsmes statistiķi nav publicējuši – kartējo reizi apliecinājies, ka starpība starp reālajiem ienākumiem Eiropas rietumos un ziemeļos nepatīkami lielā mērā atšķiras no rādītājiem Austrumeiropā. Tomēr daži negaidīti fakti ir parādījušies. Piemēram, atzīmēts, ka Lietuvas iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugums būtiski pārsniedz šo rādītāju Igaunijā un Latvijā.

Lietuvieši iekļuvuši valstu grupā, kas vismazāk atpaliek no ES vidējā PPS rādītāja – dati par 2017. gadu liecina, ka PPS sasniedzis 88%, bet Igaunijā – tikai 73%. Diezin vai iztēloto vidējo igauni mierinās fakts, ka PPS Latvijā ir vēl zemāks. Iedzīvotāju materiālās labklājības līmeņa ziņā Igaunija iekļuvusi vienā grupā ar Maltu, Slovēniju, Grieķiju, Poliju un Slovākiju.

Desmit ES valstu iedzīvotāji ar Luksemburgas hercoga pavalstniekiem priekšgalā dzīvo daudz labāk nekā vidēji ES. Luksemburgas iedzīvotājiem ar viņu 32% virs "normas" sarakstā seko Vācijas iedzīvotāji, kuru PPS vidējo ES rādītāju pārsniedz par 22%, Austrija, Dānija un Lielbritānija, kuru PPS pārsniedz vidējo par 15-20%. Šīm valstīm seko Beļģijas, Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Francijas iedzīvotāji, kuru PPS pārsniedz vidējo par 10%.

13 valstīs PPS ir zemāks par vidējo ES ne vairāk kā par 30%, bet pārējās 5 valstīs tas nepāprotami ir pavisam slikts salīdzinājumā ar luksemburgiešiem. Sarakstu noslēdz Bulgārija ar PPS 54% apmērā. Toties individuālā patēriņa pieauguma temps Austrumeiropā ir krietni augstāks nekā citos ES reģionos.

Divu gadu laikā Rumānijā tas audzis par 10%, Lietuvā — par 5%, Čehijā — par 4%, savukārt dažās Rietumeiropas valstīs iedzīvotāju labklājība pat samazinās. Tā pati Luksemburga laikā no 2015. līdz 2017. gadam zaudējusi 8 punktus, Austrija, Zviedrija un Nīderlande – 4 punktus. Tātad, pesimisti atzīmēja, pēc 100-200 gadus ilga un mierīga darba Austrumeiropas iedzīvotāji dzīvos tikpat labi kā Rietumi.

Pēc temata

"Apskaudušies" par ekonomiku: Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā ne viss ir slikti
Katra piektā ģimene ar bērniem valstī dzīvo uz nabadzības robežas
Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs šogad ir kļuvis mazturīgāks

Galvenie temati