23:17 15 Novembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1305
  • RUB75.2446
Avīzes Sabiedrība un ekoloģija galvenais redaktors Sergejs Lisovskis

Par Baltijas jūras galveno apdraudējumu ekologs neuzskata atkritumus

© © Донецкий национальный университет
Baltijā
Saņemt īso saiti
61

Avīzes "Sabiedrība un ekoloģija" galvenais redaktors Sergejs Lisovskis komentēja vācu un somu zinātnieku sniegto informāciju par mirušo zonu pieaugumu Baltijas jūrā un nosauca citu faktoru, kas apdraud jūru.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Avīzes "Sabiedrība un ekoloģija" galvenais redaktors Sergejs Lisovskis pauda viedokli, ka Baltijas jūras piesārņojuma līmeņa pētījums ir ļoti svarīgs no piesārņojuma kopējā vērtējuma viedokļa. Taču tas atklājis tikai daļu problēmas, kas saprotama daudziem — piesārņojums ar rūpniecības, sadzīves un lauksaimniecības atkritumiem patiešām negatīvi ietekmē jūras floru un faunu, paziņoja Sputnik Igaunija.

Ekologs  uzskata, ka pastāv vēl viena svarīga problēmas daļa — Baltijas jūras piesārņošana ar Otrā pasaules kara ķīmiskajiem ieročiem. "Baltijas jūrā tika izmest i 267 tūkstoši bumbu, tās dzīlēs guļ 50 tūkstoši tonnu indīgu kaujas vielu, kuru izpausmes vēl nav vērojamas," — teica Lisovskis intervijā radio Sputnik, un piebilda, ka šī "ķīmija" ir visīstākā bumba Baltijas jūras ekosistēmai.

Baltijas jūras zonas, kurās nav skābekļa, strauji palielinās un jau ir sasniegušas kopējo platību 70 tūkstošu kvadrātkilometru apmēru, paziņoja vācu un somu zinātnieki rakstā žurnālā Biogeoscience. Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka pēdējo simts gadu laikā skābekļa zaudēšanas ātrums Baltijas jūrā ievērojami pieaudzis, un tā saucamās "mirušās zonas" pametuši gandrīz visi jūras faunas veidi, tostarp, mīkstmieši un posmtārpi.

Pēc pētnieku domām, galvenais iemesls ir sadzīves, rūpniecības lauksaimniecības notekūdeņu izmešana. To sastāvā ir ļoti liels daudzums barības vielu, piemēram, slāpeklis un fosfors, kuri provocē ātru aļģu izplatīšanos.

Atmirušās aļģes nolaižas dzelmē, kur tās pārstrādā baktērijas. Tās savukārt aktīvi patērē skābekli, un tādēļ jūra pakāpeniski to zaudē.

Zinātnieki uzskata, ka šo procesu iespējams aizkavēt, samazinot piesārņojuma izmešus. Taču atsevišķu reģionu atjaunošana var ilgt desmitiem gadu, jo aļģes izplatās arī atmosfēras slāpekļa dēļ.

Ekologi sen runā par to, ka globālās sasilšanas dēļ Baltijas jūras augšējos slāņos paceļas fosfora nogulsnes — Latvijā gan lielas zemnieku lauksaimniecības, gan parasti dārzkopji aktīvi izmanto mēslojumu, kurā ir daudz fosfora, un pēc tam upes nes šo mēslojumu jūrā. Tādēļ jūrā sāk kristies skābekļa līmenis.    

Pēc temata

Cik ilgs mūžs vēl lemts Baltijas jūrai
Amerikāņu "Roundup" indē putnus Latvijā
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi

Galvenie temati