16:46 21 Jūlijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1670
  • RUB74.0532
Amerikas zenītraķešu kompleksi Patriot

Lietuvas prezidente piedāvā uzstādīt Patriot kompleksus uz zemūdenēm

© Sputnik / Игорь Зарембо
Baltijā
Saņemt īso saiti
35

Baltijas valstu aizsardzības pastiprināšanai no Krievijas Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite piedāvā nestandartu zenītraķešu kompleksu Patriot izmantošanu.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite piedāvājusi Baltijas valstu aizsardzības pastiprināšanai uzstādīt zenītraķešu kompleksus Patriot uz zemūdenēm, raksta Sputnik Lietuva.

Atbildot uz itāļu ikdienas avīzes Corriere della Sera žurnālista jautājumu par gaidāmo NATO samitu Briselē, Gribauskaite uzsvēra, ka alianses pretgaisa aizsardzībai reģionā jābūt pastiprinātai: tostarp, Patriot kompleksi varētu tikt "uzstādīti uz zemūdenēm vai Lietuvas teritorijā".

Turklāt prezidente atkal pastāstīja par "Krievijas agresiju", kura apdraud Baltijas valstis un Poliju. Pēc Gribauskaites sacītā, Lietuva izjūt "draudus" dēļ "pastāvīgi atkārtojamām Krievijas mācībām pierobežā un Baltijas jūrā, kiberuzbrukumiem un Kaļiņingradas rajona militarizācijas".

Amerikas tāldarbības zenītraķešu kompleksi Patriot tiek izmantoti lielu administratīvi-rūpniecisko centru, jūras militāro un gaisa militāro bāzu aizsardzībai no gaisa uzbrukuma līdzekļiem spēcīgas pretinieka radio-elektroniskās pretestības apstākļos. Pērnā gada oktobrī Polijā paziņoja par nolūkiem izvietot valsts teritorijā Patriot kompleksus tuvāko divu gadu laikā, savukārt šī gada martā Varšava parakstīja līgumu ar ASV par kompleksu piegādi.

Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzība ir viena no vājākajām zonām militārā nozīmē. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas rīcībā šobrīd ir maza attāluma pretgaisa aizsardzības sistēmas (3-5 kilometri). Iepriekš Lietuva aicināja Vašingtonu izvietot Baltijā pretraķešu kompleksus uz pastāvīga pamata.

Frāzes par "Krievijas draudiem" no rietumvalstu politiķu puses izskan periodiski, visbiežāk — no Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas puses. Aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietoti starptautisko spēku bataljoni.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas audzēt spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO valstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.    

Pēc temata

Grībauskaite: ar Krieviju labāk būtu tirgot, nevis karot
Baltijas valstis – mazā un vidējā darbības rādiusa ieročnesēji

Galvenie temati