12:27 15 Novembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1296
  • RUB76.3414
SDG termināls Independence Klaipēdā

Nosaukta summa, ko Lietuva samaksās par SDG termināli Klaipēdā

© AFP 2018 / PETRAS MALUKAS
Baltijā
Saņemt īso saiti
40

Par SDG termināli Klaipēdā Lietuva samaksās trīskārt vairāk nekā maksā paša kuģa uzbūvēšana.

RĪGA, 20. aprīlis — Sputnik. Par "enerģētisko neatkarību" Lietuvas nodokļu maksātāji samaksās augstu cenu — par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kurš kļuvis par Grībauskaites ēras personisko simbolu, nāksies samaksāt vismaz 780 miljonus eiro, pēc aplēsēm secinājis portāls Baltnews.lt.

11. aprīlī starptautiskās konsaltinga kompānijas Poyry Management Consulting Ltd analītiķi iepazīstināja ar pētījumu par to, kā Lietuvai izdevīgāk rīkoties ar SDG termināli, kad beigsies tā nomas termiņš 2024. gadā. Pēc viņu domām, ieteicams izpirkt kuģi. Domājams, šim nolūkam valstij nāksies izdot 120-160 miljonus eiro, taču precīza summa nav minēta.

Jaunākie dati liecina, ka ik gadus nodokļu maksātāji par Independence nomu maksā 135 017 eiro. Kopš nomas līguma pirmās dienas, tas ir, četru gadu laikā par SDG terminālu samaksāti 170 296 571 eiro. nomas termiņa beigās summa par visiem desmit gadiem sastādīs 521 316 033 eiro.

Taču izdevumi par terminālu ietver ne tikai nomas maksu. Darbības sākumam bija jāizveido atbilstoša infrastruktūra, kas Lietuvai izmaksāja 101 miljonu eiro. Tagad ziņots, ka 2024. gadā būs jāizpērk kuģis par 160 miljoniem eiro.

Tātad SDG terminālis kopumā izmaksās 782 316 033 eiro.

"Saskaņā ar līgumu Lietuvai jāmaksā par nomu līdz 2024. gadam. Tikai pēc tam mēs varēsim sākt maksāt par kuģa izpirkšanu. Gāzes glabātavas cena sastāda 250 miljonus dolāru — šādu summu samaksāja norvēģi, kuri to nopirka Dienvidkorejā un vēlāk iznomāja Lietuvai… Principā, par nomu Lietuva samaksās trīsreiz dārgāk nekā maksā paša kuģa uzbūve. Visiem taču ir skaidrs, ka Lietuva ir bagāta valsts, kurā ir daudz naftas un gāzes, tāpēc mēs varam samaksāt gan trīs, gan piecas reizes dārgāk," — skaidroja Seima deputāts Artūrs Skardžus, viens no galvenajiem projekta pretiniekiem.

Pie tam minētā summa nav galīga — līdzekļi jāpiešķir arī pārbaudēm, remontam, SDG terminālī strādājošo speciālistu algām un daudziem citiem aspektiem, ko tāpat apmaksās Lietuvas pilsoņi.

Nav nozīmes cerēt, ka termināļa slodze pieaugs, jo pašreizējā demogrāfiskā tendence neko labu nesola. Lietuva strauji zaudē iedzīvotājus, tātad kritīsies gāzes patērētāju skaits, tostarp arī rūpniecības uzņēmumu vidū.

Lietuvas valdība cerēja, ka SDG iepirks kaimiņi — Latvija, Igaunija un Polija, taču tas nav noticis. Pirmkārt, Krievijas gāze ir lētāka nekā degviela no Novēģijas, bet Polijai ir pašai savs SDG terminālis. Arī igauņi plāno uzstādīt nelielu SDG terminālu Paldiski ostā.

Kas notiks, kad norvēģi aizies

Peldošā termināļa problēma ir saistīta arī ar to, ka Lietuvā nav speciālistu, kuri prastu to vadīt. Pašlaik darbam uz kuģa norvēģu kompānija Hoegh LNG algo ārzemniekus. Nav zināms, kas strādās terminālā, kad Lietuva to izpirks.

Laiku pa laikam Lietuvā sākas runas par to, ka vietējām augstskolām jāsagatavo atbilstoši kadri darbam SDG terminālī, un Klaipēdas universitātē pat izveidota atsevišķa programma, taču nav zināms, vai vietējiem profesoriem izdosies tik īsā laikā sagatavot nepieciešamos speciālistus. Vēl viens aspekts: vai viņi piekritīs strādāt Lietuvas valsts objektā par Lietuvas algu?

Napšaubāmi, Lietuvas enerģētiskās neatkarības un Daļas Grībauskaites ēras personiskā simbola nākotne ir ļoti miglaina, uzskata raksta autors.    

Pēc temata

Lietuva cer sadarboties ar ASV SDG piegādēs uz Latviju un Igauniju
Bijušais vēstnieks: Lietuva apmānījusi Latviju sakarā ar SDG termināli
Eiropas Komisija atteicās atbalstīt Baltijas SDG projektus

Galvenie temati