RĪGA, 13. aprīlis — Sputnik. Starptautiskie eksperti iesaka Lietuvai izpirkt Novēģijas kompānijai Hoegh LNG piederošo Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināla kuģi-gāzes glabātavu Independece pēc 2024. gada, kad noslēgsies tā nomas termiņš, lai arī šis darījums slēpj zināmu ekonomisko risku, vēsta Baltic Course.
Izdevumu un iespējamo priekšrocību analīzi jautājumā par SDG ilgtermiņa piegādes nodrošināšanu Lietuvā veica starptautiskās konsaltinga kompānijas Poyry Management Consulting eksperti pēc SDG termināla operatora – uzņēmuma Klaipedos nafta pasūtījuma.
"Kuģa-SDG glabātavas izpirkšana ir saistīta ar noteiktu risku, piemēram: tīrais ekonomiskais labums nepārsniedz to, ko būtu iespējams saņemt, kuģi nomājot. Tomēr, pēc mūsu domām, kuģa-glabātavas izpirkšana dāvās Lietuvai elastīgu iespēju reaģēt uz negaidītiem apstākļiem, piemēram, gāzes pieprasījuma samazināšanos, jo nepieciešamības gadījumā kuģi iespējams pārdot," – teikts Poyry atskaitē.
Kuģa-glabātavas ilgtermiņa nomas līgums, pēc speciālistu domām, nav elastīgs risinājums.
Tāpat pētījumā teikts, ka mazāka kuģa noma vai iegāde, domājams, nepalīdzēs samazināt uzturēšanas izdevumus un no loģistikas viedokļa tas būtu sliktāks risinājums nekā kuģa iegāde, kura tilpība sasniedz 170 tūkstošus kubikmetrus (kā Independence).
"Iespēja saņemt SDG sniedz virkni priekšrocību, it īpaši no piegādes avotu diversifikācijas viedokļa, kas būs īpaši svarīga vairumtirdzniecības tirgus atbilstošas darbības nodrošināšanai Lietuvā," – norāda atskaites autori.
Par gāzes glabātavas kuģa īri valsts kontrolētais uzņēmums Klaipedos nafta maksā ik gadu apmēram 60 miljonus eiro. Lai gūtu iespēju pretendēt uz ES finansējuma palīdzību gāzes uzglabāšanas kuģa izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt Klaipēdas termināla atzīšanu par reģionālo. Taču vienoties šajā jautājumā ar divām pārējām Baltijas valstīm neizdevās.
Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijai noslēgt vienošanos, kura aptver objektus visās trijās Baltijas valstīs – peldošo SDG termināli Klaipēdā, Igaunijas topošo sašķīdinātās gāzes pārkraušanas termināli un gāzes krātuvi Inčukalnā – un kopīgiem spēkiem cīnīties par Eiropas Savienības finansējumu.
Taču 2017. gada vasaras beigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt vienošanās papildus datus, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa ievilkšanu. Lietuvas premjera ārpolitikas padomnieks Deivids Matuļonis pēc tam paziņoja, ka Lietuva mēģinās panākt vienošanos tikai ar Igauniju par kopējo SDG tirgu.
Taču igauņu premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai īrētais peldošais termināls ir "ātrs risinājums", kurš tika pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eiropas Komisijas pasūtīto pētījumu, par labāko reģionālā SDG termināla atrašanos vietu tiek uzskatīta Somu līča piekraste. Somija atteicās no tā būvniecības, tādēļ par alternatīvu kļūst igauņu Mūga vai Paldiski.
Galu galā ne Latvija, ne Lietuva, ne Igaunija nesaņēma naudu no Eiropas Savienības ar SDG infrastruktūru saistītiem projektiem, un visus termināla uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus sedz Lietuva. Visi gāzes patērētāji 2017. gadā samaksāja aptuveni 88,5 miljonus eiro nodokļos termināla uzturēšanai.
Lietuva meklē iespējas samazināt SDG termināla uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, ņemot vērā gāzes patēriņa samazināšanos valstī un termināla uzturēšanas sloga pieaugumu. It īpaši tas skar lielākos patērētājus, piemēram, mēslojuma rūpnīcu Achema.
Iepriekš vēstīts, ka Lietuva par pārdod daļu SDG Lielbritānijai, izmantojot cenu svārstības tirgū, lai mazinātu termināla uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus.
