RĪGA, 2. marts — Sputnik. Parlamenta komisija iemeslu noskaidrošanai, kuru dēļ Lietuvā no Eiropas Savienības nokļūst zemākas kvalitātes produkti nekā Rietumeiropas valstīs, nonākusi pie secinājuma, ka pret piegādātājiem Eiropā vērstās apsūdzības ir pārspīlētas, ziņo Baltnews.lt.
Komisija atzinusi, ka daži produkti patiešam atšķiras no Vācijā pārdotajiem, tomēr Lietuvā ievestos plaši pazīstamu prečzīmju produktus nav iespējams dēvēt par zemas kvalitātes precēm, lai arī tie dažkārt atšķiras sastāva ziņā.
Paši vainīgi
Problēmu, ko Austrumeiropas valstis nosauca par "pārtikas aparteīdu", Saeimas deputātes Godas Burkones vadītā komisija izmeklēja vairāk nekā trīs mēnešus. Galu galā komisija secināja, ka vainojamas ir valsts struktūras, kas atbild par sanitāro normu ievērošanu, — tās neko nav izdarījušas, lai slēgtu ceļu produktiem, kuru sastāvs atšķiras no Rietumeiropā pārdotajiem.
Burkone uzskata, ka tāpēc kopš 2019. gada valsts piešķirs līdzekļus tamlīdzīgu situāciju izmeklēšanai. Pie tam komisijas locekļi ieteica ieviest marķējumu, lai pazīstamu zīmolu preču pircēji zinātu, ar ko viņu prece atšķiras no citās ES valstīs pieejamajām. Burkone piebilda, ka atsevišķos gadījumos produkti Lietuvā ir pat kvalitatīvāki.
Izmeklēšanas rezultātā netika konstatēts, ka valstī tirgotie produkti neatbilst Eiropas kvalitātes standartiem. Tās rezultātus Lietuva nosūtīs Eiropas komisijai. Ierēdņi uzskata, kas tas varētu būt nopietns signāls negodīgiem ražotājiem, pēc kuru domām, iespējams ekonomēt uz nabadzīgāku ES valstu rēķina.
Taču iepriekš publicētais Lietuvas Pārtikas un veterinārijas dienesta (PVD) pētījums nez kāpēc apliecināja, ka Lietuvā un Vacijā nopirkto pazīstamu ražotāju produktu sastāvs atšķiras. 33 produktu laboratorijas analīzē noskaidrojās, ka 23 no tiem atšķiras ne tikai sastāvs, bet arī garša, krāsa un konsistence: 70% vienas markas produktu sastāvs Lietuvā un Vācijā ir dažāds.
Visi sūdzas
2017. gada nogalē pētījumu veica arī Latvijas PVD un konstatēja, ka sastāvs ir dažāds pusei visu pārbaudīto produktu no veikaliem Latvijā, Vācijā un Beļģijā. Tika izpētīti 38 produkti ar vienādu nosaukumu un iesaiņojumu. To starpā bija konditorejas un šokolādes izstrādājumi, gāzētie dzērieni un dzīvnieku barība.
Latvijas PDV ģenerāldirektors Māris Balodis atzīmēja, ka līdzīgi pētījumi veikti arī Čehijā, Slovākijā un Ungārijā, un eksperti šajās valstīs nonākuši pie līdzīgiem slēdzieniem.
Lai arī par Eiropas komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pērn atzina faktu, ka dažādās Eiropas valstīs tiek pārdoti atšķirīgas kvalitātes produkti, un apsolīja to noskaidrot, jau 2018. gada janvārī Eiropas Veselības un pārtikas drošības komisārs Vitēnis Andrukaitis paziņoja, ka nekādi objektīvi pierādījumi tam, ka Baltijas valstīs būtu piegādāti sliktas kvalitātes produkti, nav konstatēti.
Andrukaitis atzīmēja, ka pārtikas produktu kvalitātes jautājums ir aktuāls visā Eiropas Savienībā, un pretenzijas pret ražotājiem izvirza arī Vācija, Beļģija un Luksemburga tāpat kā citas valstis.
