19:10 11 Decembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Gāzes pārvadāšanas kuģis Independence un tankeris LNG

Eiropas Komisija atteicās atbalstīt Baltijas SDG projektus

© ShareAmerica
Baltijā
Saņemt īso saiti
38

Eiropas Komisija atteikusies piešķirt naudu SDG projektiem Baltijas valstīs, par dārgākas sašķīdinātās gāzes virzīšanu nāksies maksāt patērētājiem.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Baltijas valstis nespēja vienoties par vienotu sašķīdinātās dabasgāzes tirgu, nedz Latvija, nedz Lietuva, nedz Igaunija nesaņems naudu no Eiropas Savienības projektiem, kuri saistīti ar SDG infrastruktūru, vēsta obzor.lt.

Pagājušajā piektdienā Eiropas Komisija paziņoja, ka ir apstiprinājusi ES kopējās intereses projektu sarakstu (projects of common interest, PCI), kurā nav ne viena Lietuvas, Latvijas vai Igaunijas SDG infrastruktūras projekta. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns, komentējot Eiropas Komisija lēmumu, paziņoja, ka vērtē to kā jaunu iespēju.

"Es tiecos vērtēt to kā spožu ilustrāciju tam, ka mums nav reģionālās vienošanās, tas nozīmē, ka mūsu mērķis optimizēt SDG termināla izmaksas paliek. Taču saraksts tiešām nav vienīgais līdzeklis. Tā ir ne tikai "biļete" cīņai par ES palīdzību, politiskā nozīmē šī palīdzība gāzes infrastruktūrai samazinās. (…) Neesamību projektu sarakstā es sveiktu kā noteiktu realitātes atzīšanu un noteiktu jaunu posmu," — teica Vaičūns.

Reģionālās gāzes infrastruktūras apspriešana sākās jau 2006. gadā, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā SDG termināla celtniecības ideju, taču valstis nespēja panākt vienošanos, un Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu terminālu. Par gāzes glabātuves kuģa īri valsts kontrolētais uzņēmums Klaipedos nafta maksā ik gadu apmēram 60 miljonus eiro. Lai gūtu iespēju pretendēt uz ES finansējuma palīdzību gāzes uzglabāšanas kuģa izpirkšanai no norvēģu uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt Klaipēdas termināla atzīšanu par reģionālo. Taču vienoties šajā jautājumā ar divām pārējām Baltijas valstīm neizdevās.

Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijai noslēgt vienošanos, kura aptver objektus visās trijās Baltijas valstīs – peldošo SDG termināli Klaipēdā, Igaunijas topošo sašķīdinātās gāzes pārkraušanas termināli un gāzes krātuvi Inčukalnā – un kopīgiem spēkiem cīnīties par Eiropas Savienības finansējumu. Taču šī gada vasaras beigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt vienošanās papildus datus, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa ievilkšanu. Lietuvas premjera ārpolitikas padomnieks Deivids Matuļonis pēc tam paziņoja, ka Lietuva mēģinās panākt vienošanos tikai ar Igauniju par kopējo SDG tirgu.

Taču igauņu premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai īrētais peldošais termināls ir "ātrs risinājums", kurš tika pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eiropas Komisijas pasūtīto pētījumu, par labāko reģionālā SDG termināla atrašanos vietu tiek uzskatīta Somu līča piekraste. Somija atteicās no tā būvniecības, tādēļ par alternatīvu kļūst igauņu Mūga vai Paldiski.

Pēc temata

SDG termināls Klaipēdā nepieņem darbā lietuviešus
"Gazprom" informē, par kādām cenām Baltija un Polija pērk gāzi no ASV
Latvija domā pārāk lēni: Baltijas valstis nav vienojušās par SDG
Pirmā amerikāņu SDG partija ieradusies Klaipēdas ostā

Galvenie temati