RĪGA, 25. augusts — Sputnik. Iepriekš Tallinā noritējušajā starptautiskajā konferencē "Komunistisko režīmu noziegumu mantojums Eiropā XXI gs." noslēguma deklarāciju parakstīja astoņas valstis.
"Izolācija. Foruma noslēgumā tika parakstīta deklarācija, ko parakstīja pārstāvji no sekojošām valstīm: Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Horvātijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas," — rakstīja Grieķijas ģenerālsekretāre cilvēktiesību jautājumos Marija Jannakaki savā lapā Facebook.
Forums tika organizēts Igaunijas EP prezidentūras pasākumu ietvaros. No dalības konferencē atteicās vienīgi Grieķija. Tās tieslietu un cilvēktiesību ministrs Stavros Kontons iepriekš paziņoja, ka tamlīdzīga iniciatīva atjauno aukstā kara klimatu, neatbilst ES vērtībām un pielīdzina komunismu nacismam, kas nav pieļaujams. Pēc viņa domām, vēsturi nedrīkst falsificēt, un vēsturiskie fakti norāda, ka Eiropu no Holokausta šausmām un nacistu koncentrācijas nometnēm atbrīvoja Padomju armija.
Grieķijas tieslietu ministru atbalstīja EP frakcijas "Eiropas apvienotie kreisie/Ziemeļu kreisie zaļie" pārstāvji. Pēc deputātu domām, Igaunija politizē savu prezidentūtu ES, un Tallinas organizētā konference aizvaino Eiropas vēsturisko atmiņu.
Arī Kipras Darba tautas progresīvā partija nosodīja forumu Tallinā.
"Igaunijas prezidentūras antikomunistiskie murgi paver bīstamu ceļu Eiropai," — teikts partijas paziņojumā.
Partija uzsvēra, ka Igaunijā tāpat kā citās ES dalībvalstīs par varoņiem atzīti nacistu līdzskrējēji, vienlaikus tiek nojaukti Otrā pasaules kara antifašistiskie pieminekļi un aizliegta komunistiskā partija.
Nenacistiskā Igaunija
Igauņu politiķe Oudeki Lone vēstulē Kontonim pauda "pateicību un cieņu par lēmumu nepiedalīties pretīgajā salidojumā", vēsta Sputnik Igaunija.
"Jūsu lēmums atgādināja patiesās eiropeiskās vērtības un deva spēkus visiem, ko satrauc aukstā kara klimata palielināšanās, visiem, kas neaizmirst vēsturi, un zina, ka sociālisms un brīvība var ne tikai asociēties — sociālisms ir nepieciešams brīvībai," — teikts Igaunijas parlamenta deputātes, Aizsardzības komitejas un Eiropas lietu komitejas locekles Lones vēstulē.
Viņa uzsvēta, ka Igaunijas mūsdienu politiskajā dzīvē vērojami mēģinājumi netieši attaisnot nacistisko režīmu un ideoloģiju. Lone atzīmēja, ka viņas pašas lēmums svinēt 9. maiju — sabiedroto karaspēku uzvaras dienu Otrajā pasaules karā — saniknojis daudzus žurnālistus un politiķus.
"Tas radīja arī atbalsta vilni. Šī iemesla dēļ vēlos jums apgalvot, ka Igaunija nav nacistiska valsts, un šeit, tāpat kā visur, nacisti un viņu atbalstītāji ir mazākumā," — teikts politiķes vēstulē.
"Forums ir kauna lieta, taču esmu pārliecināta, ka pienāks nākotne, kad tamlīdzīgi pasākumi vairs netiks organizēti. Jūs vienkārši palīdzējāt šai nākotnei pienākt mazliet ātrāk," — piebilda deputāte.
Eiropas Parlaments 2009. gada 2. aprīļa rezolucijā aicināja uzskatīt 23. augustu par "visu totalitāro un autoritāto režīmu upuru piemiņas dienu Eiropā". Ņemot vērā šo rezolūciju, Baltijas valstis likuma līmenī pielīdzināja komunismu un nacismu. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 23. augusts ir Komunisma un nacisma upuru piemiņas diena (Lietuvā — staļinisma un nacisma upuru piemiņas diena — red.).
