17:57 31 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB88.1385
Baltijā
Saņemt īso saiti
115

Krievijai ļoti nepatīk amerikāņu kareivju parādīšanās pie valsts robežām, uzskata Oslo Civilo pētījumu institūta eksperts.

RĪGA, 30. maijs — Sputnik. Kremlis var pieņemt lēmumu par modernāko ieroču izvietošanu Baltijas reģionā, ņemot vērā ASV bruņoto spēku klātbūtni, — intervijā avīzei Postimees pavēstīja Pāvels Bajevs, Norvēģijas Civilo pētījumu institūta eksperts.

Pēc Bajeva domām, ASV bruņoto spēku bataljonu parādīšanās pie Krievijas robežām provocēs Maskavu demonstrēt savus spēkus.

"Protams, šie daži bataljoni nevienu neapdraud, un šī pagaidām vēl hipotētiskā grupējuma uzbrukuma potenciāls ir niecīgs. Tomēr Krievijā ārkārtīgu nepatiku rada pati amerikāņu karavīru parādīšanās pie valsts robežām," – paskaidroja eksperts.

Bajevs atzina, ka ASV karaspēka simboliskā klātbūtne Baltijas reģionā nekavējoties izslēgs jebkādu militāro spiedienu uz Igauniju, Latviju un Lietuvu no Krievijas puses.

Militārais eksperts Leonīds Ivašovs, Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents, agrāk jau paskaidroja Sputnik, ka Baltijas valstis Krieviju neinteresē, taču ASV gan rada reālus draudus.

"Krievijai nav stratēģisku priekšrocību salīdzinājumā ar NATO. Pietiek tikai saskaitīt NATO karavīrus un militārās tehnikas vienības. Krievija var rīkoties tikai aizsardzības sistēmas ietvaros," – atzīmēja ģenerālis Ivašovs.

NATO ir veidojusies un attīstījusies, izdomājot draudus, uzsvēra eksperts, un Patriot dislokācijai norādītais iegansts – aizsardzība no Krievijas – ir izdomāts.

"Skaidrs, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem aizsardzība nav vajadzīga, toties ASV vajag paplašināt savu potenciālu pret Krievijas Gaisa kosmiskajiem spēkiem. Sistēma Patriot pastiprinās pretgaisa aizsardzības potenciālu šajā jautājumā," – paskaidroja Ivašovs.

Ambiciozi plāni

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš paziņoja, ka austrumu flanga plānotā nostiprināšana ir viens no alianses iebiedēšanas stratēģijas elementiem. Lēmumu par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Baltijas valstīs NATO plāno apspriest samitā, kas noritēs Varšavā 8.-9. jūlijā. Stoltenbergs norādīja, ka lēmumi, kas tiks pieņemti samitā, būs ļoti nozīmīgi alianses attīstības stratēģijai.

Amerikāņu izdevums The Wall Street Journal nesen informēja, ka Vašingtonā tiek radīts jauna tipa ierocis – sliežu lielgabals, ko, pēc ASV militāro padomnieku domām, iespējams izmantot "Baltijas valstu aizsardzībai no Krievijas un sabiedroto atbalstam cīņā pret Ķīnu Dienvidķīnas jūrā."

Britu izdevums Times, atsaucoties uz informācijas avotiem militāristu aprindās, paziņoja, ka Londona plāno nosūtīt uz minēto reģionu tūkstoti karavīru, tankus un artilēriju. Pagājušās nedēļas nogalē NATO Apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieks Brunsumā ģenerālis Salvatore Farina apstiprināja, ka ir gatavs nosūtīt uz Baltijas valstīm ātrās reaģēšanas spēkus "Šķēpa smaile". "Višegradas četrinieka" valstis arī ir paudušas gatavību nosūtīt karavīrus uz šo reģionu.

Maskava jau daudzkārt ir informējusi, ka nav ieinteresēta pastiprināt spriedzi, taču ir gatava atbildēt uz rietumvalstu soļiem. Piemēram, Krievijas ārlietu ministrs aicināja NATO atteikties no destabilizējošajiem pasākumiem un atzīmēja, ka Maskava neapšaubāmi atbildēs uz faktoriem, kas apdraud valsts nacionālo drošību.

Pēc temata

Raķete "Sarmat" radīs satraukumu ASV
NATO pretgaisa aizsardzības sistēma Eiropā nelīdzēs
Mediji: Krievija un Ķīna vēlas padzīt ASV no savām robežām
Krievijas un NATO konfliktā uzvarētāju nebūs

Galvenie temati