19:46 09 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1817
  • RUB86.9753
Baltijā
Saņemt īso saiti
307

ASV ir alternatīvi Krievijas savaldīšanas paņēmieni Baltijas valstīs, raksta amerikāņu preses izdevums. Tie neprasa tik lielus izdevumus kā karaspēka dislokācija, taču ir efektīvāki.

RĪGA, 11 marts — Sputnik. Baltijas valstu vēlme paplašināt NATO, it īpaši ASV militāro klātbūtni var dārgi izmaksāt aizokeāna sabiedrotajiem. Šadu viedokli Nacionālo interešu centra (nevalstiska politiska organizācija ASV) līdzstrādnieks Aleksandrs Kirss  paudis žurnāla The National Interest publicētajā rakstā.

Pēc Krimas pievienošanās Krievijai Igaunija, Latvija un Lietuva secinājušas, ka ir viegli ievainojamas Krievijas agresijas gadījumā. Pēc tam ASV un citas NATO valstis uzsāka pasākumus, kuru mērķis ir hipotētisko Krievijas militāro akciju aizturēšana. Augstāko vilni šie pasākumi sita, kad tika pieņemts lēmums izvietot Baltijas valstīs un citās Austrumeiropas valstīs karaspēku, ieskaitot amerikāņu vienības. Varasvīri Baltijas valstīs mazliet nomierinājās, taču joprojām prasa jaunus spēkus un līdzekļus.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs februāra beigās, atrodoties vizītē Vašingtonā, atzīmēja, ka Latvija vēlas tuvākajā laikā palielināt PGA potenciālu, pirms parādīsies NATO karaspēks. Viņš centās saņemt garantijas par to, ka karaspēka vienības Baltijas valstīs uzturēsies "tik ilgi, cik nepieciešams".

Aleksandrs Kirss uzskata, ka ASV ir nopietni jāapsver lēmums par karaspēka dislokāciju, kas prasa ievērojamus izdevumus un, iespējams, var provocēt valsts iesaistīšanos konfliktā, no kura tā varētu izvairīties. Analītiķis atzīmē, ka strīdus ASV izraisījušas debates par citiem, ekonomiski izdevīgākiem paņēmieniem, lai arī politiskā elite neapšauba Baltijas militārā spēka palielināšanas un amerikāņu karaspēku dislokācijas nozīmi. Strīdu pamatā ir šāda varianta nepieciešamības analīze.

Krieviju iebrukums Baltijas valstīs neinteresē

Izdevums norāda, ka pierādījumi par Krievijas nodomiem iebrukt Baltijā ir niecīgi. Šādi pasākumi neatrodas Maskavas stratēģisko interešu lokā – informācija par to ir publicēta ne vienu reizi vien. Krievijas acīs salīdzinājumā, piemēram, ar Ukrainu Baltijas valstu stratēģiskā nozīme ir daudz mazāka.

Vēl vairāk, ir ļoti grūti okupēt naidīgi noskaņotu valsti, un Baltijas valstis jau kopš seniem laikiem ir pretojušās okupācijai.

Tiesa, šie secinājumi nesniedz atbildi uz jautājumu par to, ko iesākt ASV. Analītiķi uzskata, ka iespējams izvēlēties pasākumus Krievijas apturēšanai, kas nestu vērā ņemamus rezultātus, taču izmaksātu mazāk nekā liela sauszemes grupējuma dislokācija.

Asimetriska aizturēšana

Reģionā nav jācīnās ar krievu militāro pārspēku. Tā vietā būtu jāizmanto asimetriskie aizturēšanas līdzekļi, kas vājinās draudus no Krievijas puses. Lai arī amerikāņu kodolieroču potenciāls, šķiet, ir visiedarbībākais iebiedēšanas elements, ir arī citi, ne tik ekstremāli varianti, ieskaitot kiberspiegošanu un kiberuzbrukumus, slepenas akcijas un diplomātiskie pasākumi.

Vēl lielāka Baltijas valstu aizsardzība

Igaunija bija pirmā valsts Baltijā, kas 2013. gadā palielināja militārām vajadzībām atvēlētos izdevumus un sasniedza NATO ieteikto rādītāju 2% apmērā no IKP. Arī Latvija un Lietuva palielina aizsardzībai paredzētos izdevumus. Pagaidām to apjoms nav pietiekams, jo izdevumi nepieciešami bruņoto spēku izveidei, kas varētu nodarīt būtiskus zaudējumus agresoram, taču arī tas ir solis pareizā virzienā.

Iespējams, Baltijas valstu līderi nevēlēsies lielākajās pilsētās izvērst partizānu karu, ja saskarsies ar Krievijas armijas iebrukumu. Taču armijas apmācība un informācija par partizānu kara principiem arī varētu kļūt par efektīvu aizkavējošo faktoru, norādīts rakstā.

Tā kā Igaunija ir ieņēmusi līdera pozīcijas no NATO kibernētisko iespēju paplašinašanas viedokļa, varam apgalvot, ka Baltijas valstīm ir lielākas iespējas nekā ASV, lai nodrošinātu asimetrisku pretošanos Krievijai ar šādiem paņēmieniem.

Nostiprināt reģionālās alianses

Agrākās reģionālās militārās alianses, piemēram, mazā Antante ir paradījušas, cik tās ir bezpalīdzīgas lielvalstu agresijas gadījumā, taču tās varētu būt efektīvākas, ja tiktu izmantotas kombinācijā ar asimetriskās aizturēšanas spēkiem un līdzekļiem, atzīmē NI.

Aleksandrs Kirss pieļauj, ka amerikāņu vadība ir izskatījusi alternatīvos pasākumus, pirms tika pieņemts lēmums par armijas nosūtīšanu, taču nolēmusi, ka tie nebūs pietiekami efektīvi.

Publiskajās debatēs tas nebija manāms. Šķiet, tādi argumenti tika atmesti malā bez ilgas spriedelēšanas.
NATO samita priekšvakarā būtu svarīgi kļūmi labot, pirms Savienotās Valstis iztērēs vēl vairāk naudas un nosūtīs armijas vienības saskaņā ar kļūmīgo aizturēšanas politiku, uzskata analītiķis.

Jauni plāni

Jāpiebilst, ka ASV militārā resora 2017. gada budžeta projektā saskatāmi vērienīgi plāni, kas saistīti ar kodolieroču arsenāla modernizāciju Eiropā. Runa ir par aviācijas atombumbu B61-12. Tā ir bumbas B61 modifikācija, kas tiek ražota kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Modernizēto ieroču ražošanai jāsākas 2020. gadā.

Krievija izvelēsies adekvātu atbildi

"Parasti militārajā jomā jebkura darbība kļūst par pretdarbības cēloni. Esmu pārliecināts, ka Krievija adekvāti reaģēs uz amerikāņu jauno aviobumbu parādīšanos. Nosakot atbildes parametrus, rūpīgi ņemsim  vērā visus apstākļus," – piezīmējis Uļjanovs.

Šāda rīcība liks Krievijai atbilstoši reaģēt, paziņojis Krievijas Ārlietu ministrijas departamenta direktors Mihails Uļjanovs.

Maskava ne vienu reizi vien ir norādījusi, ka Krievija vēlas pastiprināt kodolieroču neizplatīšanas režīmu – starptautiskās drošības sistēmas pamata elementu. Līgums par kodolieroču neizplatīšanu stājies spēkā 1970. gadā.

Latvijas NBS bruņotā tehnika
© Sputnik / Ekaterina Starova
Latvijas NBS bruņotā tehnika

 

Pēc temata

Vai Latvijā atgriezīsies obligātais karadienests
Eksperts: omulīgajās Baltijas pilsētiņās zūd NATO kareivju disciplīna
Kara iebiedētie
Medvedevs brīdina par aukstā kara briesmām

Galvenie temati