08:09 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Baltijā
Saņemt īso saiti
118

Tuvāko trīs gadu laikā Lietuva, Igaunija un Latvija, iespējams var atteikties no "enerģētiskā gredzena BKILL", taču šis risinājums izmaksās apmērām pusmiljardu eiro. Galu galā, par visu maksās patērētāji –infrastruktūras izbūves izmaksas tiks iekļautas elektroenerģijas cenā.

Rīga, 1.mar — Sputnik, Regīna Hohlova. Baltijas valstu izstāšanas no vienotās enerģētiskas telpas ar Krieviju un Baltkrieviju tiek apspriesta jau ilgu laiku, taču nesen projekts ir ieguvis reālas aprises.

"Šobrīd ne Lietuvai un Latvijai, ne arī Igaunijai, kam, spriežot pēc elektroenerģijas rādījumiem, veidojas enerģijas pārpalikums, nav ne tehnisko iespēju, ne arī nepieciešamības atteikties no "enerģētiskā gredzena" ar Krieviju un Baltkrieviju. Taču pēc 10 gadiem šo valstu energosistēmas atvienošana no Krievijas būs iespējama, ja tiks izveidota sava infrastruktūra," — pastāstīja Sergejs Kondratjevs, Finanšu un ekonomikas institūta Enerģētikas departamenta vadītāja vietnieks.

"Eiropas Savienība plāno enerģētisko tirgu apvienošanu: izveidot enerģētisko gredzenu – sistēmu, kas apvienotu Zviedriju, Somiju, Poliju, Vāciju un Baltijas valstis bez Krievijas līdzdalības," — sacīja eksperts.

Elektrības apakšstacija. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Тимкив
"Šī plāna realizācijai nepieciešami lieli ieguldījumi – pieticīgi aprēķini liecina, ka runa ir par investīcijām aptuveni pusmiljarda eiro apmērā. Šī summa var ievērojami pieaugt, jo būs jāmaina tīkla topoloģija — pašlaik lielākā daļa sistēmas ir konfigurēta elektroenerģijas piegādei no austrumiem uz rietumiem. Eiropas Komisija apmaksās tikai daļu izdevumu. Līdzekļi, visticamāk, tiks ņemti no infrastruktūru fondiem, taču Baltijas valstīm paredzētās kvotas ietvaros. Plāna realizācijas galvenie izdevumi gulsies uz patērētāju pleciem," — pastāstīja Kondratjevs.

Nacionālajām valsts energokompānijām, kā arī Lietuvas un Latvijas budžetam tuvāko 3-4 gadu laikā būs grūti finansēt šādus projektus. Tagad šīm valstīm nāksies pieņemt smagu lēmumu: mēģināt integrēties ar Ziemeļeiropas tirgu, palikt Krievijas telpā vai veidot savu sistēmu. KF piedāvā pievilcīgākās elektroenerģijas cenas. Starpība starp Maskavas cenām un, tam ko piedāvā NORDEL valstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānijas austrumi) sastāda pat 10-12 USD/mWh.

"Baltijas valstīm šobrīd ir izdevīgi importēt elektroenerģiju no Krievijas. Iespējams, KF arī pēc 10 gadiem saglabās ekonomisko pievilcību," — uzskata eksperts.

"Elektroenerģijas ražošanas izmaksas Baltijas valstīs ir ievērojami augstākas dažādu iemeslu dēļ – lielāki izdevumi apkārtējās vides aizsardzībai, stingrāki izmetumu kvotu noteikumi, augošas prasības stacijām, kas izmanto fosilo kurināmo. Šos sarežģījumus ignorēt būtu grūti," — norāda Kondratjevs.

Eksperts pieļāva, ka pēc atslēgšanās no KF sistēmas, Baltijas valstis sāks būvēt līdzstrāvas tiltus.

"Somija jau kopš padomju laikiem importē elektroenerģiju no Krievijas ar tādu līniju palīdzību. Taču rezultātā valstis maksās divreiz: vispirms jūs būvējat elektropārvaldes līnijas, lai pievienotos Ziemeļeiropai, bet pēc tam cenšaties sakārtot sapostītos sakarus ar Krieviju, lai veidotu rezerves iespējas – katram gadījumam," — teica Kondratjevs.

"Baltijas valstu atslēgšanās no KF enerģētiskā gredzena nav ekonomiski pamatota. Tas ir politisks žests. Tiesa, tā pamatā nav tikai vēlme pretstatīt sevi Krievijai. EK vēlas veicināt enerģētikas tirgus apvienošanos," — skaidro Kondratjevs.

"Lai kādi mērķi būtu Baltijas valstu valdību mērķi, galu galā patērētāji apmaksās infrastruktūras izbūves izmaksas – tās tiks iekļautas elektroenerģijas cenā. Zaudētājos būs vienkāršie iedzīvotāji," — secināja eksperts.

Sergejs Kondratjevs norādīja, ka pat gadījumā, ja Latvija, Lietuva un Igaunija atslēgsies no KF enerģētiskās telpas, Kaļiņingrada nenokļūs izolācijā. Pašlaik situācija anklāvā ir labāka nekā pirms 10-15 gadiem, jo pilsētā ir TEC —2.

"Nopietna jaudas deficīta nebūs. Pastāv alternatīvi risinājumi, lai nodrošinātu pilsētas ar elektroenerģiju. Krievija ziņo par iespējamu pazemes kabeļa izbūvi līdz Kaļiņingradai. Papildu jaudu var nodrošināt arī gāzes ģenerācijas iekārtas. Gāze Kaļiņingradā tiek piegādāta, un teorētiski pilsēta var ražot elektroenerģiju no tās. Tālākā nākotnē iespējamas pārrunas ar Baltijas valstīm par līdzstrāvas tiltu izbūvi. Nav iespējams apgalvot, ka Baltijas valstis noteikti atslēgsies no "BKILL enerģētiska gredzena". Vienmēr saglabājas iespēja panākt vienošanās ar partneriem Baltijas valstīs," — izteica cerību Kondratjevs.

Pēc temata

EK: Latvija ir atkarīga no enerģijas resursu importa

Galvenie temati