RĪGA, 29. feb — Sputnik. Latvija ir pakļauta energoapgādes riskiem, jo ir atkarīga no ārvalstu piegādātājiem, ziņo Eiropas Komisija (EK) ikgadējā ziņojumā par Latviju.
Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu pieslēgums pie Eiropas elektroenerģijas tirgus ir manāmi pieaudzis, taču Latvijas atkarība no naftas produktu un dabasgāzes importa pārsniedz vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, teikts ES ziņojumā.
Īpaši svarīgs ir dabasgāzes imports – līdz šim Latvija to pērk tikai no Krievijas. Energoproduktu tirdzniecības deficīts Latvijā sastāda 5,2% IKP, vidēji ES – 2%, tāpēc Latvijas ekonomiku lielā mērā ietekmē enerģijas cenu svārstības, teikts ziņojumā.
Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, EK norāda, ka enerģijas avotu sadales jomā Latvijā būtiska vieta piešķirta atjaunojamajiem energoresursiem, taču Latvija joprojām lielā mērā ir atkarīga no fosilā kurināmā.
Baltijas valstu elektrosistēmas ir sinhronizētas vienotā tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju. Tiek izmantoti ārējie piegādātāji. Latvijas un Igaunijas savienojumu jauda nav pietiekama, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus sekmīgu darbību.
Pagājušā gada sākumā Baltijas valstis vienojās līdz 2025.gadam pāriet no esošajām sistēmām uz sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu. Tiks palielināta Igaunijas un Latvijas savienojumu jauda vairākos secīgos posmos – līdz 2020., 2022. un 2023.gadam.
Nesen tika pabeigti elektroenerģijas sistēmu savienojumi "Eastlink2", "NordBalt" un "LitPol Link" starp trijām Baltijas valstīm, Somiju, Zviedriju un Poliju.
