https://sputniknewslv.com/20220613/nav-paspejusi-iznicinat-atradumi-azovstal-bunkuros-21995173.html
Nav paspējuši iznīcināt. Atradumi "Azovstaļ" bunkuros
Nav paspējuši iznīcināt. Atradumi "Azovstaļ" bunkuros
"Azovstaļ" garnizons nolika ieročus pirms trim nedēļām, taču Doņeckas un Krievijas karavīri vēl aizvien pārbauda rūpnīcas teritoriju. 13.06.2022, Sputnik Latvija
2022-06-13T13:19+0300
2022-06-13T13:19+0300
2022-06-13T13:19+0300
pasaulē
ukraina
doņeckas tautas republika
speciālā operācija
krievija
donbass
bruņotie spēki
nacisti
/html/head/meta[@name='og:title']/@content
/html/head/meta[@name='og:description']/@content
https://cdnn1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/06/09/21989571_0:0:1280:720_1920x0_80_0_0_85e36230ad70fd241bab0ea16dfccc1f.jpg
Nav nemaz tik vienkārši apsekot rūpniecības kompleksu 12 hektāru platībā. Atradumi bieži vien ir bīstami. Par to, kā bija ierīkota ukraiņu aizsardzības sistēma, reportāžā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Gandrīz sagrautaŽurnālistiem ieeja "Azovstaļ" atvērta tikai no austrumu puses. Pie vārdiem kā mēms sargs sastindzis vecais padomju tanks T-55. Pirms trim nedēļām tas tik tikko turējās uz apšaudēs smagi bojātā postamenta. Doņeckas karavīri atveda remonta un evakuācijas mašīnu un aizvilka reto mašīnu līdz savam blokpostenim, lai tas nenogāztos no betona bloka. Tagad viņi slēpjas mašīnas ēnā no karstās jūnija saulītes.Stikla un betona šķembām nokaisītais ceļš ved uz to pašu tiltu, uz kura "Azovstaļ" garnizons nolika personīgos ieročus, kāpa autobusos un devās gūstā. No šejienes saskatāma vien neliela kombināta daļa, tomēr skaidrs: milzīgais rūpnīcas komplekss ir pārvērties par metāla, sadegušu ēku un sadauzītas tehnikas haosu. Kombināts ir gandrīz iznīcināts. Bojājumu aina aizēno pat 1943. gada septembrī tapušās fotogrāfijas, kas vācieši atkāpjoties uzspridzināja visus galvenos ražošanas objektus. Teorētiski visu var atjaunot. Tomēr vispirms nāksies neitralizēt spridzekļus plašajā teritorijā un novākt gruvešus.Rūpnīca-cietoksnisPatiesībā "Azovstaļ" ir pilsēta pilsētā. Padomju laikos te uzbūvēja 41 cehu un 80 lielas ēkas. Te ir veseli divi desmit ēdnīcu, bet kāds ir bunkuru un pazemes tehnoloģisko telpu skaits – to nezina pat vietējie darba veterāni.Ne velti pulks "Azov" un 36. jūras kājnieku atsevišķā brigāde aizsardzībai izvēlējās "Azovstaļ". Metāla un betona labirintos ir tūkstošiem iespējamu pozīciju snaiperiem, granātmetējiem un ložmetējniekiem. Biezās sienas droši sargā no lodēm un tanku šāviņiem. Plašās pazemes ejas ļauj ātri pārvietot vienīas no vienas vietas uz otru. Plašie vārti ielaidīs militāro tehniku, ko jāpasargā no gaisa uzbrukumiem."Vai varat iedomāties, pie kā būtu novedis tiešs uzbrukums šim cietoksnim? – retoriski pavaicāja Doņeckas virsnieks Andrejs, kurš pavada žurnālistus. – Azovieši labi zināja apkaimi, jau pirms specoperācijas ne vienu reizi vien te visu apskatīja. Sadzina iekšā automašīnas ar nezināmām kravām. Viņu bunkuros mēs atradām detalizētas kombināta kartes, kurās bija atzīmētas aizsardzības robežas. Vārdu sakot, viņi gatavojās kauties nopietni."Smagi argumentiTieša uzbrukuma vietā "Azovstaļ" ielenca, atveda lielkalibra mīnmetējus "Tulpan" un uguns metēju sistēmas "Solncepiok", pacēla gaisā aviāciju ar smagajām bumbām un sāka metodiski nolīdzināt kombinātu ar zemi.Daži cehi sagrauti pilnībā. Ceļmalās – metrus desmit platas un četrus metrus dziļas bedres. Tuvāk cenram laukumā – sasista ukraiņu tehnika, bruņutransportieri "Bucefal". Bruņumašīnu "Bogdan" nezināms spēks apmetis ar riteņiem gaisā kā rotaļlietu.Telpās, pat nesašautās – totāls haoss. Koksa šlaka pārstrādes cehā iekārtas sadauzītas, redzamas ugunsgrēka pēdas. Siltumelektrocentrāles ēkā nav vairāku sienu, ģeneratoru telpa iznīcināta. Sliežu stiprinājumu cehā visu sašķaidījušas smagās bruņutehnikas kāpurķēdes.Šis un tas gan saglabājies. Biezo plākšņu cehā līdz griestiem slejas gatavās produkcijas grēdas – biezas tērauda sagataves plākšņu ražošanai. Dārga manta. Tiklīdz rūpnīcu atmīnēs, tās liks lietā. Tērauds Mariupoles atjaunošanai ir ļoti vajadzīgs.Neko neatstāsimDoņeckas virsnieks stāsta: garnizons gandrīz pastāvīgi sēdēja padomju laikos būvētajos bunkuros. To ir desmitiem. Ieeja vienā no tiem ir uz pusi aizbērta. Piesardzīgi rāpjamies pāri betona gabaliem un kāpjam lejā. Sejā iesitas smaga deguma smaka. Luktura gaismā – apdeguši armijas gultu lūžņi, apdeguši formastērpi un kaut kādi dzelži. Pavadonis stāsta, ka šurp ukraiņu kareivji pirms kapitulācijas sastiepuši lielāko daļu derīgo ieroču, munīciju un aizdedzinājuši."Ne sev, ne citiem, - viņš joko. – Gandrīz visu iznīcināja pirms padošanās. Ieročus salauza, sasita infrasarkanās un naktsredzes iekārtas, kolimatora tēmēkļus, pārgrieza bruņuvestu siksnas, sašāva ķiveres, salēja skābi klēpjdatoros, ar zābakiem samīdīja telefonus. Neko daudz neiznesām. Piemēram, vesels palicis īsts muzeja eksponāts – Lielā Tēvijas kara laiku Degtjarjova diska ložmetējs. Vienā bunkurā es "nozvejoju" sev ļoti labu ģitāru."Bunkuru līdzās, šķiet, nepaspēja sadedzināt, varbūt neuzskatīja par vajadzīgu. Biezās bruņotās durvis spēj izturēt pat spēcīga fugasa netālu sprādzienu. Aiz tām – vairākas plašas telpas. Uz zaļā krāsā krāsotajām sienām – stendi ar civilās aizsardzības instrukcijām. Uz grīdas vāļājas vateņi, ķiteļi, bikses. Armijas forma, pagadās arī "Metinvest" virsjakas. Cerībā izkļūt no aplenkuma kaujinieki masveidā nometa mundierus un pārģērbās par "Azovstaļ" darbiniekiem. Taču vien nedaudziem izdevās izlikties par civilajiem.Žurnālistiem iesaka nestaigāt pa apģērbu – kabatās vēl var būt sprādzienbīstami "pārsteigumi". Patiešām, daļu munīcijas nepaspēja iznīcināt. Vienā telpā – vairākas granātu kastes, patronas, "burkāni" no RPG-7, pilna ložmetēja lente. Līdzās arsenālam – Fadejeva grāmata "Jaunā gvarde".Bunkurā – ar ikriemSpriežot pēc visa, dzīvoja te tīri labi. Ģenerators, tualetes telpa, duša. Tikai santehnika pastāvīgi maitājās, vajadzības kārtojuši plastmasas pudelēs. Un to nu bija papilnam. Viena noliktava pilna ar neskartiem gāzēta minerālūdens pudeļu iepakojumiem. Pietiktu vēl mēnesim. Arī ar ēdamo grūtību nebija: prosas biezputra, konservi, mājas konservējumi, sausās uzturdevas."Es biju viens no tiem, kuri pārmeklēja gūstā padevušos, - atcerējās pavadonis. – Vienam atradu sarkano ikru bundžu. Kā nebija sabojājušies – nesaprotu. Otrs stiepa milzīgu siera rituli, apķēris abām rokām. Trešajam no mugursomas izkratījām dārgu franču pastēti – četras pakas. Protams, tā nebija visiem. Šur tur dzīroja, citur dabūja 150 gramus putras dienā. Delikateses atņēma "Azov", nevienam nedeva. Nebija jau arī saziņas starp daudziem bunkuriem. Ārā gāja tikai naktī, daži cilvēki."Tomēr aviobumbu sprādzienos no griestiem birstošais apmetums, tumsa un papildspēku trūkums salauza garnizonu. Krievijas AM dati liecina, ka gūstā padevušies apmēram divarpus tūkstoši kaujinieku. Cīņa par "Azovstaļ" beidzās. Tomēr karavīri uzskata, ka 12 hektārus lielajā teritorijā vēl aizvien var slēpties nelielas bruņotas grupas.
doņeckas tautas republika
donbass
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Andrejs Kocs
https://cdnn1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnn1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Один из цехов металлургического комбината "Азовсталь»"
Цех металлургического комбината "Азовсталь". Автор: Андрей Коц.
2022-06-13T13:19+0300
true
PT4M04S
Комбинат "Азовсталь" после освобождения союзными войсками армий ДНР и России
"Азовсталь" после освобождения союзными войсками армий ДНР и РФ. Автор: Андрей Коц.
2022-06-13T13:19+0300
true
PT3M54S
Бункер под "Азовсталью", в котором скрывался гарнизон комбината
Бункер под "Азовсталью", где скрывался гарнизон комбината. Автор: Андрей Коц.
2022-06-13T13:19+0300
true
PT4M14S
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnn1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
ukraina, doņeckas tautas republika, speciālā operācija, krievija, donbass, bruņotie spēki, nacisti
ukraina, doņeckas tautas republika, speciālā operācija, krievija, donbass, bruņotie spēki, nacisti
Nav paspējuši iznīcināt. Atradumi "Azovstaļ" bunkuros
"Azovstaļ" garnizons nolika ieročus pirms trim nedēļām, taču Doņeckas un Krievijas karavīri vēl aizvien pārbauda rūpnīcas teritoriju.
Nav nemaz tik vienkārši apsekot rūpniecības kompleksu 12 hektāru platībā. Atradumi bieži vien ir bīstami. Par to, kā bija ierīkota ukraiņu aizsardzības sistēma, reportāžā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. Gandrīz sagrauta
Žurnālistiem ieeja "Azovstaļ" atvērta tikai no austrumu puses. Pie vārdiem kā mēms sargs sastindzis vecais padomju tanks T-55. Pirms trim nedēļām tas tik tikko turējās uz apšaudēs smagi bojātā postamenta. Doņeckas karavīri atveda remonta un evakuācijas mašīnu un aizvilka reto mašīnu līdz savam blokpostenim, lai tas nenogāztos no betona bloka. Tagad viņi slēpjas mašīnas ēnā no karstās jūnija saulītes.
Stikla un betona šķembām nokaisītais ceļš ved uz to pašu tiltu, uz kura "Azovstaļ" garnizons nolika personīgos ieročus, kāpa autobusos un devās gūstā. No šejienes saskatāma vien neliela kombināta daļa, tomēr skaidrs: milzīgais rūpnīcas komplekss ir pārvērties par metāla, sadegušu ēku un sadauzītas tehnikas haosu. Kombināts ir gandrīz iznīcināts. Bojājumu aina aizēno pat 1943. gada septembrī tapušās fotogrāfijas, kas vācieši atkāpjoties uzspridzināja visus galvenos ražošanas objektus. Teorētiski visu var atjaunot. Tomēr vispirms nāksies neitralizēt spridzekļus plašajā teritorijā un novākt gruvešus.
Rūpnīca-cietoksnis
Patiesībā "Azovstaļ" ir pilsēta pilsētā. Padomju laikos te uzbūvēja 41 cehu un 80 lielas ēkas. Te ir veseli divi desmit ēdnīcu, bet kāds ir bunkuru un pazemes tehnoloģisko telpu skaits – to nezina pat vietējie darba veterāni.
Ne velti pulks "Azov" un 36. jūras kājnieku atsevišķā brigāde aizsardzībai izvēlējās "Azovstaļ". Metāla un betona labirintos ir tūkstošiem iespējamu pozīciju snaiperiem, granātmetējiem un ložmetējniekiem. Biezās sienas droši sargā no lodēm un tanku šāviņiem. Plašās pazemes ejas ļauj ātri pārvietot vienīas no vienas vietas uz otru. Plašie vārti ielaidīs militāro tehniku, ko jāpasargā no gaisa uzbrukumiem.
"Vai varat iedomāties, pie kā būtu novedis tiešs uzbrukums šim cietoksnim? – retoriski pavaicāja Doņeckas virsnieks Andrejs, kurš pavada žurnālistus. – Azovieši labi zināja apkaimi, jau pirms specoperācijas ne vienu reizi vien te visu apskatīja. Sadzina iekšā automašīnas ar nezināmām kravām. Viņu bunkuros mēs atradām detalizētas kombināta kartes, kurās bija atzīmētas aizsardzības robežas. Vārdu sakot, viņi gatavojās kauties nopietni."
Smagi argumenti
Tieša uzbrukuma vietā "Azovstaļ" ielenca, atveda lielkalibra mīnmetējus "Tulpan" un uguns metēju sistēmas "Solncepiok", pacēla gaisā aviāciju ar smagajām bumbām un sāka metodiski nolīdzināt kombinātu ar zemi.
Daži cehi sagrauti pilnībā. Ceļmalās – metrus desmit platas un četrus metrus dziļas bedres. Tuvāk cenram laukumā – sasista ukraiņu tehnika, bruņutransportieri "Bucefal". Bruņumašīnu "Bogdan" nezināms spēks apmetis ar riteņiem gaisā kā rotaļlietu.
"No šejienes viņi koda pretī, - stāsta pavadonis. – Apšaudīja ar artilēriju Mariupoles rietumu rajonus. Tiklīdz mēs atbildējām, sadzina tehniku telpās. Taču, kad Krievija lika lietā aviobumbas FAB-3000, uguns no viņu puses ļoti ātri pieklusa."
Telpās, pat nesašautās – totāls haoss. Koksa šlaka pārstrādes cehā iekārtas sadauzītas, redzamas ugunsgrēka pēdas. Siltumelektrocentrāles ēkā nav vairāku sienu, ģeneratoru telpa iznīcināta. Sliežu stiprinājumu cehā visu sašķaidījušas smagās bruņutehnikas kāpurķēdes.
Šis un tas gan saglabājies. Biezo plākšņu cehā līdz griestiem slejas gatavās produkcijas grēdas – biezas tērauda sagataves plākšņu ražošanai. Dārga manta. Tiklīdz rūpnīcu atmīnēs, tās liks lietā. Tērauds Mariupoles atjaunošanai ir ļoti vajadzīgs.
Neko neatstāsim
Doņeckas virsnieks stāsta: garnizons gandrīz pastāvīgi sēdēja padomju laikos būvētajos bunkuros. To ir desmitiem. Ieeja vienā no tiem ir uz pusi aizbērta. Piesardzīgi rāpjamies pāri betona gabaliem un kāpjam lejā. Sejā iesitas smaga deguma smaka. Luktura gaismā – apdeguši armijas gultu lūžņi, apdeguši formastērpi un kaut kādi dzelži. Pavadonis stāsta, ka šurp ukraiņu kareivji pirms kapitulācijas sastiepuši lielāko daļu derīgo ieroču, munīciju un aizdedzinājuši.
"Ne sev, ne citiem, - viņš joko. – Gandrīz visu iznīcināja pirms padošanās. Ieročus salauza, sasita infrasarkanās un naktsredzes iekārtas, kolimatora tēmēkļus, pārgrieza bruņuvestu siksnas, sašāva ķiveres, salēja skābi klēpjdatoros, ar zābakiem samīdīja telefonus. Neko daudz neiznesām. Piemēram, vesels palicis īsts muzeja eksponāts – Lielā Tēvijas kara laiku Degtjarjova diska ložmetējs. Vienā bunkurā es "nozvejoju" sev ļoti labu ģitāru."
Bunkuru līdzās, šķiet, nepaspēja sadedzināt, varbūt neuzskatīja par vajadzīgu. Biezās bruņotās durvis spēj izturēt pat spēcīga fugasa netālu sprādzienu. Aiz tām – vairākas plašas telpas. Uz zaļā krāsā krāsotajām sienām – stendi ar civilās aizsardzības instrukcijām. Uz grīdas vāļājas vateņi, ķiteļi, bikses. Armijas forma, pagadās arī "Metinvest" virsjakas. Cerībā izkļūt no aplenkuma kaujinieki masveidā nometa mundierus un pārģērbās par "Azovstaļ" darbiniekiem. Taču vien nedaudziem izdevās izlikties par civilajiem.
Žurnālistiem iesaka nestaigāt pa apģērbu – kabatās vēl var būt sprādzienbīstami "pārsteigumi". Patiešām, daļu munīcijas nepaspēja iznīcināt. Vienā telpā – vairākas granātu kastes, patronas, "burkāni" no RPG-7, pilna ložmetēja lente. Līdzās arsenālam – Fadejeva grāmata "Jaunā gvarde".
Bunkurā – ar ikriem
Spriežot pēc visa, dzīvoja te tīri labi. Ģenerators, tualetes telpa, duša. Tikai santehnika pastāvīgi maitājās, vajadzības kārtojuši plastmasas pudelēs. Un to nu bija papilnam. Viena noliktava pilna ar neskartiem gāzēta minerālūdens pudeļu iepakojumiem. Pietiktu vēl mēnesim. Arī ar ēdamo grūtību nebija: prosas biezputra, konservi, mājas konservējumi, sausās uzturdevas.
"Es biju viens no tiem, kuri pārmeklēja gūstā padevušos, - atcerējās pavadonis. – Vienam atradu sarkano ikru bundžu. Kā nebija sabojājušies – nesaprotu. Otrs stiepa milzīgu siera rituli, apķēris abām rokām. Trešajam no mugursomas izkratījām dārgu franču pastēti – četras pakas. Protams, tā nebija visiem. Šur tur dzīroja, citur dabūja 150 gramus putras dienā. Delikateses atņēma "Azov", nevienam nedeva. Nebija jau arī saziņas starp daudziem bunkuriem. Ārā gāja tikai naktī, daži cilvēki."
Tomēr aviobumbu sprādzienos no griestiem birstošais apmetums, tumsa un papildspēku trūkums salauza garnizonu. Krievijas AM dati liecina, ka gūstā padevušies apmēram divarpus tūkstoši kaujinieku. Cīņa par "Azovstaļ" beidzās. Tomēr karavīri uzskata, ka 12 hektārus lielajā teritorijā vēl aizvien var slēpties nelielas bruņotas grupas.
