Pasaulē

Cīņa uz dzīvību un nāvi. Piecas krievu vienības, kas iesaistījušās nevienlīdzīgā kaujā

© Sputnik / Николай Хижняк / Pāriet pie mediju bankasСовместные российско-белорусские учения в Ульяновской области
Совместные российско-белорусские учения в Ульяновской области - Sputnik Latvija, 1920, 29.05.2022
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ne vienmēr lieli uzbrukumi rit tā, kā plānots. Spēku un līdzekļu attiecības aplēse, ieplānotie termiņi, bultiņas operatīvajās kartēs – tas viss var sašķīst pret saujiņu varoņu.
Andrejs Kocs stāsta portālā RIA Novosti par to, kā nelielas krievu armijas vienības iesaistījušās kaujā ar daudzkārtēju ienaidnieka pārspēku.

Divatā pret eskadru

Viena no Krievijas Jūras kara flotes vēstures spilgtākajām lappusēm rakstīta Pirmā pasaules kara gados. Tā bija lielgaballaivu "Sivuč II" un "Korejec II" kauja pret vācu eskadru pie Kihnu salas Rīgas līcī 1915.gada 6.augustā. Krēslā lielgaballaivas burtiski sadūrās ar kreiseri "Augsburg" un diviem eskadras kuģiem. "Sivuč" un "Korejec" nebija saņēmuši pavēli sākt cīņu, un tās mēģinaja bēgt no vajātājiem. Taču vācu kuģi bija ātrāki: eskadras kuģi un kreiseris panāca krievu lielgaballaivas, apgaismoja ar prožektoriem un atklāja uguni no 25 kabeļtauvu (4,6 km) attāluma.
Vācieši pievērsās "Sivuč" un tūlīt iznīcināja tā pakaļdaļas ieročus. Piesedzot atkāpušos lielgaballaivu, "Korejec" metās virsū pretiniekam. Ar vienu no šāvieniem izdevās sadauzīt prožektoru uz vācu kreisera un uz kādu laiku kaujas lauks iegrima tumsā.
Taču prožektors ātri iedegās. Tā stars miglā sataustīja "Sivuč" siluetu. "Augsaburg" komandierim šķita, ka tas ir līnijkuģis "Slava", un viņš izsauca papildspēkus. 20 minūtes vēlāk kaujas laukā parādījās septiņi vācu eskadras kuģi un linkori "Nassau" un "Posen", kuri atklāja uguni pa krievu kuģi no 280 mm lielgabaliem. "Sivuč" varonīgi cīnījās otrā ranga kapteiņa Pjotra Čerkasova vadībā un noturējās vēl pusstundu, nopietni sabojāja kreiseri un eskadras kuģi. Vācieši to sašāva tuvcīņā. "Korejec" izdevās pamest cīņas lauku un atrauties no vajātājiem.

Nocietināties un noturēt

Viens no Sarkanās armijas varonības simboliem Lielā Tēvijas kara laikā, protams, ir Pavlova nams Staļingradā. No četrstāvu ēkas jumta 9.janvāra laukuma rajonā apkaime bija pārskatāma ļoti labi. No 1942.gada 23.septembra līdz 25.novembrim pusagrauto ēku noturēja 42.gvardes strēlnieku pulka vienība – 31 karavīrs vecākā leitnanta Ivana Afanasjeva un seržanta Jakova Pavlova vadībā 58 dienas izmisīgi atvairīja nepārtrauktus ienaidnieka uzbrukumus.
Vērmahta pulkvedis Vilhelms Adams, kurš piedalījās vairākos uzbrukumos padomju bastionam, atcerējās, ka vācu trieciennieki vairākkārt ieņēma Pavlova nama apakšstāvu, taču augstāk tikt nespēja. Ik reizi viņus sagaidīja ar granātām un lodēm. Ar ēkas aizstāvjiem galā netika pat tanki: to uzbrukumus sekmīgi atsita ar prettanku ieročiem un rotas mīnmetējiem. Divu mēnešu laikā sarkanarmiešu rindās gāja bojā tikai trīs cilvēki. Taču ienaidnoti bija visi. Vienība likvidēja simtiem uzbrucēju.

Divpadsmit uzbrukumi

345.gvardes atsevišķā izpletņlēcēju desanta pulka karavīru kauja 3234.augstienē Hostas provincē Afganistānā 1988.gada 7.-8.janvārī tiek uzskatīta par vienības aizsardzības organizācijas paraugu. Ar pilnām tiesībām. 39 padomju karavīri un virsnieki atvairīja 400 dušmaņu un pakistāņu algotņu uzbrukumu. Seši desantnieki gāja bojā. Desmit stundas ilgās kaujas laikā desantnieki atsita 12 uzbrukumus. Pretinieks vairākkārt nokļuva granātas metiena (25-30 metru) attālumā no rotas pozīcijām, taču nespēja pārraut aizsardzību nevienā iecirknī. Kaujas noslēgumā gandrīz visi izdzīvojuši gvardi bija ievainoti, taču augstieni neatstāja, kamēr pa ceļu, ko viņi apsargāja, Hostas pilsētas virzienā neaizbrauca pēdējais konvojs ar humāno palīdzību.
Režisors Fjodors Bondarčuks, kurš ekranizēja stāstu 2006.gadā filmā "9.rota", daudz ko noklusēja. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka desantnieki it kā tika aizmirstu kalnos. Taču patiesībā 345.pulka komandieri vēroja kauju no kaimiņu augstienes. Pulka artilērija pastāvīgi apšaudīja uzbrūkošos dušmaņus. Kritiskā brīdī līdz 9. rotai nokļuva 3.izpletņlēcēju desanta bataljona izlūku vads – 12 cilvēki vecākā leitnanta Alekseja Smirnova vadībā. Viņi atnesa munīciju. Lai nodrošinātu stabilus sakarus ar vienību, tika izmantota retranslatora lidmašīna, kas kursēja virs karadarības zonas.

Dzelzs rota

Cīņa pie 776.augstienes 2000.gada 29.februārī - 1.martā Argunas aizā netālu no Uluskerta ciema ir viena no traģiskākajām epizodēm Čečenijas otrās kampaņas laikā. 76.gvardes gaisa desanta divīzijas 104.izpletņlēcēju desanta pulka 6.rota - 90 karavīri nostājās ceļā milzīgam kaujinieku pārspēkam. Arābu terorists Hatabs veda cīņā divus ar pusi tūkstošus bandītu. Viņi bija izdzīvojuši Groznijā un februāra beigās izrāvušies no ielenkuma. Bandītus nepārtraukti apšaudīja artilērija, strādāja aviācija. Viņi varēja izglābties tikai kalnos. Harabs nolēma lauzties cauri ielenkumam. Liktenis bija lēmis, ka banda iznāca pie 6.rotas pozīcijām.
Kauja sākās 29.februārī pl.12:30, kad desantnieku izlūki uzdūrās kaujinieku avangardam. Pēc īsas apšaudes izlūki atkāpās uz augstieni, pie pārējās rotas. Pie tās pozīcijām teroristi iznāca pl.16:00, un apšaude ilga vēl vairākas stundas. Pirmās dienas beigās 31 kareivis gāja bojā. Naktī kauja turpinājās. Izdzīvojušie atcerējās, ka kaujinieki gāja pilnā augumā, vilni pēc viļņa. Aptuveni pl. 05:00 pretinieks iebruka rotas ierakumos, sākās nežēlīga tuvcīņa. Pēdējo pavēli atdeva kvardes kapteinis kapteinis Viktors Romanovs, kas pieņēma rotas komandiera pienākumus pēc vecāko virsnieku bojāejas. Saprotot, ka izejas nav, viņš sazinājās ar pulka artilēriju un izauca uguni pa savām pozīcijām.
Nevienlīdzīgajā kaujā izdzīvoja tikai seši kareivji, taču rota iznīcināja aptuveni 500 kaujiniekus. Vēl vairāk, desantnieki aizturēja pretinieku un ieguva laiku, līdz ieradās federālo spēku rezerve. No aizas izkļuva vien daži teroristi – ievainoti un gandrīz bez munīcijas. Pārējos nākamo nedēļu laikā likvidēja vai aizturēja un atbruņoja.

Ne ar skaitu, tikai ar prasmi

2017.gada pavasarī 16 kareivji no Krievijas Speciālo operāciju spēkiem Alepo provincē stājās pretī lielam ISIS* grupējumam – trim simtiem teroristu. Vairākas dienas speciālo uzdevumu vienība izlūkoja stāvokli Sīrijas arābu armijas aizsardzības priekšējā līnijā, fiksēja ēkas, kurās atradās teroristi, viņu atbalsta punktus, munīcijas noliktavas un norādīja mērķus frontes aviācijai. Pēc uzlidojumu sērijas kaujinieki aptvēra, kur atrodas koriģētājs un nosūtīja speciālo uzdevumu vienības likvidācijai motorizētos strēlniekus. Bandītu vadoņi saprata, ka viņus nenovēro vienkārši kājnieki.
Teroristi bruņoto "džihādmobiļu" aizsegā metās uzbrukumā "sīriešu valnim" – uzbērumam, aiz kura aizsargājās speciālo operāciju spēku kareivji. Pretinieku viņi sagaidīja ar prettanku raķešu kompleksu uguni. To komandas, mainot pozīcijas, ātri likvidēja visu pretinieka tehniku, snaiperi un ložmetēji izdzenāja uzbrucējus. Kaujinieki bija spiesti atkāpties. Bojāgājušo un ievainoto starp Krievijas kareivjiem nebija. Grupas komandierim tika piešķirts Krievijas Varoņa tituls, trīs virsnieki tika apbalvoti ar medaļām.
* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija
Ziņu lente
0