Pasaulē

Baltais plankums kartē. Piecas noslēpumainākās kara bāzes pasaulē

© AP Photo / Dan ElliottПодземный комплекс NORAD в горе Шайенн, Колорадо
Подземный комплекс NORAD в горе Шайенн, Колорадо - Sputnik Latvija, 1920, 28.05.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Rūpīgi nomaskētas rlaķešu šahtas, komandpunkti, slepenas laboratorijas un pazemes bunkuri. Zemeslodi klāj nemanāmu militāro objektu tīkls, - tie spēj būtiski ietekmēt karadarbības gaitu.
Par šiem objektiem raksta grāmatas, uzņem fantastiskas filmas, tiem velta datospēles, taču nevienam nav skaidri zināms, kas tur notiek patiesībā. Par pašiem mīklainākajiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Area 51

ASV Gaisa spēku leģendārā bāze "51. zona" Nevadas štata tuksnesī ne vienu vien reizi parādījusies fantastiskos grāvējos. Ko tik nepiedēvē kareivjiem šajā bāzē: gan citplanētu tehnoloģiju izpēti, gan "lidojošo šķīvīšu" radīšanu, gan bīstamu vīrusu kultivāciju, kas spēj iznīcināt visu cilvēci, pat ģenētiskus eksperimentus. Sazvērestības teorijas izpletušās tādā plašumā, ka piespieda Pentagonu atklāt dažas nianses.
Oficiālie dati liecina, ka "51. zonā" tiek izstrādāti eksperimentāli lidaparāti un bruņojuma sistēmas. Zināms, ka šeit izmēģinātas tādas lidmašīnas, kā izlūkus Lockheed U2, A-12 un SR-71, slavenās "neredzamās" F-117 Nighthawk. To fizelāžas neparastā trijstūra forma, iespējams, mudinājusi nejaušos lieciniekus, kuri redzējuši stealth lidojumu tuksneša debesīs atsaukt atmiņā eksperimentus ar NLO. Daži dati liecina, ka "51. zonā" strādā pie superslepenā hiperskaņas stratēģiskā izlūka SR-91 Aurora. Amerikāņu mediji stāsta, ka šī lidmašīna attīsta ātrumu līdz 20 tūkstošiem kilometru stundā, taču pagaidām Pentagons neko neapstiprina.

Guantanamo Bay

Amerikāņu jūras kara bāze Guantanamo līcī Kubā pastāv jau vairāk nekā simt gadus. Tās platība – apmēram 117 kvadrātkilometri. Bāzes osta var uzņemt līdz 50 lielus kuģus, līdz pat aviācijas bāzes kuģiem. Uz sauszemes – vairāk nekā pusotrs tūkstotis dienesta un dzīvojamo objektu, mehanizēta osta, kuģu remonta darbnīcas, peldošais doks, pārtikas, munīcijas, degvielas un smērvielu noliktavas. Bāzes kontingents – apmēram desmit tūkstoši militārā personāla. Viņu vajadzībām uzbūvēta neliela pilsēta ar visām ērtībām. Bēdīgo slavu bāze izpelnījusies cietuma dēļ. Kopš 2002. gada amerikāņi te turējuši vairāk nekā tūkstoš cilvēkus – bez tiesas un izmeklešanas. Presē vairākkārt nonāca drūmas baumas par tajā valdošo kārtību. Par terorismu aizdomās turētos cilvēkus spīdzina, neļauj gulēt, tur pusbadā. Patiesībā no viņiem izsita atzīšanos. Jau 2009. gadā ASV prezidents Baraks Obama parakstīja dekrētu par cietuma slēgšanu, taču tas funkcionē vēl aizvien. Starptautisko tiesībsargājošo organizāciju dati liecina, ka tajā ir apmēram 40 ieslodzītie.

Yulin

Ziņas par Ķīnas lielo jūras kara bāzi Hainaņas salā parādījās pavisam nesen. 2008. gadā amerikāņu izlūkdienesti publicēja fotogrāfijas, kas liecināja: Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija uzbūvējusi kalnu masīvā milzīgu objektu savu kodoltriādes jūras spēku vajadzībām. Satelītu uzņēmumi liecina, ka Juliņa bāzē var atrasties līdz 20 zemūdenes ar starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm. Piestātnes tajā var uzņemt veselas divas aviācijas bāzes trieciena grupas.
Slepeni un īsā laikā izbūvētā bāze ir ļoti svarīga Ķīnas aizsardzības koncepcijā. Zemūdenes, kas slēpjas bāzes kavernās, var pārciest spēcīgu kodoltriecienu, nemanāmi iziet jūrā un uzbrukt pretiniekam. Vēl aizvien nav zināms, cik izejas bāzei izbūvētas. Nav zināma tās iekšējā struktūra. Pats galvenais: nav nekādas informacijas, vai Ķīnai nav arī citu šāda veida bāzu.

Mount Cheyenne

Par ASV nacionālās drošības sirdi tiek uzskatīts trīs kilometrus augstais Šaiena kalns un pazemes kompleksa pastāvīgais komandpunkts NORAD – Ziemeļamerikas gaisa kosmiskās aizsardzības apvienotais centrs. Šī struktūra apvieno ASV un Kanādas PGA un PRA sistēmas. Kodolkara gadījumā no bunkura Šaiena kalnā valsts politiskā un militārā vadība komandēs karaspēkus.
Pazemes bāzes būvdarbi sākās 1961. gadā. Trīs gadu laikā Šaiena kalna dzīlēs tika radīta mākslīgu alu sistēma. Trīs tuneļi (garums – 180 metri, augstums – 20 metri, platums – 15 metri) krustojās ar četriem citiem tuneļiem (garums – 100 metri, augstums – 17 metri, platums – 10 metri), veidojot savdabīgu resti. Šajās kamerās izvietoja 15 metāla konstrukcijas. 12 no tām veido trīsstāvu ēkas, pārējām ir viens vai divi līmeņi. Ārējo apvalku no 9,5 mmm biezām mazoglekļa tērauda plāksnēm balsta iekšējais tērauda karkass. Visas šīs konstrukcijas uzstādītas uz speciālām atsperēm, kas padara kompleksu noturīgu pret zemestrīcēm un kodoluzbrukuma sekām. Bunkurs Šaiena kalnā darbojas vēl aizvien.

Olavsvern

Olavsvernas jūras bāzi Norvēģijā uzbūvēja aukstā kara gados 15 kilometrus uz dienvidiem no Tromses pilsētas Ramfjordena un Ballsfjorda krustpunktā. Tas ir zemūdens sausais doks ar tiešu izeju jūrā. Bāzes kopējā platība gandrīz sasniedz 25 tūkstošus kvadrātmetrus, pie tās fortifikācijām nodarbojās Norvēģijas sabiedrotie NATO. Augstā kara laikā kompleksu pārsvarā izmantoja amerikāņu zemūdenes, kas patrulēja Ziemeļu Ledus okeānu. To uzdevums bija padomju zemūdens raķešnesēju kontrole.
Pēc PSRS sabrukuma bāze ilgu laiku stāvēja dīkā, un 2011. gadā to mēģināja pārdot. Galu galā Olavsvernu izpirka uzņēmējs Gunārs Vilhelmsens un iznomāja Krievijas zinātniski pētniecisko kuģu bāzes vajadzībām. Arī šobrīd tās statuss nav mainījies.
Ziņu lente
0