https://sputniknewslv.com/20220518/krievija-izstajas-no-divam-starptautiskajam-baltijas-regiona-organizacijam-21854056.html
Krievija izstājas no divām starptautiskajām Baltijas reģiona organizācijām
Krievija izstājas no divām starptautiskajām Baltijas reģiona organizācijām
Sputnik Latvija
Lēmums pieņemts atbildei uz Maskavai naidīgajiem soļiem, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrija 18.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-18T11:51+0300
2022-05-18T11:51+0300
2022-05-18T11:51+0300
baltijā
krievija
baltijā
baltijas jūra
sergejs lavrovs
ārlietu ministrija
starptautiskās attiecības
ģeopolitika
diplomātija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/04/1c/15583385_0:127:3191:1921_1920x0_80_0_0_83284da331560228081a61605aa770a4.jpg
RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Krievija pamet Baltijas jūras valstu padomi (BJVP) un Baltijas jūras parlamentu konferenci (BJPK).Krievijas darbība BJVP tika apturēta marta sākumā, ņemot vērā krīzi Ukrainā. Padomes dalībvalstis vienojās atstādināt Krieviju no padomes sēdēm, darba un projektiem, kā arī struktūrām. Atzīmēts, ka atstādināšanas termiņš beigsies, kad atkal būšot iespējama sadarbība, balstoties uz starptautisko tiesību pamatprincipiem.Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja BJVP par Krievijas izstāšanos no organizācijas.Ārlietu resors uzsvēra, ka Lēmums pieņemts atbildei uz Maskavai naidīgajiem soļiem.Krievijas ĀM apliecināja, ka darbības pārtraukums padomē neietekmēs Krievijas klātbūtni Baltijas reģionā."Mēģinājumi izspiest mūsu valsti no Baltijas ir lemti neveiksmei," norādīja resors un piezīmēja – Krievija turpinās darbu ar atbildīgiem partneriem svarīgākajios reģiona attīstības jautājumos.Krievijas Valsts domes padome iepriekš pieņēma lēmumu par valsts izstāšanos no Baltijas jūras parlamentu konferences. Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins paziņoja: atbildība par parlamentu attiecību saraušanu jāuzņemas tiem, kas "grauj konferences pamatprincipus un izmanto to uzbrukumiem Krievijai".Politiķis atgādinaja, ka ar lielāko daļu konferences pastāvīgo locekļu (Vācija, Dānija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Zviedrija un Igaunija) šobrīd dialogs nenotiek ne parlamentu starpā, ne pašas konferences formātā.24. februārī Krievija sāka speciālo operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai. Pēc tam rietumvalstis izsludināja plašus ierobežojošos pasākumus pret Krieviju, vispirms – banku sektorā un augsti tehnoloģiskas produkcijas jomā. Daudzi zīmoli paziņoja, ka pārtrauc darbu valstī.Kremlis konstatēja, ka tas ir ekonomiskais karš, kam līdzīgs vēl nav redzēts. Taču valdība uzsvēra, ka bija gatava tamlīdzīgam scenārijam.Iepriekš vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja: līdz ar Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO Baltija kļūšot par Ziemeļatlantijas alianses jūru.
https://sputniknewslv.com/20220426/nato-bataljona-pastiprinasana-latvijai-izmaksas-dargi-21571775.html
https://sputniknewslv.com/20220425/marats-kasems-ka-baltijas-valstu-valdibas-zage-miljardus-uz-krievijas-draudu-rekina-21555807.html
https://sputniknewslv.com/20220517/krievija-bridinaja-par-militari-tehnisku-atbildi-uz-somijas-iestasanos-nato-21842002.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, baltijā, baltijas jūra, sergejs lavrovs , ārlietu ministrija, starptautiskās attiecības, ģeopolitika, diplomātija
krievija, baltijā, baltijas jūra, sergejs lavrovs , ārlietu ministrija, starptautiskās attiecības, ģeopolitika, diplomātija
Krievija izstājas no divām starptautiskajām Baltijas reģiona organizācijām
Lēmums pieņemts atbildei uz Maskavai naidīgajiem soļiem, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrija
RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Krievija pamet Baltijas jūras valstu padomi (BJVP) un Baltijas jūras parlamentu konferenci (BJPK).
Krievijas darbība BJVP tika apturēta marta sākumā, ņemot vērā krīzi Ukrainā. Padomes dalībvalstis vienojās atstādināt Krieviju no padomes sēdēm, darba un projektiem, kā arī struktūrām. Atzīmēts, ka atstādināšanas termiņš beigsies, kad atkal būšot iespējama sadarbība, balstoties uz starptautisko tiesību pamatprincipiem.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja BJVP par Krievijas izstāšanos no organizācijas.
Ārlietu resors uzsvēra, ka Lēmums pieņemts atbildei uz Maskavai naidīgajiem soļiem.
"Situācija Baltijas jūras valstu padomē degradē. NATO un Eiropas Savienības valstis BJVP sastāvā atteikušās no līdztiesīga dialoga un principiem, uz kuru pamata tapusi šī reģionālā struktūra Baltijā, un konsekventi pārvērš to par Krievijai naidīgas politikas instrumentu," atzīmēja diplomāti.
Krievijas ĀM apliecināja, ka darbības pārtraukums padomē neietekmēs Krievijas klātbūtni Baltijas reģionā.
"Mēģinājumi izspiest mūsu valsti no Baltijas ir lemti neveiksmei," norādīja resors un piezīmēja – Krievija turpinās darbu ar atbildīgiem partneriem svarīgākajios reģiona attīstības jautājumos.
Krievijas Valsts domes padome iepriekš pieņēma lēmumu par valsts izstāšanos no Baltijas jūras parlamentu konferences. Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins paziņoja: atbildība par parlamentu attiecību saraušanu jāuzņemas tiem, kas "grauj konferences pamatprincipus un izmanto to uzbrukumiem Krievijai".
Politiķis atgādinaja, ka ar lielāko daļu konferences pastāvīgo locekļu (Vācija, Dānija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Zviedrija un Igaunija) šobrīd dialogs nenotiek ne parlamentu starpā, ne pašas konferences formātā.
"Baltijas jūras parlamentu konference ir pārtraukusi reālo sadarbību, dalībvalstis aizmirsušas savu pilsoņu intereses. Rezultātā tālāka mijiedarbība BJPK ietvaros zaudē jebkādu jēgu," uzsvēra Volodins.
24. februārī Krievija sāka speciālo operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai. Pēc tam rietumvalstis izsludināja plašus ierobežojošos pasākumus pret Krieviju, vispirms – banku sektorā un augsti tehnoloģiskas produkcijas jomā. Daudzi zīmoli paziņoja, ka pārtrauc darbu valstī.
Kremlis konstatēja, ka tas ir ekonomiskais karš, kam līdzīgs vēl nav redzēts. Taču valdība uzsvēra, ka bija gatava tamlīdzīgam scenārijam.
Iepriekš vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja: līdz ar Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO Baltija kļūšot par Ziemeļatlantijas alianses jūru.
