https://sputniknewslv.com/20220505/latvijas-tirgotaji-taras-depozita-sistemu-uzskata-par-genocidu-21704182.html
Latvijas tirgotāji taras depozīta sistēmu uzskata par "genocīdu"
Latvijas tirgotāji taras depozīta sistēmu uzskata par "genocīdu"
Sputnik Latvija
Kiosku iegāde taras depozītam, nepieciešamība mazgāt nodotās pudeles, staipīt taras kastes un meklēt vietu to glabāšanai – visi šie pasākumi smagi gulstas uz... 05.05.2022, Sputnik Latvija
2022-05-05T20:55+0300
2022-05-05T20:55+0300
2022-05-05T20:55+0300
latvijā
latvija
ekonomika
tirdzniecība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/02/01/20243875_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_5466605acdae9177123d8013ae10608a.jpg
RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Taras depozīta sistēmu, kas ieviesta valstī kopš 1. februāra, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) nosauca par "Latvijas tirgotāju genocīdu", kas īpaši smagi skar nelielos uzņēmumus.LTA paziņojumā teikts, ka taras depozīta sistēmas (DIO) ieviešanai jau iztērēti vairāk kā 40 miljoni eiro, izdevumi valstij un ražotājiem būs arī turpmāk, dotējot DIO darbību, piešķirot atlaides ražotājiem utt. Šīs izmaksas gulsies uz pircēju pleciem.Vienlaikus, LTA ieskatā, DIO sistēma ir vērsta pret mazo tirgotāju dzīvotspēju, pazemo strādājošos nozarē, galvenokārt, sievietes, un apkauno mazos uzņēmumus.Nelielajos lauku reģionu veikalos, norāda asociācija, pārdevējas līdztekus tiešajiem pienākumiem pilda arī taras pieņemšanas punktu darbinieku funkcijas: manuāli iztukšo taras pieņemšanas aparātu, šķiro stikla pudeles no pārejās nodotas taras.Daudzviet pārdevējas (pārsvarā šo darbu veic sievietes) pašas ar rokām tukšo pāri par 15 kg smagās kastes ar nodotām pudelēm, lai varētu tos izņemt un sašķirot. Arī šķirošana un pudeļu pārmazgāšana notiek ar rokām. Pēc katras atvēršanas automāts arī jāizmazgā, tas viss – vienlaicīgi apkalpojot pircējus."Ja lieltirgotājiem kioski tiek uzstādīti uz DIO rēķina, tad mazie, kuriem veikalu iekštelpās trūkst vieta depozīta pieņemšanai, spiesti tos pirkt no DIO par cenu līdz pat 19 000 eiro, tā vietā, lai modernizētu dzesēšanas iekārtas vai kondicionēšanas sistēmas, uzstādītu saules paneļus," uzsvēra LTA.Tāpat nelielās noliktavas telpās nepietiek vietas pārtikas un citām precēm, tagad tām blakus stāv sasmakuši pudeļu maisi un kastes. Mazākos veikalos saimnieks pilnos taras maisus nes mājās līdz reizi mēnesī ierodas DIO transports. Pie tam pat izmazgāta tara atstāj visai nepatīkamu smaku."DIO sola, ka turpmāk taromātos pieņems arī vīna, stiprā alkohola, piena, tējas, kafijas, sīrupu, kā arī tetrapakas, šampūnu un kečupu iepakojumus. Kur veikali to visu liks? Vai tiešām nelielie pārtikas veikali jāpārveido par taras punktiem, pārtikas iegādes iespējas atstājot tikai globālo tirgotāju lielveikalos un dižveikalos," taujā asociācija.Nopietnu problēmu rada arī nepietiekamā informēšana par taras šķirošanas principiem un sarežģītā sistēma, kas neļauj sabiedrībai saprast, ko un kā darīt ar dažādiem taras veidiem. Pēc aptuvenām aplēsēm šobrīd taromātos nonāks ap 10% taras, pārējie 90% joprojām nonāks kopējos atkritumos.LTA uzskata, ka DIO pašai jauzstāda un jāapkalpo taras kioski, nevis jāuzveļ izdevumim nelielajiem veikaliem. Tāpat vajadzīgs universāls taras nodošanas kupons, kurš būtu derīgs visos veikalu tīklos. Vēlams atteikties arī no papīra čeka – tā ir novecojusi forma, mūsdienīgi taromāti nodrošina elektronisku naudas ieskaitīšanu pircēja kontā vai kartē.Vienlaikus valsts institūcijas ir novērsušās no problēmu risināšanas. Valsts Vides dienests, pēc tirgotāju domām, "piesedz" DIO, slavējot sagatavotos informatīvos materiālus par dažādām tēmām, vienlaikus izvairoties risināt sistēmas būtiskos jautājumus, izvērtēt ieviešanas taisnīgumu, izmaksu pamatotību un sekmēt atklātumu sistēmas darbībā."LTA uzskata: "Depozīta sistēmas ieviešana tajā formātā, kādā tā darbojas pašlaik, ir bijusi Latvijas valdības korumpēta rīcība, pakļaujoties globālo ražotāju spiedienam."
https://sputniknewslv.com/20220208/latvijas-iedzivotaji-censas-apkrapt-taromatus-vai-izdodas-20339927.html
https://sputniknewslv.com/20220108/vai-mazie-veikali-klus-par-bomzu-paradizi-19918946.html
https://sputniknewslv.com/20210101/Piemaks-10-centus-par-pudeli-un-atgsti-tos-vlk-Latvij-tiks-ievesta-depozta-sistma-14944600.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/02/01/20243875_114:0:1934:1365_1920x0_80_0_0_4dc126c9335709979202001db40c290f.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvija, ekonomika, tirdzniecība
latvija, ekonomika, tirdzniecība
Latvijas tirgotāji taras depozīta sistēmu uzskata par "genocīdu"
Kiosku iegāde taras depozītam, nepieciešamība mazgāt nodotās pudeles, staipīt taras kastes un meklēt vietu to glabāšanai – visi šie pasākumi smagi gulstas uz nelielo tirgotāju pleciem.
RĪGA, 5. maijs — Sputnik. Taras depozīta sistēmu, kas ieviesta valstī kopš 1. februāra, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA)
nosauca par "Latvijas tirgotāju genocīdu", kas īpaši smagi skar nelielos uzņēmumus.
LTA paziņojumā teikts, ka taras depozīta sistēmas (DIO) ieviešanai jau iztērēti vairāk kā 40 miljoni eiro, izdevumi valstij un ražotājiem būs arī turpmāk, dotējot DIO darbību, piešķirot atlaides ražotājiem utt. Šīs izmaksas gulsies uz pircēju pleciem.
Vienlaikus, LTA ieskatā, DIO sistēma ir vērsta pret mazo tirgotāju dzīvotspēju, pazemo strādājošos nozarē, galvenokārt, sievietes, un apkauno mazos uzņēmumus.
Nelielajos lauku reģionu veikalos, norāda asociācija, pārdevējas līdztekus tiešajiem pienākumiem pilda arī taras pieņemšanas punktu darbinieku funkcijas: manuāli iztukšo taras pieņemšanas aparātu, šķiro stikla pudeles no pārejās nodotas taras.
Daudzviet pārdevējas (pārsvarā šo darbu veic sievietes) pašas ar rokām tukšo pāri par 15 kg smagās kastes ar nodotām pudelēm, lai varētu tos izņemt un sašķirot. Arī šķirošana un pudeļu pārmazgāšana notiek ar rokām. Pēc katras atvēršanas automāts arī jāizmazgā, tas viss – vienlaicīgi apkalpojot pircējus.
"Ja lieltirgotājiem kioski tiek uzstādīti uz DIO rēķina, tad mazie, kuriem veikalu iekštelpās trūkst vieta depozīta pieņemšanai, spiesti tos pirkt no DIO par cenu līdz pat 19 000 eiro, tā vietā, lai modernizētu dzesēšanas iekārtas vai kondicionēšanas sistēmas, uzstādītu saules paneļus," uzsvēra LTA.
Tāpat nelielās noliktavas telpās nepietiek vietas pārtikas un citām precēm, tagad tām blakus stāv sasmakuši pudeļu maisi un kastes. Mazākos veikalos saimnieks pilnos taras maisus nes mājās līdz reizi mēnesī ierodas DIO transports. Pie tam pat izmazgāta tara atstāj visai nepatīkamu smaku.
"DIO sola, ka turpmāk taromātos pieņems arī vīna, stiprā alkohola, piena, tējas, kafijas, sīrupu, kā arī tetrapakas, šampūnu un kečupu iepakojumus. Kur veikali to visu liks? Vai tiešām nelielie pārtikas veikali jāpārveido par taras punktiem, pārtikas iegādes iespējas atstājot tikai globālo tirgotāju lielveikalos un dižveikalos," taujā asociācija.
Nopietnu problēmu rada arī nepietiekamā informēšana par taras šķirošanas principiem un sarežģītā sistēma, kas neļauj sabiedrībai saprast, ko un kā darīt ar dažādiem taras veidiem. Pēc aptuvenām aplēsēm šobrīd taromātos nonāks ap 10% taras, pārējie 90% joprojām nonāks kopējos atkritumos.
LTA uzskata, ka DIO pašai jauzstāda un jāapkalpo taras kioski, nevis jāuzveļ izdevumim nelielajiem veikaliem. Tāpat vajadzīgs universāls taras nodošanas kupons, kurš būtu derīgs visos veikalu tīklos. Vēlams atteikties arī no papīra čeka – tā ir novecojusi forma, mūsdienīgi taromāti nodrošina elektronisku naudas ieskaitīšanu pircēja kontā vai kartē.
Vienlaikus valsts institūcijas ir novērsušās no problēmu risināšanas. Valsts Vides dienests, pēc tirgotāju domām, "piesedz" DIO, slavējot sagatavotos informatīvos materiālus par dažādām tēmām, vienlaikus izvairoties risināt sistēmas būtiskos jautājumus, izvērtēt ieviešanas taisnīgumu, izmaksu pamatotību un sekmēt atklātumu sistēmas darbībā."
LTA uzskata: "Depozīta sistēmas ieviešana tajā formātā, kādā tā darbojas pašlaik, ir bijusi Latvijas valdības korumpēta rīcība, pakļaujoties globālo ražotāju spiedienam."