Viedoklis

"Salauzti likteņi": kā Mariupolē atgriežas mierīga dzīve

© Sputnik / Мария МарикянMariupoles centrs
Mariupoles centrs   - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Daudzi vēl aizvien nakšņo pazemē, pie katras kāpņu telpas durvīm sildās pie ugunskuriem, gatavo ēdienu, vāra tēju. Brīvprātīgie Luganskas dala produktu pakas un zāles.
Kopš beigušās cīņas pilsētās, vietējie iekārtojas palikušajās mājās. Gandrīz katrā pagalmā virtuve ar ugunskuru plīts vietā. Lielas grūtības ir arī ar transportu – pēc humānās palīdzības cilvēki iet kājām. Dažkārt – vairākus kilometrus. Par to, kas notiek Mariupoles ielās, reportāžā RIA Novosti stāsta Marija Marikjana.

Cīņas par staciju

Pulksteņa rādītāji stacijas laukumā sastinguši un rāda 16:27. Apsvilušas sienas, izsisti logi, uzspridzināti vagoni. Šķiet, stacijas ēka vairs nebūs atjaunojama.
Uz perona – bojā gājis civilais. Seju sedz papīra lapa ar uzvārdu – Maslovs. Acīmredzot, nav paspējis noslēpties, bet viņa bojāejas aculiecinieki, bīdamies no snaiperiem, pameta līķi.
Stacijas augštāvā azovieši uzstādīja ložmetējus un granātmetējus, apakšā – tehniku. DTR spēki šo teritoriju iztīrīja tikai pirms nedēļas.
"Viņi izklīda ne tikai sabiedriskās vietās, bet arī dzīvojamās mājās. Uzbruka tām vienlaikus no vairākām pusēm, - paskaidroja DTR armijas kareivis "Puķaudzētājs". – Apmēram trīssimt nacionālisti gāja laukā grupām ar BTR un kājnieku mašīnu atbalstu."
Līdz "Azovstaļ" no šejienes pusotrs kilometrs. "Pastāvīgi ķeram diversantu un izlūku grupas. Var parādīties visur, slēpjas bumbu patvertnēs. Viņiem tur ir pazemes ejas, - stāsta strēlnieks "Adata". – Pārģērbjas par civilajiem. Visus garāmgājējus turam aizdomās, visus pārbaudām."
© Sputnik / Мария МарикянDTR karavīri apskata stacijas teritoriju
Бойцы ДНР осматривают привокзальную площадь - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
DTR karavīri apskata stacijas teritoriju
Pilsētā strādā mobilie sakari – tos nodrošina Doņeckas operators. Tāpēc DTR karavīri uzskata, ka azovieši saņem norādes no tālienes. "Vārdu sakot, darba pietiek. Tomēr situāciju kontrolējam," atzīmēja Puķaudzētājs.

"Glābjamies ar sarūpēto"

Civilo stacijas rajonā nav daudz, pārsvarā – pensionāri. Cīņas pārcieta pagrabos. "Es lejā nekāpu: māte pārvietojas ratiņkrēslā, tēvs – uz kruķiem. Gulējām un aizturējām elpu saspiedušies kopā," nopūtās Jeļena Riženko.
Viņas māja ir smagi cietusi. Pirmais trāpījums – 22. martā. No pagrabiem cilvēki iznāca tikai 15. aprīlī. "Tomēr mēs vēl esam noraizējušies. "Azovstaļ" apšauda. Māja mums ir švaka: lobās nost apmetums, parādās plaisas... Var sabrukt, - pārdzīvoja pensionāre Elīna Timofejeva. – Labi, ka vismaz pēdējās dienās daudzmaz klusi."
Tuvākais humānās palīdzības punkts – pie Drāmas teātra, vismaz pusotru stundu ilgs gājiens. "Pierakstījos 4. aprīlī, produktus saņēmu tikai 17. aprīlī, – plāta rokas Jeļena. – Maize, pudele ūdens, konservi – tas būs uz mēnesi. Var arī nopirkt, tikai nauda ir kontā, bet bankomāti nedarbojas. Pagaidām iztiekam ar krājumiem."
Daži nepieciešamo iemaina. Piemēram, Nikolajs Panteļejevs par cigarešu paciņu iemainīja barību mājdzīvniekiem – papagailim, žurkai un kāmim. "Tāpat man ir divi suņi. Viņu dēļ jau patiesībā vēl esmu šeit. Nevar tak pamest," smaida sirmgalvis. Viņa ģimene paspēja evakuēties, bet viņš palika.
© Sputnik / Мария МарикянNikolajs Panteļejevs
Николай Пантелеев - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Nikolajs Panteļejevs
Azovieši pie viņa ielauzās bez prasīšanas. Gribēja organizēt blokposteni. "Bija apmēram desmit cilvēki. Staigāja pa jumtu, skatījās, nolēma, ka redzeslauks nav īsti labs. Tāpēc divi pārvācās pie krustdēla – uz māju divu metru attālumā no manējās."
Viņš tur vēl nav ieskatījies. Ugunsgrēkā cietušie lūdza patvērumu, bet Nikolajs neielaida: "Ja nu uztādīti spridzekļi vai kāds lādiņš."
Tautas milicijas darbinieks pieteicās apskatīt māju.
- Vai nebaidāties iet iekšā? – nobažījies jautāja pensionārs.
Iekšpusē viss apgriezts kājām gaisā, virtuvē – netīru trauku kalns, atvērtas konservu bundžas. Uz grīdas – virsjaka ar nacistu simboliku un mugursoma ar saitēm, ko izmanto roku sasiešanai.
"Vēl bija bruņuvestes un ķiveres, tās jau atdevu DTR puišiem, - turpināja Panteļekjevs. – Aiziedami azovieši man sadauzīja jumtu. Tek, pa nakti desmit spaiņus iznesu. Neizturami bija viņiem blakus. Ceļa viņā pusē strādāja snaiperis. Eju pēc malkas – svilpiens, es metos guļus, rāpoju atpakaļ."
© Sputnik / Мария Марикян

Azovieši iebruka Nikolaja Panteļejeva krustdēla mājā

Azovieši iebruka Nikolaja Panteļejeva krustdēla mājā - Sputnik Latvija
1/4

Azovieši iebruka Nikolaja Panteļejeva krustdēla mājā

© Sputnik / Мария Марикян

Mugursoma ar saitēm

Mugursoma ar saitēm - Sputnik Latvija
2/4

Mugursoma ar saitēm

© Sputnik / Мария Марикян

Nacionālistu mantas

Nacionālistu mantas - Sputnik Latvija
3/4

Nacionālistu mantas

© Sputnik / Мария Марикян

Nacionālisti dzīvoklī pameta ķiveres un bruņuvestes

Nacionālisti dzīvoklī pameta ķiveres un bruņuvestes - Sputnik Latvija
4/4

Nacionālisti dzīvoklī pameta ķiveres un bruņuvestes

1/4

Azovieši iebruka Nikolaja Panteļejeva krustdēla mājā

2/4

Mugursoma ar saitēm

3/4

Nacionālistu mantas

4/4

Nacionālisti dzīvoklī pameta ķiveres un bruņuvestes

Rāpus – arī uz aku. Ostas mikrorajons ir krastā, tāpēc ūdens ir pasāļš, vismaz diennakti jānostādina.
"Tagad it kā ir klusi, - teica viņa kaimiņiene Aleksandra (vārds mainīts pēc viņas lūguma.) – Taču paskatieties: metru no akas guļ nesprādzis šāviņš. Vēl viens – pie skolas. Kaut nu drīzāk novāktu, te tak bērneļi skraida."
© Sputnik / Мария Марикян

Nesprādzis šāviņš pie akas

Nesprādzis šāviņš pie akas - Sputnik Latvija
1/2

Nesprādzis šāviņš pie akas

© Sputnik / Мария Марикян

Māja Ostas mikrorajonā, cietusi lādiņa sprādzienā

Māja Ostas mikrorajonā, cietusi lādiņa sprādzienā - Sputnik Latvija
2/2

Māja Ostas mikrorajonā, cietusi lādiņa sprādzienā

1/2

Nesprādzis šāviņš pie akas

2/2

Māja Ostas mikrorajonā, cietusi lādiņa sprādzienā

Šeit sapieriem vēl būs daudz darba, tāpat kā glābējiem: ielas vidū – ar segu pārklāts līķis. Cilvēkiem prasi, kas viņš tāds, - plāta rokas.
"Tādu vēl ir daudz... Naciķi sēdēja ap stūriem pie manas mājas. Vajag iziet, ugunskuru sakurt, sasildīties, bet viņi šauj! – sašutis stāsta Vladimirs. – Astoņus gadus mēs barojām "Azov". Vai tāpēc, lai viņi mūs pazemē dzītu?"
© Sputnik / Мария МарикянBojā gājs vietējais iedzīvotājs
Погибший мирный житель  - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Bojā gājs vietējais iedzīvotājs
Vladimirs mitinās pie bijušās sievas pilsētas centrā. Atgriezies, lai pabarotu suni. Tas nekur neiet prom – sēž gruvešos.

Izglābti ugunsgrēkā cietušie

Centrā ir daudz mierīgāk. Komunālie dienesti tīra ielas, glābēji novāc gruvešus. Pa autotrasi iet cilvēki ar somām un ratiņiem – viņi saņēmuši uzturu izdales punktā pie lielveikala "Metro".
© Sputnik / Илья Питалев / Pāriet pie fotobankasGlābēji nojauc gruvešus
Сотрудники МЧС ДНР разбирают завалы на месте разрушенного Донецкого академического областного драматического театра в Мариуполе - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Glābēji nojauc gruvešus
Izplatītākais transporta veids – velosipēds. Vissmagāk klājas pensionāriem: kājām iet tālu.
Daudzi vēl aizvien nakšņo pazemē, jo citu iespēju vienkārši nav. Romāns Bortiņevs apmeties tramvaju un trolejbusu pārvaldes bumbu patvertnē. Tur ir vēl 12 cilvēki.
© Sputnik / Мария МарикянRomāns Bortiņevs pie sprādziena bedres
Роман Бортинев у воронки от снаряда - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Romāns Bortiņevs pie sprādziena bedres
"Glābos no kreisā krasta, februāra beigās atbraucu pie mātes uz centru, taču arī te bija karsti. Mammu aizsūtīju uz drošu vietu, bet pats nepaspēju, un skriešus metos šurp. No 2. marta pazuda elektrība, pēc tam – gāze, - viņš stāstīja. – Bija trāpījums centrāltirgū, tas ir līdzās mums. Satricināja pamatīgi. Šķita, patvertne plīst pa šuvēm. Tomēr izturēja."
Nomalēs valda rosība. Kuprina ielā pie katras kāpņu telpas durvīm sildās pie ugunskuriem, gatavo ēdienu, vāra tēju. Nesen aktīvisti no LTR dalīja produktu pakas un zāles.
© Sputnik / Мария Марикян

Sadegusi māja Kuprina ielā

Sadegusi māja Kuprina ielā - Sputnik Latvija
1/5

Sadegusi māja Kuprina ielā

© Sputnik / Мария Марикян

Aktīvisti no LTR dala humāno palīdzību

Aktīvisti no LTR dala humāno palīdzību - Sputnik Latvija
2/5

Aktīvisti no LTR dala humāno palīdzību

© Sputnik / Мария Марикян

Māja Kuprina ielā

Māja Kuprina ielā - Sputnik Latvija
3/5

Māja Kuprina ielā

© Sputnik / Мария Марикян

Māja Mariupoles nomalē

Māja Mariupoles nomalē - Sputnik Latvija
4/5

Māja Mariupoles nomalē

© Sputnik / Мария Марикян

Pilsētnieki gatavo pusdienas

Pilsētnieki gatavo pusdienas - Sputnik Latvija
5/5

Pilsētnieki gatavo pusdienas

1/5

Sadegusi māja Kuprina ielā

2/5

Aktīvisti no LTR dala humāno palīdzību

3/5

Māja Kuprina ielā

4/5

Māja Mariupoles nomalē

5/5

Pilsētnieki gatavo pusdienas

"Svarīga jebkura palīdzība. Paskatieties uz mūsu deviņstāveni, - ar roku rāda Ēriks Gasparovs. – Palikuši tikai pirmie divi stāvi. Tur mēs mitināmies. Apģērbu man sarūpēja kaimiņi. Sava nekā nav, viss nodedzis. Gribu paziņot brāļiem Artūram un Vitaļikam Krievijā – esmu dzīvs un vesels. Bet vecāko brāli evakuēja uz Kirovu, uz veco ļaužu pansionātu."
© Sputnik / Мария МарикянĒriks Gasparovs
Эрик Гаспаров - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Ēriks Gasparovs

"Jādzīvo tālāk"

Viktora Gladkih māja ir pāris kvartālus no šejienes. Tāpat kā Ēriks, viņi ar sievu zaudējuši visu. Sieva jau vairāk nekā mēnesi nevar izārstēt saaukstēšanos, antibiotikas atrada ar lielām grūtībām.
"Sadeguši pat dokumenti. Pirmo reizi mūžā esmu apjucis, nezinu, ko iesākt. Sākumā jāatjauno pase, - nopūtās Viktors. – Martu nosēdējām pagrabā. Tagad it kā ir mierīgi. Tiesa, nesen izsludināja trauksmi: "Uzmanību, raķešu trieciena iespēja. Visiem jāpaslēpjas." Paslēpāmies. Taču viss bija labi, vizmaz mēs neko nedzirdējām."
© Sputnik / Мария МарикянViktors Gladkih
Виктор Гладких - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Viktors Gladkih
Larisa kopš marta slēpās kaimiņmājas pagrabā. Uz sienas pie ieejas patvertnē lieliem burtiem rakstīts: "Cilvēki – 137 cilvēki." Nu jau vairākkārt mazāk. Kopā ar 22 gadus veco dēlu viņa martā atbrauca pie mātes no kreisā krasta. Taču paneļu māja sabruka, puisis netika laukā. Kopš 13. marta viņš guļ tur – zem paneļiem. Viņam līdzās – vēl pieci.
© Sputnik / Мария МарикянIeeja pagrabā
Вход в подвал  - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Ieeja pagrabā
"Gribēju glābt dēlu, izvedu, darīju, ko varēju... Māte ir sirdsslimniece, zāles iet uz beigām. Vienu plātnīti tik tikko atradu par simt grivnām pie spekulantiem. Bijušais vīrs ir invalīds, nestaigā. Vajag steidzami atjaunot dokumentus, iekārtoties darbā," paskaidroja Larisa.
Rāda pagrabu: šaurs putekļains gaitenis, pussapuvuši matrači, uz striķiem karājas mitri apģērba gabali. 3. aprīlī te no gangrēnas mira sirmgalve. Divas dienas viņu nevarēja iznest no apšaudes zonas. Vēlāk izraka kapu ielas otrā pusē. Uz koka plāksnītes ar marķieri uzrakstīja vārdu, dzimšanas un nāves dienas. Tādi kapi ir gandrīz katrā pagalmā.

"Dieviņš pasargāja"

"Dievs mūs pasargāja, tāpēc mums jādomā par dzīvajiem un jārūpējas vienam par otru," uzskata Tatjana Pavlovna no Sv. Trīsvienības baznīcas. Ēka cietusi no šķembām, tiešs trāpījums fasādē, taču iekšā vis vesels.
© Sputnik / Мария МарикянSv. Trīsvienības baznīca
Свято-Троицкий храм - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Sv. Trīsvienības baznīca
21. marta naktī viņas mājā sākās ugunsgrēks. Sieviete metās no mājas laukā naktskreklā, čībiņās un mētelī. Pārnakšņoja pagrabā un devās riskantā ceļā uz baznīcu.
"Cīņu laikā es pazemē neslēpos. Veselība jau ir pārāk slikta, lai sēdētu aukstumā un mitrumā. Viņpus ceļam strādāja snaiperis. Mājas aizdedzināja no apakšas, lai cilvēki nepaspētu iziet, - pensionāres balss ietrīcējās. – Formastērpi, uzšuves – nacionālistus var labi pazīst. Fanātiķi un marodieri. Līdzās bija pārtikas veikls, - viņi visu iznesa. Līdzās stāvēja sirmgalvji, mātes ar bērniem. Lūdza ēdamo. Bet viņi iemeta pūlī vienu konservu bundžu."
© Sputnik / Мария МарикянTatjana Pavlovna
Татьяна Павловна - Sputnik Latvija, 1920, 30.04.2022
Tatjana Pavlovna
Pēdējos gados spiediens pilsētā bija smags. "Kasierei veikalā draudēja ar atlaišanu, ja viņa pārdošot preces krievvalodīgajiem. Kur tas redzēts?" bija sašutusi Tatjana. Pagaidām viņa apmetusies puspagrabā. Gatavo ēdienu baznīckalpiem. Arī dievlūdzējus neatraida.
"Tik daudz salauztu likteņu, tik daudz bēdu esam pardzīvojuši... – sieviete slauka asaras. – Cilvēki ir šokā ne tikai tālab, ka palikuši bez jumta virs galvas, bet arī no tā, kā ar viņiem apgājās "savējie". Mēs neesam saļaunojušies, mēs esam apjēguši šausmas, kam mūs tuvināja gadiem ilgi."
Postījumu dēļ Mariupolē grūti orientēties pat vietējiem. Granitnaja – viena no retajām ielām, kas palikušas veselas. Dienā te cilvēku ir daudz. Par politiku nerunā. Raizējas par ikdienas problēmām: kā sameklēt ēdienu, noņemt no konta naudu, saņemt bērnu pabalstus vai pensiju.
Ziņu lente
0