Viedoklis

"Apiet no ziemeļiem". Ko Pentagons iecerējis Arktikā

ASV karavīri Aļaskā  - Sputnik Latvija, 1920, 21.03.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Jaunas bāzes aiz polārā loka, kara kuģi Barenca jūrā un arktiskās specvienības – amerikāņi vēlas iegūt brīvu piekļuvi Arktikai.
Tuvākajā laikā Pentagons plāno krasi palielināt spēkus reģionā, lai apstrīdētu Maskavas tiesības uz dabas resursiem un Ziemeļu jūras ceļu. Par Baltā nama tālejošajiem plāniem portālā RIA Novostistāsta Andrejs Kocs.

Pret Krieviju un Ķīnu

Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs konstatēja, ka amerikāņu nodomi ir visnotaļ nopietni: eskadras kuģi ar vadāmajām raķetēm Barenca jūrā, plāni līdz 2027. gadam uzbūvēt trīs smagos ledlaužus, kuģu un zemūdeņu bāzes punktu izbūve Arktikā, darbībām aiz Polārā loka sagatavota armijas divīzija.
"Arktikā ASV vēlas apstrīdēt Krievijas likumīgās tiesības, saņemt netraucētu piekļuvi reģiona resursiem un Ziemeļu jūras ceļam, - norādīja DP sekretāra vietnieks. – Līdz ar to pēdējo divu gadu laikā pieņemtas Aizsardzības ministrijas, armijas, Gaisa spēku, Jūras spēku arktiskās stratēģijas."
Vašingtona, turpina Popovs, turpinās darbu pie savām interesēm ar karavīru un spārnoto raķešu "Tomahawk" palīdzību. Straujā ledāju kušana Arktikā piesaista aizvien lielāku uzmanību. Amerikāņi cer uz drīz pieejamajiem derīgajiem izrakteņiem.
Pirms gada Pentagons apstiprināja atjaunoto arktisko stratēģiju. Īpaša uzmanība veltīta Krievijai un Ķīnai – galvenajiem konkurentiem. Galvenais elements – tā saucamās daudzdomēnu operatīvās vienības (Multi-Domain Task Force) izvēršana Aļaskā. To var pielīdzināt īstai divīzijai – štābs, sagādes vienības un vairākas dažādu uzdevumu brigādes.
© Public domain / Defense Visual Information Distribution Service / U.S. Marine Corps / Sgt. Devin AndrewsAmerikāņu karavīrs ar prettanku raķešu kompleksu Javelin mācībās "Cold Response 2020" Norvēģijā
Американский военнослужащий производит выстрел из противотанкового ракетного комплекса (ПТРК) Javelin во время учений Cold Response 2020 в Норвегии - Sputnik Latvija, 1920, 19.03.2022
Amerikāņu karavīrs ar prettanku raķešu kompleksu Javelin mācībās "Cold Response 2020" Norvēģijā

Jauna taktika

MDTF galvenais trieciena spēks ir zalves uguns sistēmas, tālā darbības rādiusa precīzās raķetes un – perspektīvā – hiperskaņas ieroči. Stratēģi iecerējuši, ka vienība strādās gan no Aļaskas, gan pašā Arktikā. Nepieciešamības gadījumā to atbalstīs flote, kas jau sen aktīvi apgūst reģionu. Pirmo "izlūkošanu ar kauju" kopš aukstā kara laikiem organizēja 2020. gada maijā: trīs amerikāņu eskadras kuģi un britu fregate iegāja Barenca jūrā – Krievijas Ziemeļu flotes mājas akvatorijā.
Žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis toreiz atzīmēja, ka šis solis ilustrē stratēģijas maiņu. Iepriekš amerikāņi neuzskatīja Krievijas JKF par nopietnu pretinieku, bet tagad atzīst: Kremļa pozīcijas Arktikā ir ļoti spēcīgas, būs grūti tās "sašūpot".
"Pēdējos divus vai trīs gadus ASV ļoti skaidri sajutušas savu sakāvi Arktikā, - uzskata Militāri politiskās analīzes biroja vadītājs Aleksandrs Mihailovs. – Aukstā kara gados viņi vienkārši neiekļāva reģionu valsts svarīgāko interešu sarakstā. Amerikāņi attīstīja militāro infrastruktūru visā pasaulē, izņemot Arktiku. Galu galā viņiem palikuši tikai divi strādājoši ledlauži, bet ziemeļu flotes praktiski nebija."
© Public domain / LPhot Dan Rosenbaum, HMS Kent / LPhot Dan Rosenbaum, HMS KentASV JKS eskadras kuģi "Porter", "Donald Cook" un "Franklin Roosevelt", kā arī britu fregate "Kent"
Эсминцы ВМС США Портер, Дональд Кук и Франклин Рузвельт и британский фрегат Кент - Sputnik Latvija, 1920, 19.03.2022
ASV JKS eskadras kuģi "Porter", "Donald Cook" un "Franklin Roosevelt", kā arī britu fregate "Kent"

Tehnoloģiju deficīts

Daudzi speciālisti uzskata, ka Pentagona jaunās stratēģijas "Ahila papēdis" ir ledlauži – ar diviem salīdzinoši strādājošiem, taču atklāti veciem kuģiem nepietiek hegemonijai reģionā. Tāpat klājas arī citām valstīm, kas pretendē uz Arktiku – Kanādā, Islandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Dānijā. Piemēram, kanādiešiem ir kaujas dežūrām arktiskajos ūdeņos piemēroti kuģi, bet nav iespēju izvērst lielas sauszemes vienības. Norvēģijai ir četri patruļas kuģi, kas spēj strādāt ledājos, taču to pieticīgais bruņojums neļauj stāties pretī Krievijas Ziemeļu flotei. Pietiekami spēcīgi JKS ir Dānijai, bet maz ledus klases kuģu un nav militārās infrastruktūras Arktikā. Somijai un Zviedrijai nav nopietna militārā spēka jūrā.
Tātad ziemeļu akvatorijā ASV nevar pilnā mērā paļauties uz sabiedrotajiem. Ir problēmas arī uz sauszemes. ASV armijai trūkst transporta kravu un karavīru pārvadāšanai smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, kas pieņemti bruņojumā ar nosaukumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, vienību atbalsta mazā mašīna). Taču pirmās mašīnas nogāja no konveijera jau pirms 40 gadiem un sen neatbilst mūsdienu prasībām.
2021. gada aprīlī ASV armija izsludināja iepirkumu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, visurgājējs zemas temperatūras apstākļiem) ietvaros. Uzvarētāju izsludinās šogad. Plānots iepirkt 110 CATV.
© Public domain / U.S. Coast Guard / DoDASV krasta apsardzes ledlauzis
Ледокол береговой охраны США Хили - Sputnik Latvija, 1920, 19.03.2022
ASV krasta apsardzes ledlauzis

Krievijas pārspēks

Krievijas pozīcijas ir daudz izdevīgākas. Tai ir divi atomledlauži ar divu reaktoru spēkiekārtu (jauda – 75 tūkstoši zirgspēku), divi ledlauži ar viena reaktora spēkiekārtu (jauda – apmēram 50 tūkst. zirgspēku), konteineru atomkuģis ar reaktora spēkiekārtu (jauda – 40 tūkst. zirgspēku) un pieci tehnoloģiskās apkalpes kuģi. Viens ledlauzis atrodas rezervē. Bez tam ir arī dīzeļelektriskie kuģi.
Ziemeļu platuma grādos radīta plašs armijas bāzu un aerodromu tīkls. Reģionā izvērstie spēki ir gatavi pildīt kaujas uzdevumus ekstremālākajos laika apstākļos. Gandrīz visa sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē sals līdz -55 grādiem pēc Celsija skalas. Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus, tātad to mobilitāte būtiski palielinās. Arktikā dislocēti lielā darbības rādiusa zenītraķešu S-400, ko piesedz jaunās PGA sistēmas "Pancir" un "Tor". Savukārt pret uzbrukumu no jūras Krievijas bāzes aizsargā krasta raķešu kompleksi.
© Sputnik / Министерство обороны РФ / Pāriet pie fotobankasKrievijas armijas bāze "Arktiskais trejlapis" arhipelāgā Franča Jozefa zeme, Aleksandras zemes salā
Российская военная база Арктический трилистник на острове Земля Александры архипелага Земля Франца-Иосифа - Sputnik Latvija, 1920, 19.03.2022
Krievijas armijas bāze "Arktiskais trejlapis" arhipelāgā Franča Jozefa zeme, Aleksandras zemes salā
Visi šie ieroči ir sauszemes spēku arktiskās vienības – 80. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes rīcībā, kas dislocēta Alakurti ciemā, Murmanskas apgabalā. Tai ir viss nepieciešamais karadarbībām – no pilna pievada kravas mašīnām, tankiem, aerokamanām līdz pat suņu un briežu pajūgiem. Ir arī speciāli modificēti helikopteri Mi-8AMTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno iekārtu apsildes sistēmu.
© Sputnik / Пресс-служба Улан-Удэнского авиационного завода / Pāriet pie fotobankasPirmais arktiskais helikopters Mi-8AMTŠ-VA, ko saņēma Krievijas Jūras kara flotes jūras aviācija
Первый арктический вертолет Ми-8АМТШ-ВА передан морской авиации ВМФ России - Sputnik Latvija, 1920, 19.03.2022
Pirmais arktiskais helikopters Mi-8AMTŠ-VA, ko saņēma Krievijas Jūras kara flotes jūras aviācija
Ziņu lente
0