https://sputniknewslv.com/20220314/saurs-vecs-nevienam-nevajadzigs-kas-notiek-ar-majokliem-latvija-20885332.html
Šaurs, vecs, nevienam nevajadzīgs: kas notiek ar mājokļiem Latvijā
Šaurs, vecs, nevienam nevajadzīgs: kas notiek ar mājokļiem Latvijā
Sputnik Latvija
Bezpajumtnieku skaits Latvijā nav liels, brīvu mājokļu ir daudz, taču sadzīves apstākļi varētu būt krietni labāki. 14.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-14T10:44+0200
2022-03-14T10:44+0200
2022-03-14T10:44+0200
latvijā
ekonomika
latvijā
mājokļi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/406/28/4062830_0:0:1401:788_1920x0_80_0_0_8c3bad1dae8117602b7db511dfcdb34c.jpg
RĪGA, 14. marts — Sputnik. Mājokļu pieejamība un kvalitāte Latvijā ir problemātisks jautājums, un tā risināšanai vajadzīga visaptveroša ilgtermiņa stratēģija un vērā ņemami resursi, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) jaunākajā Latvijai veltītajā pārskatā.ESAO eksperti norāda, ka liela daļa mājokļu Latvijā ir pārapdzīvota, novecojusi un sliktā tehniskajā stāvoklī. 2020. gada dati liecina, ka 9% mājsaimniecību nav ūdens tualetē, 10% - dušas vai vannas.Mājokļu skaits valstī par 25-30% pārsniedz mājsaimniecību skaitu, tomēr liela daļa brīvo mājokļu atrodas nomalēs, kur to pieprasījums nav liels.ESAO dati rāda, ka 44% mājsaimniecību Latvijā ir pārāk trūcīgas, lai paņemtu hipotekāro kredītu mājokļa iegādei 75 kvadrātmetru platībā, taču vienlaikus pietiekami nodrošināti, lai neatbilstu mājokļa pabalstu saņemšanas kritērijiem. Tiesa, organizācija atzīmē, arī vidējais nekustamo īpašumu nodoklis nav liels.Atskaites autori uzsvēra, ka sociālo un privāto mājokļu nomas tirgus Latvijā ir niecīgs un tas negatīvi ietekmē darba spēku mobilitāti, kā arī liek mājsaimniecībām dzīvot zemas kvalitātes vai nepiemērotos mājokļos. Dati par 2020. gadu rāda, ka piecu gadu laikā uz citu mājokli pārvākušās tikai 9,7% mājsaimniecību (vidēji ESAO – 21,6%), pie tam tikai 0,5% mainījuši dzīvesvietu darba dēļ.Neskatoties uz iepriekšminētajām problēmām, tikai 14,2% ģimeņu Latvijā mājoklim tērē vairāk nekā 40% no sava budžeta – ESAO valstīs tamlīdzīgu mājsaimniecību daļa sastāda 35,2%. Bez tam Latvijā nav būtisku problēmu ar bezpajumtniekiem.ESAO uzskata, ka ļoti svarīgs uzdevums Latvijā ir mājokļu energoefektivitātes celšana, jo lielu daļu māju apsilda ar malku vai šķeldu. Šī iemesla dēļ gaisa piesārņojums ar sīkām daļiņām uz vienu iedzīvotāju četrkārt pārsniedz vidējo ESAO valstīs.
https://sputniknewslv.com/20190626/Socialo-tiklu-lietotaji-tuksi-lauki-latvija-11904823.html
https://sputniknewslv.com/20211205/ka-sausmu-filma-latvija-stav-tukss-katrs-ceturtais-majoklis-stasta-latviesu-mediji-19481958.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
ekonomika, latvijā, mājokļi
ekonomika, latvijā, mājokļi
Šaurs, vecs, nevienam nevajadzīgs: kas notiek ar mājokļiem Latvijā
Bezpajumtnieku skaits Latvijā nav liels, brīvu mājokļu ir daudz, taču sadzīves apstākļi varētu būt krietni labāki.
RĪGA, 14. marts — Sputnik. Mājokļu pieejamība un kvalitāte Latvijā ir problemātisks jautājums, un tā risināšanai vajadzīga visaptveroša ilgtermiņa stratēģija un vērā ņemami resursi, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) jaunākajā Latvijai veltītajā
pārskatā.
ESAO eksperti norāda, ka liela daļa mājokļu Latvijā ir pārapdzīvota, novecojusi un sliktā tehniskajā stāvoklī. 2020. gada dati liecina, ka 9% mājsaimniecību nav ūdens tualetē, 10% - dušas vai vannas.
Mājokļu skaits valstī par 25-30% pārsniedz mājsaimniecību skaitu, tomēr liela daļa brīvo mājokļu atrodas nomalēs, kur to pieprasījums nav liels.
ESAO dati rāda, ka 44% mājsaimniecību Latvijā ir pārāk trūcīgas, lai paņemtu hipotekāro kredītu mājokļa iegādei 75 kvadrātmetru platībā, taču vienlaikus pietiekami nodrošināti, lai neatbilstu mājokļa pabalstu saņemšanas kritērijiem. Tiesa, organizācija atzīmē, arī vidējais nekustamo īpašumu nodoklis nav liels.
Atskaites autori uzsvēra, ka sociālo un privāto mājokļu nomas tirgus Latvijā ir niecīgs un tas negatīvi ietekmē darba spēku mobilitāti, kā arī liek mājsaimniecībām dzīvot zemas kvalitātes vai nepiemērotos mājokļos. Dati par 2020. gadu rāda, ka piecu gadu laikā uz citu mājokli pārvākušās tikai 9,7% mājsaimniecību (vidēji ESAO – 21,6%), pie tam tikai 0,5% mainījuši dzīvesvietu darba dēļ.
Neskatoties uz iepriekšminētajām problēmām, tikai 14,2% ģimeņu Latvijā mājoklim tērē vairāk nekā 40% no sava budžeta – ESAO valstīs tamlīdzīgu mājsaimniecību daļa sastāda 35,2%. Bez tam Latvijā nav būtisku problēmu ar bezpajumtniekiem.
ESAO uzskata, ka ļoti svarīgs uzdevums Latvijā ir mājokļu energoefektivitātes celšana, jo lielu daļu māju apsilda ar malku vai šķeldu. Šī iemesla dēļ gaisa piesārņojums ar sīkām daļiņām uz vienu iedzīvotāju četrkārt pārsniedz vidējo ESAO valstīs.
