Elbruss noņem cepuri. Kūst Kaukāza stratovulkāna ledāji
20:06 13.03.2022 (atjaunots: 14:57 21.03.2022)
© Sputnik / Ольга Смольская
Sekot līdzi rakstam
Līdz gadsimta beigām Elbrusa ledāji būtiski saruks, brīdina Krievijas zinātnieki.
Tāds pats liktenis sagaida visu Kaukāza kalnu sistēmu. Tatjana Pičugina portālā RIA Novosti pastāstīja par negatīvajām sekām, pie kā novedīs ledāju kušana Kaukāzā.
Kāpēc Kaukāzā kļūst siltāk
Elbrusa pētījumi sākušies jau XIX gs. beigās, tomēr konkrēti dati par tā ledāju masu tika saņemti pagājušā gadsimta 70. gados. Savukārt Garabaši ledājs stratovulkāna dienvidu nogāzē, kurp ved tikai trošu ceļš, tiek sistemātiski pētīts tikai no 80. gadu vidus.
Elbruss ir augstākā Krievijas virsotne Eiropā, tas ir Kaukāza simbols un svarīgs saldūdens avots reģionā. Aizmigušā vulkāna dzīlēs dzimst minerālūdeņi – narzāni. Nogāzēs – lielākie kalnu slēpošanas kūrorti.
Zinātnieki no Krievijas Zinātņu akadēmijas Ģeogrāfijas institūta aplēsuši, ka no 1997. līdz 2017. gadam Elbrusa ledāju platība sarukusi par 10,8%. It kā tas nemaz nav tik daudz, taču vienlaikus apjoms samazinājies gandrīz par 23%. Tāda pati situācija vērojama viscaur Kaukāzā. Izmaiņas fiksētas kopš pagājušā gadsimta otrās puses, kad parādījās masas bilances precīza aprēķina metodes. Cita starpā tiek izmantoti arī uzņēmumi no satelītiem.
Kaukāza lielākās virsotnes
Elbruss – nodzisis divgalvains vulkāns
Kaukāza lielākās virsotnes
Elbruss – nodzisis divgalvains vulkāns
"Nepārtraukti Džankuata ledāja (Adilsu ielejas augšienē – red.) novērojumi turpinās no 1967. gada. Bija neilgs periods, kad tā masa pieauga, taču kopumā tā sarūk," stāsta Oļegs Ribaks KZA Ūdens problēmu institūta Globālās hidroloģijas laboratorijas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
Pēdējo 20 gadu laikā vien Kaukāzs zaudējis 13 kubikkilometrus ledus – tas ir būtisks rādītājs reģionā.
"Iemesls – klimata pārmaiņas. Saskaņā ar meteostacijas "Terskol" datiem, XXI gs. otrajā desmitgadē vidējā gaisa temperatūra vasarā pieauga par 0,7 grādiem salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi. Pieauga Saules radiācija, jo lielāks ir saulainu dienu skaits, biežāk no tuksnešiem atnes putekļus. Tas viss paātrina ledāju kušanu," stāsta Staņislavs Kutuzovs, KZA Ģeogrāfijas institūta Glacioloģijas nodaļas vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.
Oļegs Ribaks pastāstīja, ka sniegs Kaukāzā pārsvarā uzkrājas ziemā, vasarā tas kūst atšķirībā, piemēram, no Tjaņšaņa. Temperatūras pieaugums vasarā, ablacijas (kušanas, iztvaikošanas) pastiprināšanās un nokrišņu daudzuma sarukums ziemā liek samazināties ledājiem, piebilda zinātnieks.
Negatīva scenārija apstākļos Kaukāzs zaudēs 85% ledāju līdz gadsimta beigām. Paliks tika nelielas cepures augstākajās virsotnēs. "Elbrusā ir pats lielākais apledojums, tur glabājas 10% visu ledāju masas, ūdens no turienes pilda lielākās upes – Malku, Kubaņu, Baksanu," atzīmēja Staņislavs Kutuzovs.
Elbrusa degradācija apdraud kalnu slēpošanas kūrortus, liek mainīt tūrisma un alpīnisma maršrutus. Paātrināta kušana nes pieledāju ezeru pārrāvumu risku, uzskata glaciologs. Tas jau noticis Džilisu rajonā, bet 2017. gadā Baškara ezera pārrāvums noveda pie katastrofālām sekām. Ja nu Elbruss pamodīsies, iespējami lahari – gigantikas seljas plūsmas. To senās pēdas atrastas ielejās pat lielā attālumā no stratovulkāna.
Protams, tuvākajā laikā izvirdums nav gaidāms. Zinātnieki nefiksē nekādus priekšvēstnešus, piemēram, karsto gāzu izmešus vai spēcīgus pazemes grūdienus.
Elbrusa ledāju apjoma izmaiņas. Krāsas gradients apzīmē ledus apjomu – jo sarkanāks, jo apjoms lielāks. Zilā līnija parāda ledāju robežas 1997. gadā, melnā – 2017. gadā. Manāma ledāju atkāpšanās un platības samazināšanās
Senā ledus meklējumos
Zinātnieki strādā gan meteostacijās Elbrusa piekājē un nogāzēs, kā arī kāpj augšā līdz ledājiem, kur no urbumiem saņem informāciju par pagātnes klimatu un atmosfēras piesārņojumu. Tas ir sarežģīti un bīstami, vajadzīgas alpīnista iemaņas. Līdzi jāstiepj vesela tonna iekārtu, bet lejā jānolaiž līdz trīs tonnas ledus serdeņu.
"Elbruss ir viena no labākajām vietām agrāko ēru klimata pētījumiem, jo tā virsotnēs ledus nekūst. Esam atraduši vietu rietumu plato, sena vulkāna kalderā, kur ledājs ir vairāk nekā 200 metrus biezs. Tas ļāva atveidot ķīmisko hroniku no 1773. gada," stāsta Staņislavs Kutuzovs.
Zinātnieki cer Elbrusā atrast senāko ledu Kaukāzā. Zināms, ka apmēram pirms 20 tūkstošiem gadu pēdējais ledus laikmets sasniedza apogeju. Pēc tam, starpleduslaikmeta periodā, kas iestājās pirms 11,7 tūkstošiem gadu (šo ģeoloģisko laikmetu dēvē par holocēnu), bija vērojama pasiltināšanās, pirms 6-7 tūkstošiem gadu ledāji būtiski atkāpās, taču nepazuda – senākais ledus Alpos pieder pie šī perioda.
"Kas toreiz notika Kaukāzā? Atbildi dos urbumi," ir pārliecināts zinātnieks..
Elbrusa rietumu plato saglabājušies 1,5-2 tūkstošus gadu veci slāņi. Iespējams, pa 2-3 tūkstošiem gadu vecāks ledus atrodams austrumu virsotnē.
Negatīvākā scenārija rezultātā gadsimta beigās ledāji saglabāsies tikai Elbrusa virsotnēs
© Sputnik / Алексей Даничев
/ Ledāja kušanas ātrums
KZA Ūdens problēmu institūta zinātnieki modelē Elbrusa ledāju dzīvi, ņemot vērā klimatiskās projekcijas, ko izstrādājuši starptautiskā projekta CORDEX dalībnieki.
Izmanto arī KZA Ģeogrāfijas institūta materiālus – reljefa digitālos modeļus, datus par ledus biezumu, informāciju no meteostacijām.
Modelēšana parādīja, ka Centrālajā Kaukāzā gaidāms sniega līnijas augstuma būtisks pieaugums – aiz tās cietie nokrišņi uzkrājas un papildina ledāju masu. Tātad saruks arī to platība.
Prognoze saglabājas visu četru klimata globālu pārmaiņu pamata scenāriju apstākļos – no RCP 2.6 līdz RCP 8.5. Cipari nozīmē Saules radiācijas pieaugumu vatos uz kvadrātmetru, augot siltumnīcgāzu koncentrācijai.
"Pat paša mērenākā varianta – RCP 2.6 – apstākļos Elbrusa ledāju robežas atkāpjas, bet RCP 8.5 apstākļos līdz gadsimta beigām sniega līnijas augstums pacelsies līdz 4800-4900 metriem virs jūras līmeņa. Tagad tā ved apmēram 4000 metru augstumā," norādīja Oļegs Ribaks un piebilda, ka tie pagaidām ir provizoriski aprēķini. Galīgie dati tiks saņemti rudenī.
Zinātnieki izanalizējuši satelītu uzņēmumus arhīvos un noskaidrojuši, kā mainījies visu Kaukāza ledāju platība. Ja 60. gados tā sasniedza 1674,9 km2, 2000. gadā — 1284,7 km2, bet 2018. gadā – vairs tikai 1067,1 km2. Kušanas ātrums ir pieaudzis: no 1960. līdz 2000. gadam tas vidēji nepārsniedza 0,58% gadā, bet laikā no 2000. līdz 2018. gadam – 0,94%.
