https://sputniknewslv.com/20220307/viens-solis-lidz-otrai-cernobilai-20801396.html
Viens solis līdz otrai Černobiļai
Viens solis līdz otrai Černobiļai
Sputnik Latvija
Lai Zaporožjes AES notiktu tehnogēnā katastrofa, kas apdraudētu cilvēkus un apkārtējo vidi, tur vajadzētu uzspridzināt mazjaudas kodolbumbu, jo visas pārējās... 07.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-07T15:37+0200
2022-03-07T15:37+0200
2022-03-07T15:37+0200
viedoklis
kodolreaktors
ukraina
katastrofa
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/03/04/20757019_0:0:3581:2014_1920x0_80_0_0_f250f3d25b395dbcdb8d3d4403939697.jpg
Krievijas armijas vienības pilnībā kontrolē Zaporožjes AES. Ukraiņu mediji mēģināja noliegt šo faktu, taču Kijevai ierastajā melīgajā retorikā punktu pielika IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grossi, kurš paziņoja: organizācija saņēmusi oficiālu vēstuli no Krievijas par to, ka stacija strādā ierastajā režīmā un radiācijas fons ir normas robežās, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Savčuks.Tomēr neviens nesadzirdēja Grossi, jo informatīvo ēteru aizņēma Ukrainas prezidents Zeļenskis. Viņš izcilu traģēdiju stilā biedēja pasauli ar "otro Černobiļas katastrofu", kas jau gandrīz notikusi Krievijas vainas dēļ. Viņa apgalvojumus nekavējoties pārtvēra Rietumu partneri. Piemēram, ASV pārstāve ANO Linda Tomasa-Grīnfilda no augstās tribīnes vēl padziļināja augošo paniku, teikdama, ka pasaule tik tikko izvairījusies no kodolkatastrofas.Abi spīkeri izmantoja vienīgi politiski motivētas emocijas, taču ne faktus. Gan Zeļenskim, gan Grīnfildei ir pieeja jebkurai atbilstošajai informācijai, viņi var lūgt speciālistu konsultācijas, tāpēc viņi ļoti labi zināja, ka Zaporožjes AES nekas neapdraudēja, kur nu vēl planētu.Sāksim ar to, ka stacijas teritorijā dega nevis energobloks, bet gan atsevišķa ēka – mācību un treniņu komplekss, turklāt vien pāris telpas. Otrkārt, pašam energoblokam un tā betona dzīlēs noslēptajam reaktoram vispār nekas nevarēja draudēt.Vienkāršie cilvēki, kam nav nekādas jēgas par atomelektrostacijas uzbūves smalkumiem, AES bieži uzskata par kaut kādu katlu, kurā zem vāka vārās šausmonīgs buljons, un atliek vien caursist plānu sieniņu, un pasaulē izplūdīs radioaktīvas šausmas.Nekā tamlīdzīga!Sāksim ar to, ka Zaporožjes AES ir PSRS zinātniski tehniskā ģēnija lolojums, stacija vienmēr ir atbildusi rūpnieciskās drošības stingrākajām prasībām. Pie tam AES Energodaras pilsētā vēl ir relatīvi jauna, it īpaši salīdzinājumā, teiksim, ar kolēģēm Francijā un ASV. Pirmais energobloks ieslēgts 1954. gadā, pēdējais – 1995. gadā. Seši bloki – stacija ir spēcīgākais kodolenerģētikas objekts Eiropā. Uzstādīti uzticamie reaktori VVER-1000 ar kopējo jaudu 5,7 GW apjomā. "Tūkstošniekus" izstrādāja Kurčatova institūts un konstruktoru birojs "Gidropress". Šīs sērijas reaktori, kuru degvielai tiek izmantots pēc 235. izotopa vāji bagātināts urāna dioksīds, patlaban ir visplašāk izmantotās enerģētiskās iekārtas. Pasaulē bez avārijām tiek ekspluatēti veseli 37 reaktori VVER-100. Vēl divi šobrīd top Indijā un Irānā.Īsā atkāpe no stāsta, visi šie cipari un statistika nav nejauši."Tūkstošniekus" iegādājušās un uzstādījušas daudzas valstis, jo gadu desmitiem ilgā darbā tie parādījuši, cik uzticami tie ir un labi aizsargāti ne tikai no cilvēciskā faktora, - arī no praktiski jebkādas iespējas ārējas iedarbības. Protams, runa ir par fizisko un mehānisko aizsardzību.VVER sērijas reaktoriem izmantota četru barjeru drošības sistēma, kas nepieļauj jonizējošā izstarojuma un radioaktīvo vielu nonākšanu apkārtējā vidē.Pirmā barjera ir tā saucamā degvielas matrica, kas saglabā degvielas "tabletes" formu un neļauj nonākt sairšanas produktiem zem kodoldegvielas elementa apvalka. Šis apvalks ir otrā aizsardzības robeža. Tas novērš radioaktīvo materiālu iespiešanās risku galvenā kontūra siltumnesējā (ūdenī). Apvalks izgatavots no korozijnoturīga cirkonija.Reaktora korpuss – trešā barjera. Tas nepieļauj sairšanas produktu nonākšanu energobloka hermētiskajā zālē. Korpuss ražots no superizturīga tērauda. Sieniņu biezums – 20 centimetri. Zem reaktora speciālā šahtā tiek uzstādīta kausējuma slazds. Tā uzdevums – neļaut avārijas apstākļos izkusušajai radioaktīvajai masai no aktīvās zonas nonākt gruntī.Pēc tam seko ceturtā barjera, tā saucamais kontainments. Tās ir energobloka ārējās sienas un kupols no īpaša betona. Tas ir tik biezs, ka pat apstākļos, ja neticamas apstākļu sakritības rezultātā pirmās trīs barjeras tiks lauztas, radioaktīvais pildījums tik un tā paliks būvē un neizspiedīsies ārējā vidē.Minēsim dažus faktus, lai jūs labāk saprastu, cik izturīgas ir reaktora zāles ēkas.Kontainments garantēti saglabājas hermētisks zemestrīcē, kuras spēks sasniedz astoņas balles pēc Rihtera skalas. Piemēram, 1988. gada zemestrīce Spitajā, kas aiznesa desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvības, savā apogejā sasniedza septiņas balles.Energobloka sienas pārdzīvos plūdus un vētru ar vēja ātrumu līdz 56 m/s. Reaktora zāles ārējais aizsargkupols ir projektēts tā, lai izturētu līdz 20 tonnas smagas lidmašīnas tiešu trāpījumu. Padomju populārais laineris Tu-134 tik smags nebija.Ēka iztur iekšējo spiedienu ar spēku līdz 5 kilogramiem uz kvadrātcentimetru, bet no ārpuses – bez īpašām problēmām pārcietīs trieciena vilni, kas rada spiedienu līdz 30 kilopaskāliem.Minētās īpašības izdevies sasniegt, pateicoties speciāla spriegbetona pielietojumam, kā arī betona "čaulas" iekšienē nostieptām metāla trosēm, kas padara konstrukciju vēl izturīgāku.Līdztekus aizsardzībai no fiziskas iedarbības, VVER-1000 izveidota sarežģīta avāriju profilakses sistēma. Piemēram, strauja temperatūras palēciena gadījumam aktīvajā zonā (kā tas notika Černobiļā) "tūkstošniekiem" paredzēti speciāli rezervuāri ar borskābi – tā automātiski ieplūst aktīvajā zonā, pārtraucot ķēdes reakciju un absorbējot neitronus. Ja reaktora zālē uzkrāsies pārlieku daudz sprādzienbīstamā ūdeņraža, darbu sāks sistēma tā atsūknēšanai un rekombinācijai. Uzstādīta pasīvā sistēma siltuma novadīšanai zem aizsargapvalka. Ir arī borskābes šķīduma izsmidzināšanas un tvaika kondensācijas sistēma.Patlaban vien īsi uzskatījām kontūrus un barjeras aizsardzībai no ārējas un iekšējas iedarbes. VVER reaktoros izmantoti arī citi risinājumi, kas novērš cilvēciskā faktora ietekmes risku. Piemēram, tā ir radiācijas situācijas kontroles automātiskā sistēma, kuras detektori kontrolē radioaktivitāti reālā laika režīmā un pastāvīgi pārraida datus uz kontroles centru.Vārdu sakot, lai Zaporožjes AES notiktu tehnogēnā katastrofa, kas apdraudētu cilvēkus un apkārtējo vidi, tur vajadzētu uzspridzināt mazjaudas kodolbumbu, jo visas pārējās ārējas ietekmes metodes energoblokiem ir kā lācim zemeņoga.Ukrainas un Rietumu politiķu komandām tas viss ir ļoti labi zināms. Ja ne nianses, vispārējā informācija noteikti ir zināma. Taču viņi ar nodomu mēģināja maldināt visu pasauli, it īpaši Ukrainas pilsoņus, sējot viņu vidū arī paniku par risku dabūt radioaktīvā piesārņojuma zonu kaimiņus.Tas gan nav nekas pārsteidzošs – rusofobijai nav aizliegtu metožu un paņēmienu.
https://sputniknewslv.com/20201105/Ukraina-audz-savu-kodolspku-14619077.html
https://sputniknewslv.com/20211125/vai-atomenergija-glabs-no-sala-cik-ilgi-vel-stradas-aes-ukraina-19348268.html
https://sputniknewslv.com/20220306/ukrainas-armijai-slegta-izeja-pie-juras-ko-tas-nozime-20791009.html
https://sputniknewslv.com/20220223/eksperts-pastastija-par-netiro-bumbu-kas-var-paradities-ukrainas-arsenala-20586088.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
kodolreaktors, ukraina, katastrofa
kodolreaktors, ukraina, katastrofa
Viens solis līdz otrai Černobiļai
Lai Zaporožjes AES notiktu tehnogēnā katastrofa, kas apdraudētu cilvēkus un apkārtējo vidi, tur vajadzētu uzspridzināt mazjaudas kodolbumbu, jo visas pārējās ārējas ietekmes metodes tās energoblokiem ir kā lācim zemeņoga.
Krievijas armijas vienības pilnībā kontrolē Zaporožjes AES. Ukraiņu mediji mēģināja noliegt šo faktu, taču Kijevai ierastajā melīgajā retorikā punktu pielika IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grossi, kurš paziņoja: organizācija saņēmusi oficiālu vēstuli no Krievijas par to, ka stacija strādā ierastajā režīmā un radiācijas fons ir normas robežās, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Savčuks. Tomēr neviens nesadzirdēja Grossi, jo informatīvo ēteru aizņēma Ukrainas prezidents Zeļenskis. Viņš izcilu traģēdiju stilā biedēja pasauli ar "otro Černobiļas katastrofu", kas jau gandrīz notikusi Krievijas vainas dēļ. Viņa apgalvojumus nekavējoties pārtvēra Rietumu partneri. Piemēram, ASV pārstāve ANO Linda Tomasa-Grīnfilda no augstās tribīnes
vēl padziļināja augošo paniku, teikdama, ka pasaule tik tikko izvairījusies no kodolkatastrofas.
Abi spīkeri izmantoja vienīgi politiski motivētas emocijas, taču ne faktus. Gan Zeļenskim, gan Grīnfildei ir pieeja jebkurai atbilstošajai informācijai, viņi var lūgt speciālistu konsultācijas, tāpēc viņi ļoti labi zināja, ka Zaporožjes AES nekas neapdraudēja, kur nu vēl planētu.
Sāksim ar to, ka stacijas teritorijā dega nevis energobloks, bet gan atsevišķa ēka – mācību un treniņu komplekss, turklāt vien pāris telpas. Otrkārt, pašam energoblokam un tā betona dzīlēs noslēptajam reaktoram vispār nekas nevarēja draudēt.
Vienkāršie cilvēki, kam nav nekādas jēgas par atomelektrostacijas uzbūves smalkumiem, AES bieži uzskata par kaut kādu katlu, kurā zem vāka vārās šausmonīgs buljons, un atliek vien caursist plānu sieniņu, un pasaulē izplūdīs radioaktīvas šausmas.
Sāksim ar to, ka Zaporožjes AES ir PSRS zinātniski tehniskā ģēnija lolojums, stacija vienmēr ir atbildusi rūpnieciskās drošības stingrākajām prasībām. Pie tam AES Energodaras pilsētā vēl ir relatīvi jauna, it īpaši salīdzinājumā, teiksim, ar kolēģēm Francijā un ASV. Pirmais energobloks ieslēgts 1954. gadā, pēdējais – 1995. gadā. Seši bloki – stacija ir spēcīgākais kodolenerģētikas objekts Eiropā. Uzstādīti uzticamie reaktori VVER-1000 ar kopējo jaudu 5,7 GW apjomā. "Tūkstošniekus" izstrādāja Kurčatova institūts un konstruktoru birojs "Gidropress". Šīs sērijas reaktori, kuru degvielai tiek izmantots pēc 235. izotopa vāji bagātināts urāna dioksīds, patlaban ir visplašāk izmantotās enerģētiskās iekārtas. Pasaulē bez avārijām tiek ekspluatēti veseli 37 reaktori VVER-100. Vēl divi šobrīd top Indijā un Irānā.
Īsā atkāpe no stāsta, visi šie cipari un statistika nav nejauši.
"Tūkstošniekus" iegādājušās un uzstādījušas daudzas valstis, jo gadu desmitiem ilgā darbā tie parādījuši, cik uzticami tie ir un labi aizsargāti ne tikai no cilvēciskā faktora, - arī no praktiski jebkādas iespējas ārējas iedarbības. Protams, runa ir par fizisko un mehānisko aizsardzību.
VVER sērijas reaktoriem izmantota četru barjeru drošības sistēma, kas nepieļauj jonizējošā izstarojuma un radioaktīvo vielu nonākšanu apkārtējā vidē.
Pirmā barjera ir tā saucamā degvielas matrica, kas saglabā degvielas "tabletes" formu un neļauj nonākt sairšanas produktiem zem kodoldegvielas elementa apvalka. Šis apvalks ir otrā aizsardzības robeža. Tas novērš radioaktīvo materiālu iespiešanās risku galvenā kontūra siltumnesējā (ūdenī). Apvalks izgatavots no korozijnoturīga cirkonija.
Reaktora korpuss – trešā barjera. Tas nepieļauj sairšanas produktu nonākšanu energobloka hermētiskajā zālē. Korpuss ražots no superizturīga tērauda. Sieniņu biezums – 20 centimetri. Zem reaktora speciālā šahtā tiek uzstādīta kausējuma slazds. Tā uzdevums – neļaut avārijas apstākļos izkusušajai radioaktīvajai masai no aktīvās zonas nonākt gruntī.
Pēc tam seko ceturtā barjera, tā saucamais kontainments. Tās ir energobloka ārējās sienas un kupols no īpaša betona. Tas ir tik biezs, ka pat apstākļos, ja neticamas apstākļu sakritības rezultātā pirmās trīs barjeras tiks lauztas, radioaktīvais pildījums tik un tā paliks būvē un neizspiedīsies ārējā vidē.
Minēsim dažus faktus, lai jūs labāk saprastu, cik izturīgas ir reaktora zāles ēkas.
Kontainments garantēti saglabājas hermētisks zemestrīcē, kuras spēks sasniedz astoņas balles pēc Rihtera skalas. Piemēram, 1988. gada zemestrīce Spitajā, kas aiznesa desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvības, savā apogejā sasniedza septiņas balles.
Energobloka sienas pārdzīvos plūdus un vētru ar vēja ātrumu līdz 56 m/s. Reaktora zāles ārējais aizsargkupols ir projektēts tā, lai izturētu līdz 20 tonnas smagas lidmašīnas tiešu trāpījumu. Padomju populārais laineris Tu-134 tik smags nebija.
Ēka iztur iekšējo spiedienu ar spēku līdz 5 kilogramiem uz kvadrātcentimetru, bet no ārpuses – bez īpašām problēmām pārcietīs trieciena vilni, kas rada spiedienu līdz 30 kilopaskāliem.
Minētās īpašības izdevies sasniegt, pateicoties speciāla spriegbetona pielietojumam, kā arī betona "čaulas" iekšienē nostieptām metāla trosēm, kas padara konstrukciju vēl izturīgāku.
Līdztekus aizsardzībai no fiziskas iedarbības, VVER-1000 izveidota sarežģīta avāriju profilakses sistēma. Piemēram, strauja temperatūras palēciena gadījumam aktīvajā zonā (kā tas notika Černobiļā) "tūkstošniekiem" paredzēti speciāli rezervuāri ar borskābi – tā automātiski ieplūst aktīvajā zonā, pārtraucot ķēdes reakciju un absorbējot neitronus. Ja reaktora zālē uzkrāsies pārlieku daudz sprādzienbīstamā ūdeņraža, darbu sāks sistēma tā atsūknēšanai un rekombinācijai. Uzstādīta pasīvā sistēma siltuma novadīšanai zem aizsargapvalka. Ir arī borskābes šķīduma izsmidzināšanas un tvaika kondensācijas sistēma.
Patlaban vien īsi uzskatījām kontūrus un barjeras aizsardzībai no ārējas un iekšējas iedarbes. VVER reaktoros izmantoti arī citi risinājumi, kas novērš cilvēciskā faktora ietekmes risku. Piemēram, tā ir radiācijas situācijas kontroles automātiskā sistēma, kuras detektori kontrolē radioaktivitāti reālā laika režīmā un pastāvīgi pārraida datus uz kontroles centru.
Vārdu sakot, lai Zaporožjes AES notiktu tehnogēnā katastrofa, kas apdraudētu cilvēkus un apkārtējo vidi, tur vajadzētu uzspridzināt mazjaudas kodolbumbu, jo visas pārējās ārējas ietekmes metodes energoblokiem ir kā lācim zemeņoga.
Ukrainas un Rietumu politiķu komandām tas viss ir ļoti labi zināms. Ja ne nianses, vispārējā informācija noteikti ir zināma. Taču viņi ar nodomu mēģināja maldināt visu pasauli, it īpaši Ukrainas pilsoņus, sējot viņu vidū arī paniku par risku dabūt radioaktīvā piesārņojuma zonu kaimiņus.
Tas gan nav nekas pārsteidzošs – rusofobijai nav aizliegtu metožu un paņēmienu.
