Latvijā

Latvija atsauc vēstnieku Krievijas Federācijā un pārtrauc vīzu izsniegšanu

© Sputnik / Рамиль Ситдиков / Pāriet pie fotobankasПосол Латвии в РФ Марис Риекстиньш
Посол Латвии в РФ Марис Риекстиньш - Sputnik Latvija, 1920, 25.02.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs informēja par Māra Riekstiņa atsaukšanu no Maskavas.
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs informēja, ka pieņēmis lēmumu atsaukt vēstnieku Krievijas Federācijā Riekstiņu uz konsultācijām un pārtraukt vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
"Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, esmu pieņēmis lēmumu atsaukt Latvijas vēstnieku Krievijā uz konsultācijām, kā arī pārtraukt izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem," paziņoja Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē Twitter.
Konflikts Ukrainas austrumos ilgst jau astoņus gadus. Šajā laikā, saskaņā ar ANO informāciju, konfliktā dzīvības zaudējuši vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku, vēl apmēram 44 tūkstoši ievainoti.
21. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins vērsās pie Krievijas pilsoņiem, paziņojot, ka uzskata par nepieciešamu nekavējoties atzīt LTR un DTR suverenitāti, jo tie, kas nostājušies uz asinsizliešanas, vardarbības un nelikumības ceļa, neatzīst un neatzīs nekādu citu konflikta risinājumu Donbasā, kā vien militāras metodes. Tūlīt pēc prezidenta uzrunas Kremlī tika parakstīti dekrēti par LTR un DTR atzīšanu, kā arī draudzības un sadarbības līgumi starp Doņeckas republikām un Krievijas Federāciju.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja iepriekš paziņoja, ka Krievija nesper agresīvus soļus pret Ukrainas tautu, bet gan pret huntu, kas sagrābusi varu Kijevā.
"Varu ar nožēlu konstatēt, ka mūsu signāli Kijevai – prasības pārtraukt provokācijas pret LTR un DTR – nav sadzirdēti. Šķiet, mūsu kolēģi Ukrainā, ko pēdējā laikā vairākas valstis aktīvi apbruņo un mudina uzbrukt, nav atbrīvojušies no maldiem par to, ka ar Rietumu kuratoru svētību viņi var militārā ceļā panākt problēmas risinājumu Donbasā," teica Ņebenzja.
Украинский военнослужащий во время учений - Sputnik Latvija, 1920, 13.02.2022
Viedoklis
Kad ASV aizdedzinās Donbasu
24. februāra uzrunā iedzīvotājiem Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka pieņēmis lēmumu par speciālu militāro operāciju Donbasā. Viņš uzsvēra, ka Krievija nevar justies drošībā un attīstīties pastāvīgu draudu dēļ no Ukrainas puses. Putins norādīja, ka ir neizbēgamas Krievijas sadursmes ar Ukrainas nacionālistiskajiem spēkiem, kuri agrāk vai vēlāk iebruks Krimā. Tāpat prezidents norādīja, ka ir nepieņemama NATO Ukrainas apguve.
"Mums ir nepieņemama Ziemeļatlantijas alianses infrastruktūras paplašināšanās un Ukrainas teritorijas apguve. Skaidrs, ka NATO tas ir tikai ASV ārpolitikas instruments. Lieta tāda, ka mums pieguļošajās teritorijās, mūsu pašu vēsturiskajās teritorijās tiek rādīta naidīgā anti-Krievija," sacīja Putins.
Speciālās operācijas Donbasā mērķis ir cilvēku aizsardzība, Krievija neplāno okupēt Ukrainu, taču Maskava tiecas pēc tās demilitarizācijas, informē prezidents. Krievijas BS neveic triecienus pa Ukrainas pilsētām. Ar augstās precizitātes triecieniem tiek neitralizēti PGA objekti, kara aerodromi, Ukrainas BS aviācija. Civilpersonas nekas neapdraud, paziņoja Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijā.
Ziņu lente
0