https://sputniknewslv.com/20220218/svesa-nauda-pie-ka-novedis-nabadzigo-valstu-bankroti-20506513.html
Sveša nauda: pie kā novedīs nabadzīgo valstu bankroti
Sveša nauda: pie kā novedīs nabadzīgo valstu bankroti
Sputnik Latvija
Pandēmija turpinās jau trešo gadu, laiks sākt dzēst parādus, taču nabagajām valstīm tāds uzdevums ir gandrīz nepaveicams. 18.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-18T12:53+0200
2022-02-18T12:53+0200
2022-02-18T12:53+0200
viedoklis
pasaule
ekonomika
ķīna
kredīts
valsts parāds
aizņēmumi
pasaules banka
jaunattīstības valsts
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/31/64/316471_0:116:3229:1932_1920x0_80_0_0_2fdb12c6e0bf0517e71bdfe0d438861e.jpg
Kreditori var nepiekrist parādu restrukturizācijai, un nevienam nav zināmi precīzi aizņēmumu apjomi. Pasauli pārklās valstu defolu vilnis, prognozē Pasaules banka. Vai tas pārvilks krustu pāri globālās ekonomikas atjaunošanai? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nataļlja Dembinska.Saņēmušies parādusValdības izdevumu straujais pieaugums epidēmijas laikā novedis pie kopējās valstu parāda summas būtiskas augšupejas: 300 triljoni dolāru, gandrīz 350% no visas pasaules kopējā IKP. Tas ir vēsturisks rekords.Pasaules bankas eksperti norāda, ka šogad 74 nabadzīgākajām valstīm jāizmaksā 35 miljardi – par 45% nekā 2020. gadā (jaunākie pieejamie dati).Pēc Pasaules bankas ekspertu domām, parādu krīzes risku rada fakts, ka aizņēmumi ņemti kapitāla tirgos, nevis starptautiskajās organizācijās.Pasaules Centrālo banku lēmums pazemināt procentu likmes padarīja kredītus salīdzinoši lētus. Bet tagad monetārā politika kļūst stingrāka, parādu refinansēšana izmaksā aizvien dārgāk. Jaunattīstības tirgu stratēģi "M&G Investments" aicina steigšus risināt šo problēmu. Viens no variantiem – apturēt aizņēmumu izmaksas.Parāda apkalpošanas apturēšanas mehānisms (DSSI) nabadzīgajām valstīm, radīts pēc G20 iniciatīvas, paredz privāto kreditoru piesaistīšanu, parādu dzēšanas periods tiek pagarināts līdz sešiem gadiem.2020. gadā lūgumu iniciēt procedūru izteica Čada un Zambija, taču tās nevarēja sniegt precīzu informāciju par to, kādas summas un kam tieši viņi ir parādā. Ārējie finansiālie konsultanti tika skaidrībā tikai pēc pusgada.Kreditori gaidaProblemātisko valstu daļa globālajā IKP nav liela, atzīmēja analītiķi. Arī to kopējais parāds ir neliels – no pasaules finanšu viedokļa.Tomēr daudz kas ir atkarīgs no tā, cik lieli būs pašu kreditoru zaudējumi. Jāpiebilst, ka to vidū ir arī Krievija. Īpaši lielu summu "nabagi" ir parādā Ķīnai (149 miljardi dolāru) un Japānai (107 miljardi).No Krievijas lielāko summu aizņēmusies Baltkrievija (8,1 miljards). Topā ir arī Bangladeša (2,4), Venecuēla (1,8), Indija (1,7), Vjetnama (1,6). Jemenas, Afganistānas, Serbijas, Sīrijas saistības ir daudz mazākas."2020. gadā bankrotēja Beliza, Argentīna, Ekvadora, Libāna, Surinama un Zambija, taču labajiem aizņēmējiem grūtības neradās. Un Krievija pieder pie viņiem," atgādināja Antons Prokudins, kompānijas "Ingosstrah-investiciji" galvenais makroekonomists.PievāksTomēr pašiem parādniekiem viegli neklāsies. 2020. gadā ekonomisti Karmena Reinharta (Hārvardas universitāte), Sebastjans Horns (Minhenes universitāte) un Kristofs Trebešs (Ķīles pasaules ekonomikas institūts) aplēsuši, ka Ķīna slepus pārskaitījusi nabadzīgajām jaunattīstības valstīm vairāk nekā 200 miljardus dolāru. Šī slēptā aizņēmuma dēļ ir grūti novērtēt riskus.Pārsvarā aizņēmumi ņemti infrastruktūras projektu vajadzībām. Atšķirībā no starptautiskajām organizācijām, piemēram, SVF un Pasaules bankas, Pekina piešķir naudu ar komerciāliem noteikumiem un pieprasa tos neizpaust."Domājams, pret to iebildīs ASV, un mēs novērosim jaunas ģeopolitiskās spēles. Tagad par "nepārskatāmiem parādiem" pārsvarā dēvē tieši Ķīnas kredītus, tos izsniedz pret valsts garantijām," skaidro Vitālijs Mankevičs, Krievijas-Āzijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents.Eksperts piebilda, ka Krievija kā trešais spēks itin labi var mēģināt pastiprināt ietekmi reģionā.Ķēdes reakcijaPēckovida atjaunošanās posmā pasaules ekonomikai parādu problēmas jebkurā gadījuma nav vajadzīgas. "Nabagu" defolti ierobežos aizņēmumu resursus visām jaunattīstības valstīm. Kredītus ar zemām likmēm pandēmijas periodā ņēma arī valstis ar vidēju ienākumu līmeni, piemēram, Libāna, Malaizija un Turcija. Tagad aizņēmumu apkalpošana tām sagādā grūtības.Rezultātā iespējama īsta "eksistences līdzekļu krīze". Uz labklājīgām valstīm sāks plūst bēgļu straumes. Piespiedu ekonomisko migrāciju eksperti uzskata par vienu no nākamās desmitgades svarīgākajiem riskiem. Un tā nozīmē jaunus ģeopolitiskos konfliktus.
https://sputniknewslv.com/20220212/darbs-turpinas-kantoris-raksta-naudu-druka-asv-valsts-parads-sasniedzis-30-triljonus-20418626.html
https://sputniknewslv.com/20220130/viss-saksies-azija-vai-pasaulei-draud-jauna-degvielas-krize-20212011.html
https://sputniknewslv.com/20220106/asv-pavel-cilvekiem-partraukt-darbu-19901266.html
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
pasaule, ekonomika, ķīna, kredīts, valsts parāds, aizņēmumi, pasaules banka, jaunattīstības valsts
pasaule, ekonomika, ķīna, kredīts, valsts parāds, aizņēmumi, pasaules banka, jaunattīstības valsts
Sveša nauda: pie kā novedīs nabadzīgo valstu bankroti
Pandēmija turpinās jau trešo gadu, laiks sākt dzēst parādus, taču nabagajām valstīm tāds uzdevums ir gandrīz nepaveicams.
Kreditori var nepiekrist parādu restrukturizācijai, un nevienam nav zināmi precīzi aizņēmumu apjomi. Pasauli pārklās valstu defolu vilnis, prognozē Pasaules banka. Vai tas pārvilks krustu pāri globālās ekonomikas atjaunošanai? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nataļlja Dembinska. Valdības izdevumu straujais pieaugums epidēmijas laikā novedis pie kopējās valstu parāda summas būtiskas augšupejas: 300 triljoni dolāru, gandrīz 350% no visas pasaules kopējā IKP. Tas ir vēsturisks rekords.
Pasaules bankas eksperti norāda, ka šogad 74 nabadzīgākajām valstīm jāizmaksā 35 miljardi – par 45% nekā 2020. gadā (jaunākie pieejamie dati).
Īpaši skumja situācija ir Šrilankā. Starptautiskā aģentūra "S&P Global" jau pazeminājusi tās suverēno obligāciju retingu. Melnajā sarakstā ir Gana, Salvadora, Tunisa un vēl apmēram desmit Āfrikas valstis.
Pēc Pasaules bankas ekspertu domām, parādu krīzes risku rada fakts, ka aizņēmumi ņemti kapitāla tirgos, nevis starptautiskajās organizācijās.
Pasaules Centrālo banku lēmums pazemināt procentu likmes padarīja kredītus salīdzinoši lētus. Bet tagad monetārā politika kļūst stingrāka, parādu refinansēšana izmaksā aizvien dārgāk. Jaunattīstības tirgu stratēģi "M&G Investments" aicina steigšus risināt šo problēmu. Viens no variantiem – apturēt aizņēmumu izmaksas.
Situāciju padara sarežģītāku arī tas, ka investoriem nav zināmi aizņēmumu reālie mērogi. Pasaules bankas ekonomisti uzsver, ka 40% valstu ar zemu ienākumu līmeni vispār nav publicējuši atbilstošos datus.
Parāda apkalpošanas apturēšanas mehānisms (DSSI) nabadzīgajām valstīm, radīts pēc G20 iniciatīvas, paredz privāto kreditoru piesaistīšanu, parādu dzēšanas periods tiek pagarināts līdz sešiem gadiem.
2020. gadā lūgumu iniciēt procedūru izteica Čada un Zambija, taču tās nevarēja sniegt precīzu informāciju par to, kādas summas un kam tieši viņi ir parādā. Ārējie finansiālie konsultanti tika skaidrībā tikai pēc pusgada.
Problemātisko valstu daļa globālajā IKP nav liela, atzīmēja analītiķi. Arī to kopējais parāds ir neliels – no pasaules finanšu viedokļa.
Tomēr daudz kas ir atkarīgs no tā, cik lieli būs pašu kreditoru zaudējumi. Jāpiebilst, ka to vidū ir arī Krievija. Īpaši lielu summu "nabagi" ir parādā Ķīnai (149 miljardi dolāru) un Japānai (107 miljardi).
No Krievijas lielāko summu aizņēmusies Baltkrievija (8,1 miljards). Topā ir arī Bangladeša (2,4), Venecuēla (1,8), Indija (1,7), Vjetnama (1,6). Jemenas, Afganistānas, Serbijas, Sīrijas saistības ir daudz mazākas.
Krievijas Tautu draudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents Aleksandrs Semjonovs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka valsti negaida nekādas problēmas šo aizņēmumu kontekstā – valsts ekonomiskie subjekti nav tieši atkarīgi no šī faktora.
"2020. gadā bankrotēja Beliza, Argentīna, Ekvadora, Libāna, Surinama un Zambija, taču labajiem aizņēmējiem grūtības neradās. Un Krievija pieder pie viņiem," atgādināja Antons Prokudins, kompānijas "Ingosstrah-investiciji" galvenais makroekonomists.
Tomēr pašiem parādniekiem viegli neklāsies. 2020. gadā ekonomisti Karmena Reinharta (Hārvardas universitāte), Sebastjans Horns (Minhenes universitāte) un Kristofs Trebešs (Ķīles pasaules ekonomikas institūts) aplēsuši, ka Ķīna slepus pārskaitījusi nabadzīgajām jaunattīstības valstīm vairāk nekā 200 miljardus dolāru. Šī slēptā aizņēmuma dēļ ir grūti novērtēt riskus.
Pārsvarā aizņēmumi ņemti infrastruktūras projektu vajadzībām. Atšķirībā no starptautiskajām organizācijām, piemēram, SVF un Pasaules bankas, Pekina piešķir naudu ar komerciāliem noteikumiem un pieprasa tos neizpaust.
Sekas ir acīmredzamas. Ķīna, viens no galvenajiem kreditoriem, saņems šos infrastruktūras projektus īpašumā. Piemēram, Šrilanka ir zaudējusi kontroli pār stratēģiski svarīgu ostu.
"Domājams, pret to iebildīs ASV, un mēs novērosim jaunas ģeopolitiskās spēles. Tagad par "nepārskatāmiem parādiem" pārsvarā dēvē tieši Ķīnas kredītus, tos izsniedz pret valsts garantijām," skaidro Vitālijs Mankevičs, Krievijas-Āzijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents.
Eksperts piebilda, ka Krievija kā trešais spēks itin labi var mēģināt pastiprināt ietekmi reģionā.
Pēckovida atjaunošanās posmā pasaules ekonomikai parādu problēmas jebkurā gadījuma nav vajadzīgas. "Nabagu" defolti ierobežos aizņēmumu resursus visām jaunattīstības valstīm. Kredītus ar zemām likmēm pandēmijas periodā ņēma arī valstis ar vidēju ienākumu līmeni, piemēram, Libāna, Malaizija un Turcija. Tagad aizņēmumu apkalpošana tām sagādā grūtības.
Cits jautājums – ģeopolitiskā nestabilitāte. Pasaules ekonomikas foruma (PEF) analītiķi brīdināja: parādu lielā apjoma un to apkalpošanas izmaksu pieauguma dēļ būs aizvien grūtāk tikt galā ar pandēmijas ekonomiskajām sekām un sociālo izdevumu segšanu. Pastiprināsies sociālā noslāņošanās.
Rezultātā iespējama īsta "eksistences līdzekļu krīze". Uz labklājīgām valstīm sāks plūst bēgļu straumes. Piespiedu ekonomisko migrāciju eksperti uzskata par vienu no nākamās desmitgades svarīgākajiem riskiem. Un tā nozīmē jaunus ģeopolitiskos konfliktus.
