https://sputniknewslv.com/20220212/krievijas-am-par-kolektivo-atbildi-drosibas-jautajuma-neciena-un-nepieklajiba-20422069.html
Krievijas ĀM par kolektīvo atbildi drošības jautājumā: necieņa un nepieklājība
Krievijas ĀM par kolektīvo atbildi drošības jautājumā: necieņa un nepieklājība
Sputnik Latvija
Krievijas Ārlietu ministrija atteikusies pieņemt Rietumu "kolektīvo" atbildi jautājumos, kas saistīti ar drošības garantijām. 12.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-12T17:23+0200
2022-02-12T17:23+0200
2022-02-12T17:23+0200
krievijā
krievija
ārlietu ministrija
žuzeps borels
stoltenbergs
marija zaharova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0b/19/19360077_0:0:3391:1907_1920x0_80_0_0_75160fe24c1bdd2f5e78437233bf3536.jpg
RĪGA, 12. februāris – Sputnik. Krievija nevar pieņemt NATO un ES "kolektīvo" atbildi uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vēstījumu drošības garantiju jautājumos, paziņoja Krievijas ĀM, vēsta RIA Novosti.Janvāra beigās Lavrovs nosūtīja 37 Eiropas un Ziemeļamerikas valstu ārlietu ministriem vēstījumu jautājumā par to, kā rietumvalstis īsteno vienlīdzīgas un nedalāmas drošības principu. Atbildei Maskava saņēma NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga un Eiropas diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela vēstules.Viņa atgādināja, ka EDSO, kā ari Krievijas un NATO dokumentus, kuros fiksēts drošības nedalāmības princips, parakstījuši atbilstošie valstu un to valdību vadītāji, EDSO valstis strādā nacionālajā līmenī, un tieši šajā statusā tās uzņēmušās saistības nenostiprināt savu drošību uz citu drošības rēķina."Objektīvas reakcijas uz tieši uzdotu jautājumu saņemtajos "dokumentos" nav," konstatēja Zaharova.Viņa informēja, ka tās vietā Krievijai piedāvāts jauns pārrunu raunds."EDSO augstākajā līmenī pieņemtajā 1999. gada Eiropas drošības hartā un 2010. gada Astanas deklarācijā skaidri un nepārprotami teikts, ka "neviena valsts, valstu grupa vai organizācija nevar saņemt priekšrocības atbildību par miera un stabilitātes uzturēšanu EDSO reģionā". NATO un ES uzstājīgi pieprasa savu vadošo lomu darbā drošības jomā Eiroatlantijā. Tāda pieeja mums ir kategoriski nepieņemama," paziņoja ministrijas pārstāve.Viņa aicināja partnerus pildīt savas saistības.Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka resors nepieņems kopīgu vēstuli, jo tamlīdzīgs dokuments nevarēs atainot nacionālo viedokļu nianses.Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Rietumu un Ukrainas apsūdzības par valsts "agresīvām darbībām" ir nepamatotas – tā nevienu neapdraud un nekādus uzbrukumus neplāno, taču izteikumus par "Krievijas agresiju" NATO izmanto kā ieganstu militārās tehnikas dislokācijai pie Krievijas robežām. Krievijas ĀM iepriekš atzīmēja, ka Rietumu paziņojumi par "Krievijas agresiju" un palīdzību Kijevai no tās aizsargāties, - tas ir gan smieklīgi, gan bīstami.Kijeva un rietumvalstis aizvien plašāk pauž bažas sakarā ar to, ka Krievijas "agresīvās darbības" pie Ukrainas robežām plešoties plašumā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija pārvieto bruņotos spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem. Viņš uzsvēra, ka tas nevienu neapdraud un tam nevajadzētu nevienu uztraukt.Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins ziņas par "iebrukumu" nosauca par ASV Valsts departamenta ļaunprātīgu propagandu. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievija nekad nav apdraudējusi ukraiņu tautu.
https://sputniknewslv.com/20220210/rietumi-lemj-ka-sodit-krieviju-20379042.html
https://sputniknewslv.com/20220131/krievija-pieprasa-nato-un-edso-skaidrojumus-drosibas-jautajumos-20218914.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
krievija, ārlietu ministrija, žuzeps borels, stoltenbergs, marija zaharova
krievija, ārlietu ministrija, žuzeps borels, stoltenbergs, marija zaharova
Krievijas ĀM par kolektīvo atbildi drošības jautājumā: necieņa un nepieklājība
Krievijas Ārlietu ministrija atteikusies pieņemt Rietumu "kolektīvo" atbildi jautājumos, kas saistīti ar drošības garantijām.
RĪGA, 12. februāris – Sputnik. Krievija nevar pieņemt NATO un ES "kolektīvo" atbildi uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vēstījumu drošības garantiju jautājumos, paziņoja Krievijas ĀM, vēsta
RIA Novosti.
Janvāra beigās Lavrovs nosūtīja 37 Eiropas un Ziemeļamerikas valstu ārlietu ministriem vēstījumu jautājumā par to, kā rietumvalstis īsteno vienlīdzīgas un nedalāmas drošības principu. Atbildei Maskava saņēma NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga un Eiropas diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela vēstules.
"Tajā (Lavrova vēstulē – red.) bija īpaši uzsvērts, ka mēs gaidām detalizētu atbildi valsts līmenī. Tā vietā mums raksta Stoltenbergs un Borels, pie kuriem mēs neesam vērsušies. Tādu soli iespējams raksturot tikai kā diplomātiskās nepieklājības izpausmi un necieņas izrādīšanu pret mūsu lūgumu,"
konstatēja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Viņa atgādināja, ka EDSO, kā ari Krievijas un NATO dokumentus, kuros fiksēts drošības nedalāmības princips, parakstījuši atbilstošie valstu un to valdību vadītāji, EDSO valstis strādā nacionālajā līmenī, un tieši šajā statusā tās uzņēmušās saistības nenostiprināt savu drošību uz citu drošības rēķina.
"Objektīvas reakcijas uz tieši uzdotu jautājumu saņemtajos "dokumentos" nav," konstatēja Zaharova.
Viņa informēja, ka tās vietā Krievijai piedāvāts jauns pārrunu raunds.
"EDSO augstākajā līmenī pieņemtajā 1999. gada Eiropas drošības hartā un 2010. gada Astanas deklarācijā skaidri un nepārprotami teikts, ka "neviena valsts, valstu grupa vai organizācija nevar saņemt priekšrocības atbildību par miera un stabilitātes uzturēšanu EDSO reģionā". NATO un ES uzstājīgi pieprasa savu vadošo lomu darbā drošības jomā Eiroatlantijā. Tāda pieeja mums ir kategoriski nepieņemama," paziņoja ministrijas pārstāve.
Viņa aicināja partnerus pildīt savas saistības.
"Tāpēc mēs nevaram pieņemt "kolektīvu" atbildi, kas atgādina "vispārēju galvojumu". Gaidām katra adresāta izvērstu reakciju uz mūsu uzdoto jautājumu. Izvairīšanās no atbildes nozīmē, ka Rietumi nevēlas atzīt saistības, ko uzņēmušies EDSO un Krievijas-NATO līmenī, un pūlas rūpēties par savu drošību uz mūsu rēķina," piebilda Zaharova.
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka resors nepieņems kopīgu vēstuli, jo tamlīdzīgs dokuments nevarēs atainot nacionālo viedokļu nianses.
Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Rietumu un Ukrainas apsūdzības par valsts "agresīvām darbībām" ir nepamatotas – tā nevienu neapdraud un nekādus uzbrukumus neplāno, taču izteikumus par "Krievijas agresiju" NATO izmanto kā ieganstu militārās tehnikas dislokācijai pie Krievijas robežām. Krievijas ĀM iepriekš atzīmēja, ka Rietumu paziņojumi par "Krievijas agresiju" un palīdzību Kijevai no tās aizsargāties, - tas ir gan smieklīgi, gan bīstami.
Kijeva un rietumvalstis aizvien plašāk pauž bažas sakarā ar to, ka Krievijas "agresīvās darbības" pie Ukrainas robežām plešoties plašumā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija pārvieto bruņotos spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem. Viņš uzsvēra, ka tas nevienu neapdraud un tam nevajadzētu nevienu uztraukt.
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins ziņas par "iebrukumu" nosauca par ASV Valsts departamenta ļaunprātīgu propagandu. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievija nekad nav apdraudējusi ukraiņu tautu.
