https://sputniknewslv.com/20220211/latvija-nolemusi-aizsargat-mediju-brivibu-honkonga-20397798.html
Latvija nolēmusi aizsargāt mediju brīvību. Honkongā
Latvija nolēmusi aizsargāt mediju brīvību. Honkongā
Sputnik Latvija
Latvija parakstījusi rezolūciju neatkarīgo mediju aizsardzībai Honkongā, vienlaikus turpinot pašmāju žurnālistu vajāšanu. 11.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-11T18:38+0200
2022-02-11T18:38+0200
2022-02-11T18:38+0200
pasaulē
latvijā
mediji
honkonga
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/01/1a/15073677_0:7:3072:1735_1920x0_80_0_0_0a5b6c5cf3d18c92de9785cd7c7aea76.jpg
RĪGA, 11. februāris – Sputnik. Tā saucamās mediju brīvības koalīcijas dalībvalstis kopīgā rezolūcijā paudusi "dziļas bažas" par neatkarīgo mediju gandrīz vispārējo izzušanu Honkongā, liecina informācija ASV Valsts departamenta vietnē.Cita starpā rezolūcijā pieminēti reidi "Stand News" birojos un tā darbinieku aresti, izdevuma "Citizen News" lēmums pārtraukt darbību "bažās par personāla drošību".Atbildību par vietējo neatkarīgo mediju pazušanu rezolūcijas parakstītāji uzveļ Ķīnas valdībai."Pēc Nacionālās drošības likuma pieņemšanas 2020. gada jūnijā varasiestādes vajāja un apspieda neatkarīgos medijus Honkongas speciālajā administratīvajā rajonā. Rezultātā izplūdušas valsts pamatlikumā minētās aizsargātās tiesības un brīvības, pārkāptas Ķīnas saistības Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas ietvaros. Tas novedīs arī pie vietējo neatkarīgo mediju gandrīz pilnīgas izzušanas Honkongā," teikts rezolūcijā.Līdz ar ASV rezolūciju parakstījušas tā saucamās mediju brīvības atbalstīšanas koalīcijas dalībvalstis: Austrālija, Austrija, Kanāda, Čehija, Igaunija, Somija, Vācija, Islande, Īrija, Itālija, Japāna, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Jaunzēlande, Slovākija, Slovēnija, Šveice un Lielbritānija.Ķīna noraida visas apsūdzības par tiesību un brīvību pārkāpumiem, tostarp arī uz Honkongu attiecinātos pārmetumus.Pie tam, kā atgādina pērnvasar publicētais Krievijas Ārlietu ministrijas pārskats, pašā Latvijā situācija mediju brīvības jomā nav īpaši labvēlīga.Šajā kontekstā īpaši daiļrunīgi ir regulārie lēmumi apturēt telekanālu "RTR Planeta", "Rossija RTR" apraidi, gandrīz divu desmitu Krievijas telekanālu translācijas aizliegums, spiediens pret mediju holdingu "Baltijas Mediju Alianse", soda sankcijas pret Pirmo Baltijas kanālu, radiostacijām "Radio PIK" un "Baltkom", Krievijas telekanālu un ziņu portālu tīmekļa lapu bloķēšana.Ar spiedienu saskaras Krievijas un krievvalodīgie žurnālisti: mediju darbiniekiem liedz akreditāciju, anulē vīzas, iekļauj "melnajos sarakstos".Krievijas ĀM atgādināja par Latvijas Valsts drošības dienesta skandalozo kratīšanu pazīstamu krievvalodīgo žurnālistu un krievvalodīgo kopienas aktīvistu mājās, kuri aktīvi sadarbojas ar Krievijas ziņu resursiem Baltnews un Sputnik Latvija kā ārštata autori, un organizētajām nopratināšanām.Septiņi mediju pārstāvji apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā viņu sadarbību ar mediju grupu RT. 2021. gada aprīlī vēl pieci žurnālisti tika izsaukti uz nopratināšanu, viņiem piešķirts aizdomās turamo statuss.Bez tam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi paredz palielināt satura daļu ES un EEZ oficiālajās valodās, vienlaikus līdz 20% ierobežojot programmas krievu valodā kabeļtelevīzijas operatoru pamata komplektos.
https://sputniknewslv.com/20190822/Baltijas-cels-iedvesmojis-protestu-dalibniekus-Honkong-12308512.html
https://sputniknewslv.com/20210317/EPPA-vaditaja-reakcija-uz-aicinajumu-ieverot-varda-brivibu-Latvija-15341155.html
https://sputniknewslv.com/20211202/global-times-kina-lietuva-pati-sev-izrakusi-kapu-kina-liks-vinai-samaksat-19442988.html
honkonga
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, mediji, honkonga
latvijā, mediji, honkonga
Latvija nolēmusi aizsargāt mediju brīvību. Honkongā
Latvija parakstījusi rezolūciju neatkarīgo mediju aizsardzībai Honkongā, vienlaikus turpinot pašmāju žurnālistu vajāšanu.
RĪGA, 11. februāris – Sputnik. Tā saucamās mediju brīvības koalīcijas dalībvalstis kopīgā rezolūcijā paudusi "dziļas bažas" par neatkarīgo mediju gandrīz vispārējo izzušanu Honkongā, liecina informācija ASV Valsts departamenta
vietnē.
Cita starpā rezolūcijā pieminēti reidi "Stand News" birojos un tā darbinieku aresti, izdevuma "Citizen News" lēmums pārtraukt darbību "bažās par personāla drošību".
Atbildību par vietējo neatkarīgo mediju pazušanu rezolūcijas parakstītāji uzveļ Ķīnas valdībai.
"Pēc Nacionālās drošības likuma pieņemšanas 2020. gada jūnijā varasiestādes vajāja un apspieda neatkarīgos medijus Honkongas speciālajā administratīvajā rajonā. Rezultātā izplūdušas valsts pamatlikumā minētās aizsargātās tiesības un brīvības, pārkāptas Ķīnas saistības Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas ietvaros. Tas novedīs arī pie vietējo neatkarīgo mediju gandrīz pilnīgas izzušanas Honkongā," teikts rezolūcijā.
Līdz ar ASV rezolūciju parakstījušas tā saucamās mediju brīvības atbalstīšanas koalīcijas dalībvalstis: Austrālija, Austrija, Kanāda, Čehija, Igaunija, Somija, Vācija, Islande, Īrija, Itālija, Japāna, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Jaunzēlande, Slovākija, Slovēnija, Šveice un Lielbritānija.
Ķīna noraida visas apsūdzības par tiesību un brīvību pārkāpumiem, tostarp arī uz Honkongu attiecinātos pārmetumus.
Pie tam, kā atgādina pērnvasar publicētais Krievijas Ārlietu ministrijas
pārskats, pašā Latvijā situācija mediju brīvības jomā nav īpaši labvēlīga.
Šajā kontekstā īpaši daiļrunīgi ir regulārie lēmumi apturēt telekanālu "RTR Planeta", "Rossija RTR" apraidi, gandrīz divu desmitu Krievijas telekanālu translācijas aizliegums, spiediens pret mediju holdingu "Baltijas Mediju Alianse", soda sankcijas pret Pirmo Baltijas kanālu, radiostacijām "Radio PIK" un "Baltkom", Krievijas telekanālu un ziņu portālu tīmekļa lapu bloķēšana.
Ar spiedienu saskaras Krievijas un krievvalodīgie žurnālisti: mediju darbiniekiem liedz akreditāciju, anulē vīzas, iekļauj "melnajos sarakstos".
Krievijas ĀM atgādināja par Latvijas Valsts drošības dienesta skandalozo kratīšanu pazīstamu krievvalodīgo žurnālistu un krievvalodīgo kopienas aktīvistu mājās, kuri aktīvi sadarbojas ar Krievijas ziņu resursiem Baltnews un Sputnik Latvija kā ārštata autori, un organizētajām nopratināšanām.
Septiņi mediju pārstāvji apsūdzēti par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā viņu sadarbību ar mediju grupu RT. 2021. gada aprīlī vēl pieci žurnālisti tika izsaukti uz nopratināšanu, viņiem piešķirts aizdomās turamo statuss.
Bez tam Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi paredz palielināt satura daļu ES un EEZ oficiālajās valodās, vienlaikus līdz 20% ierobežojot programmas krievu valodā kabeļtelevīzijas operatoru pamata komplektos.
