Baltijā

Igaunijas premjere atklāja Kremļa "slepeno plānu": mūs vēlas izslēgt no NATO

CC BY 2.0 / EU2017EE Estonian Presidency / Raul Mee / Kaja KallasIgaunijas premjerministre Kaja Kallasa
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa  - Sputnik Latvija, 1920, 28.01.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa atklāja, kā traktē Krievijas ierosinājumus NATO drošības un stratēģiskās stabilitātes jomā.
RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Krievija ar savām iniciatīvām cenšoties panākt NATO locekļu skaita samazināšanu uz Igaunijas un citu Baltijas valstu rēķina, secināja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, vēsta Sputnik Meedia. Savu viedokli viņa paudusi tālruņa sarunā ar Spānijas valdības vadītāju Pedro Sančesu. Ziņas par sarunu sniedza Igaunijas MK preses dienests.
"Tagadējā Krievijas rīcība ne tikai nosaka Ukrainas nākotni, bet arī, pēc būtības pieprasa Baltijas valstu izslēgšanu no NATO," paziņoja Kallasa.
Viņa uzsvēra, ka aliansei jāparāda solidaritāte un stingrība, jo "Kremlis saprot spēku".

Gan māte, gan patriote, gan...

19. janvārī Kaja Kallasa informēja parlamentu par plāniem atvēlēt militārām vajadzībām miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas. Viņa uzsvēra, ka vajagot ne tikai lūgt sabiedroto palīdzību, bet arī pašiem jāsper aktīvi soļi kolektīvās drošības pastiprināšanai.
Vienlaikus Kallasa piebilda, ka armija nav dienējusi un ārvalstu misijās nav piedalījusies.
"Taču, kā Igaunijas premjerministre, patriote un māte esmu ļoti noraizējusies," viņa piebilda.

Igauņu politiķa-patriota maciņš nevar stāvēt tukšā?

Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, KZA Eiropas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Nikolajs Meževičs konstatēja, ka igauņu politiķes satraukums par valsts militārajām vajadzībām balstīs uz personiskās intereses.
"Jebkāda aizsardzības izdevumu palielināšana pašreizējā Igaunija sistēmā nes peļņu pavisam konkrētu fizisko personu grupai. Pat neuzskaitīšu, cik daudzas juridiskās "starplikas" vienā vai otrā konkrētā gadījumā tiek izmantotas, taču gala beneficiāri ir fiziskas personas," eksperts pastāstīja intervijā Sputnik Meedia.
"Tātad viss ir vienkārši: kad igauņu politiķis runā par aizsardzību, viņš runā par savu naudas maku," rezumēja politologs.
Pērnā gada decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem virkni prasību jautājumā par drošības garantijām Eiropā. Publicētajos līgumu projektos ar ASV un NATO ietverti punkti par juridiski apstiprinātu atteikšanos no alianses tālākas paplašināšanas uz austrumiem, no Ukrainas pievienošanas blokam un armijas bāzu radīšanas pēcpadomju valstu teritorijā.
Līgumu projektos nekas nav minēts par NATO dalībvalstu skaita samazināšanu. Šobrīd nav zināms, kur Igaunijas premjere smēlusies ziņas par Kremļa "slepeno plānu".
Ziņu lente
0