https://sputniknewslv.com/20220123/zemi-klaj-vulkaniskie-pelni-izvirdums-pie-tongas-krastiem-rada-nopietnu-risku-20118879.html
Zemi klāj vulkāniskie pelni. Izvirdums pie Tongas krastiem rada nopietnu risku
Zemi klāj vulkāniskie pelni. Izvirdums pie Tongas krastiem rada nopietnu risku
Sputnik Latvija
Pagājušās nedēļas beigās sākās zemūdens vulkāna Hunga-Tonga-Hunga-Haapai izvirdums pie Tongas karalistes krastiem. 23.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-23T14:19+0200
2022-01-23T14:19+0200
2022-01-23T22:56+0200
viedoklis
pasaule
klimats
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/01/15/20105762_0:0:3347:1882_1920x0_80_0_0_5a63a3f5e5066128f983d9d790f6a468.jpg
Pelnu stabs pacēlās divdesmit kilometru augstumā, cunami viļņi sasniedza Japānas, Havaju un Dienvidamerikas krastus. Par to, cik nopietnas varētu būt sekas, portālā RIA Novosti stāsta Vladislavs Strekopitovs.Vulkāniskā ziemaIzvirdumu pavadīja sasmalcinātu iežu un sastingušas magmas izmeši. Jo augstāks un lielāks ir pelnu stabs, jo ilgāk saglabāsies atmosfēras piesārņojums. Piemēram, pēc Krakatau sprādziena Indonēzijā 1883. gadā vulkāniskais mākonis divas reizes apriņķoja zemeslodi, pirms nosēdās.Lielākais vulkāna izvirdums vēsturē, kad tajā pašā Indonēzijā 1815. gadā atmodās Tambora, nobēra ar pelniem apkaimi vairāku tūkstošu kilometru attālumā, mākonis pacēlās 40 km augstumā un saglabājās atmosfērā divus gadus. Piesārņotā atmosfēra labāk atspoguļoja Saules gaismu, gaisa temperatūra uz planētas kritās par 1-2, vietumis – pat par 5 grādiem. 1816. gadu Eiropā nosauca par "gadu bez vasaras": salnas tika fiksētas pat jūlija vidū.To sauc par vulkānisko ziemu. Tā iestājas pēc izvirduma ar augstāko VEI (volcanic explosivity index) — no 6 līdz 8 ballēm. Tambora indekss sasniedza 7, Krakatau – 6 balles. Par tagadējo sākumā runāja par 2 ballēm, tagad palielināja līdz 5. Speciālisti vērtē, ka vulkāns izmetis vairākus kubikkilometrus sasmalcinātu iežu. Virs vulkāna tika fiksēts pelnu stabs, kura platums pie pakājes sasniedza apmēram 5 kilometrus, virsotnē – apmēram 260 km.Zinātnieki uzskata, ka izvirduma raksturs saistīts ar magmas un jūras ūdens reakciju, kas pa plaisām iesūcies vulkāna dziļajā perēklī, turklāt pašā magmā, kas kāpa augšup, pieauga gāzes fāzes saturs. Cunami izcēlies trieciena viļņu un zemūdens noslīdeņa rezultātā.Neveiksmes salaHunga-Tonga-Hunga-Haapai paceļas 1,8 tūkstošu metru augstumā virs jūras dibena. Rādiuss – apmēram 20 km. Kaldera – sešus kilometrus plata un 150 metrus dziļa. 2014.-1015. gada izvirdumi izveidoja apmēram 100 metrus augstu konusu virs ūdens virsmas, kas savieno divas nelielas salas – Hunga-Tonga un Hunga-Haapai, vulkāna agrākās aktivitātes rezultātu.Vulkāns modies 1912., 1937., 1988., 2009. un 2014.-2015. gg. Jaunzēlandes zinātnieku pētījums parādīja, ka lieli izvirdumi notiek reizi tūkstoš gados.Ekspertu prognozes ir visnotaļ piesardzīgas."Iespējams gaidāmas vairākas nedēļas, pat gadus ilgi vulkāniskie notikumi Hunga-Tonga-Hunga-Haapai," konstatēja Šeins Kronins, Oklendas universitātes Zemes zinātņu profesors."Nav saprotams, vai tuvākajā laikā aktivitāte mazināsies," komentārā zinātniskajam portālam Scimex pastāstīja vulkanoloģe Hīzera Hendlija no Austrālijas. – Vulkāns atrodas Tongas-Kermadekas vulkāniskajā lokā, tā ir daļa no tā saucamā Klusā okeāna uguns loka. Šeit ir litosfēras plātņu robeža, un Klusā okeāna plātne virzās zem Austrālijas plātnes. Sasilstot no tās atbrīvojas ūdens, un apkārtējā mantija kūst. Pēc tam fluīdiem bagātā magma paceļas, veidojot vulkānu. Fluīdi, kas piedalās magmas veidošanā, virsmas tuvumā pārvēršas burbulīšos, kas veicina sprādzienveidīgus izvirdumus. Jūras ūdens ieplūdums atverē var pastiprināt procesu.""Par laimi, Hunga-Tonga-Hunga-Haapai ir tāla un neapdzīvota, citādi upuru skaits būtu daudz lielāks, - atzīmēja austrāliešu vulkanologs Kriss Ferts. – Tomēr izvirdums bija jūtams visā Klusajā okeānā. Cunami sasniedza pat Kaliforniju. Kaimiņsalās izkrita vairākus centimetrus bieza pelnu sega. Tie klāj ēkas, dārzus un infrastruktūru, apgrūtina pārtikas piegādi, piesārņo ūdens avotus."Katastrofa tiek atceltaVulkāna Hunga-Tonga-Hunga-Haapai izvirdumu atzina pat lielāko pēdējo trīsdesmit gadu laikā, taču nopietnas sekas planētai ir maz ticamas, uzskata KZA Tālo Austrumu nodaļas Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūta direktors, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors Aleksejs Ozerovs."Taču pelnu mākonis ir viltīga lieta. Mēs atceramies, kā daudz vājākais vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums Islandē 2010. gadā pārklāja ar pelniem visu Eiropu līdz pat Krimai," precizēja zinātnieks.Sakaitētie sasmalcinātie ieži klāj apkaimi vulkāna pakājē tūkstošiem kvadrātkilometru platībā, jebkura plaisa, pa kuru dziļajā perēklī iekļūst ūdens, var izprovocēt ārkārtīgi spēcīgu, jeb, kā saka vulkanologi paroksismālu izvirdumu."Pie Tongas krastiem ir spēcīgs izvirdums, taču nav bīstams cilvēcei. Mūsu, Kamčatkas vulkanologu, acīs tas nav nekas īpašs, - turpināja Ozerovs. – Tomēr jebkurā gadījumā vajag kontrolēt situāciju. Nevajag pārāk zemu novērtēt risku."KZA Tālo Austrumu nodaļas Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūts izveidojis īpašu laboratoriju, lai saprastu, kādi vulkāni patiešām ir bīstami.Pagājušajā gadsimtā Kamčatkā bija vairāki izvirdumi, kas pārspēja pašreizējo parādību Klusajā okeānā."Ksudača vulkāna izvirdumā 1907. gadā pelnu bija vairāk. Apbēra visu Kamčatku. 1956. gadā vulkāns Bezimjannijs izmeta trīs kubikkilometrus sasmalcinātu iežu līdz 40 km augstumā. Enerģijas ziņā tas ir vairāk nekā pašai spēcīgākajai ūdeņraža bumbai, kuras sēne slejas 28 km augstumā, - skaidroja vulkanologs. – 1964. gadā Šiveluča izvirdums arī radīja lielu mākoni. 1994. gadā Kļučevska radītais mākonis pārklāja trīs tūkstošus kilometru. Visi šie vulkāni arī tagad ir aktīvi, gandrīz ik gadus izmet pelnus 12-15 kilometru augstumā."Zinātnieku uzdevums ir savlaicīgi prognozēt zemestrīces, novērtēt riskus un iespējamo seku mērogus, savlaicīgi brīdināt vietējās varasiestādes, iedzīvotājus, aviācijas un jūras transporta dienestus. Hunga-Tonga-Hunga-Haapai izvirdumā vulkanologi kopumā tikuši galā: izvirdumu prognozēja pērnā gada beigās, vulkānu pastāvīgi novēroja no kosmosa un ar virszemes ģeofizisko iekārtu palīdzību, bet cilvēkus no pašiem bīstamākajiem rajoniem paspēja evakuēt.
https://sputniknewslv.com/20220116/aizvaditais-gads-bija-viens-no-siltakajiem-uz-zemes-20028619.html
https://sputniknewslv.com/20211218/naves-jura-atkapjas-un-atstaj-gigantiskas-bedres--katastrofa-turpinas-19558896.html
https://sputniknewslv.com/20220101/zinatnieki-bridina-tuvojas-elligs-karstums-19862223.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaule, klimats
Zemi klāj vulkāniskie pelni. Izvirdums pie Tongas krastiem rada nopietnu risku
14:19 23.01.2022 (atjaunots: 22:56 23.01.2022) Pagājušās nedēļas beigās sākās zemūdens vulkāna Hunga-Tonga-Hunga-Haapai izvirdums pie Tongas karalistes krastiem.
Pelnu stabs pacēlās divdesmit kilometru augstumā, cunami viļņi sasniedza Japānas, Havaju un Dienvidamerikas krastus. Par to, cik nopietnas varētu būt sekas, portālā RIA Novosti stāsta Vladislavs Strekopitovs. Izvirdumu pavadīja sasmalcinātu iežu un sastingušas magmas izmeši. Jo augstāks un lielāks ir pelnu stabs, jo ilgāk saglabāsies atmosfēras piesārņojums. Piemēram, pēc Krakatau sprādziena Indonēzijā 1883. gadā vulkāniskais mākonis divas reizes apriņķoja zemeslodi, pirms nosēdās.
Lielākais vulkāna izvirdums vēsturē, kad tajā pašā Indonēzijā 1815. gadā atmodās Tambora, nobēra ar pelniem apkaimi vairāku tūkstošu kilometru attālumā, mākonis pacēlās 40 km augstumā un saglabājās atmosfērā divus gadus. Piesārņotā atmosfēra labāk atspoguļoja Saules gaismu, gaisa temperatūra uz planētas kritās par 1-2, vietumis – pat par 5 grādiem. 1816. gadu Eiropā nosauca par "gadu bez vasaras": salnas tika fiksētas pat jūlija vidū.
To sauc par vulkānisko ziemu. Tā iestājas pēc izvirduma ar augstāko VEI (volcanic explosivity index) — no 6 līdz 8 ballēm. Tambora indekss sasniedza 7, Krakatau – 6 balles. Par tagadējo sākumā runāja par 2 ballēm, tagad palielināja līdz 5. Speciālisti vērtē, ka vulkāns izmetis vairākus kubikkilometrus sasmalcinātu iežu. Virs vulkāna tika fiksēts pelnu stabs, kura platums pie pakājes sasniedza apmēram 5 kilometrus, virsotnē – apmēram 260 km.
Zinātnieki uzskata, ka izvirduma raksturs saistīts ar magmas un jūras ūdens reakciju, kas pa plaisām iesūcies vulkāna dziļajā perēklī, turklāt pašā magmā, kas kāpa augšup, pieauga gāzes fāzes saturs. Cunami izcēlies trieciena viļņu un zemūdens noslīdeņa rezultātā.
Hunga-Tonga-Hunga-Haapai paceļas 1,8 tūkstošu metru augstumā virs jūras dibena. Rādiuss – apmēram 20 km. Kaldera – sešus kilometrus plata un 150 metrus dziļa. 2014.-1015. gada izvirdumi izveidoja apmēram 100 metrus augstu konusu virs ūdens virsmas, kas savieno divas nelielas salas – Hunga-Tonga un Hunga-Haapai, vulkāna agrākās aktivitātes rezultātu.
Vulkāns modies 1912., 1937., 1988., 2009. un 2014.-2015. gg. Jaunzēlandes zinātnieku pētījums
parādīja, ka lieli izvirdumi notiek reizi tūkstoš gados.
Ekspertu prognozes ir visnotaļ piesardzīgas.
"Iespējams gaidāmas vairākas nedēļas, pat gadus ilgi vulkāniskie notikumi Hunga-Tonga-Hunga-Haapai," konstatēja Šeins Kronins, Oklendas universitātes Zemes zinātņu profesors.
"Nav saprotams, vai tuvākajā laikā aktivitāte mazināsies,"
komentārā zinātniskajam portālam Scimex pastāstīja vulkanoloģe Hīzera Hendlija no Austrālijas. – Vulkāns atrodas Tongas-Kermadekas vulkāniskajā lokā, tā ir daļa no tā saucamā Klusā okeāna uguns loka. Šeit ir litosfēras plātņu robeža, un Klusā okeāna plātne virzās zem Austrālijas plātnes. Sasilstot no tās atbrīvojas ūdens, un apkārtējā mantija kūst. Pēc tam fluīdiem bagātā magma paceļas, veidojot vulkānu. Fluīdi, kas piedalās magmas veidošanā, virsmas tuvumā pārvēršas burbulīšos, kas veicina sprādzienveidīgus izvirdumus. Jūras ūdens ieplūdums atverē var pastiprināt procesu."
"Par laimi, Hunga-Tonga-Hunga-Haapai ir tāla un neapdzīvota, citādi upuru skaits būtu daudz lielāks, -
atzīmēja austrāliešu vulkanologs Kriss Ferts. – Tomēr izvirdums bija jūtams visā Klusajā okeānā. Cunami sasniedza pat Kaliforniju. Kaimiņsalās izkrita vairākus centimetrus bieza pelnu sega. Tie klāj ēkas, dārzus un infrastruktūru, apgrūtina pārtikas piegādi, piesārņo ūdens avotus."
Vulkāna Hunga-Tonga-Hunga-Haapai izvirdumu atzina pat lielāko pēdējo trīsdesmit gadu laikā, taču nopietnas sekas planētai ir maz ticamas, uzskata KZA Tālo Austrumu nodaļas Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūta direktors, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu doktors Aleksejs Ozerovs.
"Taču pelnu mākonis ir viltīga lieta. Mēs atceramies, kā daudz vājākais vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums Islandē 2010. gadā pārklāja ar pelniem visu Eiropu līdz pat Krimai," precizēja zinātnieks.
Sakaitētie sasmalcinātie ieži klāj apkaimi vulkāna pakājē tūkstošiem kvadrātkilometru platībā, jebkura plaisa, pa kuru dziļajā perēklī iekļūst ūdens, var izprovocēt ārkārtīgi spēcīgu, jeb, kā saka vulkanologi paroksismālu izvirdumu.
"Pie Tongas krastiem ir spēcīgs izvirdums, taču nav bīstams cilvēcei. Mūsu, Kamčatkas vulkanologu, acīs tas nav nekas īpašs, - turpināja Ozerovs. – Tomēr jebkurā gadījumā vajag kontrolēt situāciju. Nevajag pārāk zemu novērtēt risku."
KZA Tālo Austrumu nodaļas Vulkanoloģijas un seismoloģijas institūts izveidojis īpašu laboratoriju, lai saprastu, kādi vulkāni patiešām ir bīstami.
Pagājušajā gadsimtā Kamčatkā bija vairāki izvirdumi, kas pārspēja pašreizējo parādību Klusajā okeānā.
"Ksudača vulkāna izvirdumā 1907. gadā pelnu bija vairāk. Apbēra visu Kamčatku. 1956. gadā vulkāns Bezimjannijs izmeta trīs kubikkilometrus sasmalcinātu iežu līdz 40 km augstumā. Enerģijas ziņā tas ir vairāk nekā pašai spēcīgākajai ūdeņraža bumbai, kuras sēne slejas 28 km augstumā, - skaidroja vulkanologs. – 1964. gadā Šiveluča izvirdums arī radīja lielu mākoni. 1994. gadā Kļučevska radītais mākonis pārklāja trīs tūkstošus kilometru. Visi šie vulkāni arī tagad ir aktīvi, gandrīz ik gadus izmet pelnus 12-15 kilometru augstumā."
Zinātnieku uzdevums ir savlaicīgi prognozēt zemestrīces, novērtēt riskus un iespējamo seku mērogus, savlaicīgi brīdināt vietējās varasiestādes, iedzīvotājus, aviācijas un jūras transporta dienestus. Hunga-Tonga-Hunga-Haapai izvirdumā vulkanologi kopumā tikuši galā: izvirdumu prognozēja pērnā gada beigās, vulkānu pastāvīgi novēroja no kosmosa un ar virszemes ģeofizisko iekārtu palīdzību, bet cilvēkus no pašiem bīstamākajiem rajoniem paspēja evakuēt.
