https://sputniknewslv.com/20220120/kf-am-atklaja-formulu-kas-nelautu-ukrainai-un-gruzijai-iestaties-nato--20080463.html
KF ĀM atklāja formulu, kas neļautu Ukrainai un Gruzijai iestāties NATO
KF ĀM atklāja formulu, kas neļautu Ukrainai un Gruzijai iestāties NATO
Sputnik Latvija
ASV varētu apņemties nebalsot par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos, un Maskava ir gatava izskatīt tādu iespēju, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministra... 20.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-20T08:58+0200
2022-01-20T08:58+0200
2022-01-20T09:18+0200
krievijā
krievija
asv
nato
ukraina
ārlietu ministrija
gruzija
sergejs rjabkovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/01/0d/19992970_0:111:3197:1909_1920x0_80_0_0_fd39d6c8be193ecb80db5cde882928fb.jpg
RĪGA, 20. janvāris - Sputnik.Krievijai nav vajadzīgs moratorijs NATO paplašināšanai, bet nepieciešamas garantijas par Ukrainas un Gruzijas neuzņemšanu militārajā blokā. ASV varētu apņemties nebalsot par šo valstu iestāšanos aliansē, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Rjabkovs, uzstājoties diskusiju kluba "Valdajs" sesijā.Rjabkovs uzsvēra, ka drošības sarunu gaitā Krievijai ir svarīgi saņemt no ASV juridiski saistošas garantijas, ka "šī valsts (Ukraina) un citas valstis, kuras mēs jau minējām, nekļūs par NATO dalībvalstīm".Viņš skaidroja, ka Maskava vēlas panākt, lai 2008. gada Bukarestes samita formula būtu formāli atsaukta."Tā ir 2008. gada Bukarestes samita slavenā formula, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm. Tai jāizslēdz un jāaizstāj ar izpratni – tas nenotiks nekad," teica Rjabkovs.Maskava varētu izskatīt tamlīdzīgu garantiju variantu – ja ASV uzņemtos vienpusējas saistības nekad nebalsot par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO, piebilda Rjabkovs."Kā alternatīvu mēs esam gatavi izskatīt tamlīdzīgu iespēju, ja ASV juridiski saistošā formā apņemsies nekad nebalsot par Ukrainas un citu valstu iestāšanos NATO," sacīja Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks.Tāpat Rjabkovs atzīmēja, ka Krievija labprāt vienotos par drošības garantijām tieši ar ASV."Patiesībā mēs vēlētos nonākt pie savstarpējās sapratnes un vienoties, vispirms ar amerikāņiem. Pārāk plaša valstu loka iesaistīšana šajā procesā mūsuprāt būtu neproduktīva," norādīja Krievijas diplomāts.Rjabkovs ziņoja, ka līdz šīm Maskava nav saņēmusi ASV atbildi uz saviem priekšlikumiem, taču Krievija nav gatava to gaidīt mūžīgi un "iegrimt ierastajā diplomātiskajā un birokrātiskajā jezgā"."Mēs apzināmies, cik sarežģīts ir tamlīdzīgs uzdevums, tādai jautājuma nostādnei nav precedenta, taču nav precedenta arī situācijai, kādā esam nonākuši ASV un to sabiedroto destruktīvā kursa dēļ, ģeopolitiski un militāri apgūstot teritorijas, - tas nepārprotami kaitē mūsu drošībai. Neapšaubāmi, tagad laiks ASV gājienam. Savienoto Valstu uzstājīgais kurss novedis pie tagadējās situācijas," norādīja Rjabkovs.Uzstājoties diskusiju klubā, Rjabkovs vēlreiz uzsvēra, ka Krievija neveic nekādas darbības, kas apdraudētu Ukrainas drošību. "Mēs negrasāmies veikt nekādas agresīvas darbības. Mēs neuzbruksim un neiebruksim Ukrainā," teica diplomāts.Turklāt viņš paziņoja, ka Krievijai ir tiesības savā teritorijā pārvietot karaspēku pēc saviem ieskatiem, un ASV un NATO nav tiesīgas neko pārmest šajā aspektā."Jautājumā par amerikāņu prasībām "steidzami atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas", arī turpmāk mēs pacietīgi skaidrosim kolēģiem, ka attiecīgie spēki un līdzekļi atrodas mūsu teritorijā, un mēs negrasāmies neko mainīt ārējā spiediena ietekmē," sacīja Rjabkovs.Krievija tikās ar ASV pārstāvjiem 9.-10. janvārī Ženēvā, 12. janvārī notika Krievijas-NATO padomes sēde Briselē, nākamajā dienā tika organizētas konsultācijas EDSO formātā Vīnē.Diskusiju gaitā uzmanības centrā bija līgumu projekti ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā, ko Maskava publicēja pērnā gada beigās. Cita starpā tajos pieprasītas juridiskas garantijas – atteikšanās no NATO tālākas paplašināšanas uz austrumiem, no Ukrainas pievienošanas blokam un militāro bāzu izveides pēcpadomju teritorijā.
https://sputniknewslv.com/20220119/asv-nobijusas-krievija-var-paradities-pie-saniem-20065644.html
https://sputniknewslv.com/20220111/krievijas-vestnieciba-asv-noraidija-izteikumus-par-dezinformaciju-pec-tiksanas-zeneva-19961735.html
https://sputniknewslv.com/20220102/aizvadita-gada-galvenie-militari-politiskie-notikumi-krievijai-un-nvs-19872408.html
gruzija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
krievija, asv, nato, ukraina, ārlietu ministrija, gruzija, sergejs rjabkovs
krievija, asv, nato, ukraina, ārlietu ministrija, gruzija, sergejs rjabkovs
KF ĀM atklāja formulu, kas neļautu Ukrainai un Gruzijai iestāties NATO
08:58 20.01.2022 (atjaunots: 09:18 20.01.2022) ASV varētu apņemties nebalsot par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos, un Maskava ir gatava izskatīt tādu iespēju, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
RĪGA, 20. janvāris - Sputnik.Krievijai nav vajadzīgs moratorijs NATO paplašināšanai, bet nepieciešamas garantijas par Ukrainas un Gruzijas neuzņemšanu militārajā blokā. ASV varētu apņemties nebalsot par šo valstu iestāšanos aliansē, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Rjabkovs, uzstājoties diskusiju kluba "Valdajs" sesijā.
Rjabkovs uzsvēra, ka drošības sarunu gaitā Krievijai ir svarīgi saņemt no ASV juridiski saistošas garantijas, ka "šī valsts (Ukraina) un citas valstis, kuras mēs jau minējām, nekļūs par NATO dalībvalstīm".
Viņš skaidroja, ka Maskava vēlas panākt, lai 2008. gada Bukarestes samita formula būtu formāli atsaukta.
"Tā ir 2008. gada Bukarestes samita slavenā formula, ka Ukraina un Gruzija kļūs par NATO dalībvalstīm. Tai jāizslēdz un jāaizstāj ar izpratni – tas nenotiks nekad," teica Rjabkovs.
Maskava varētu izskatīt tamlīdzīgu garantiju variantu – ja ASV uzņemtos vienpusējas saistības nekad nebalsot par Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO, piebilda Rjabkovs.
"Kā alternatīvu mēs esam gatavi izskatīt tamlīdzīgu iespēju, ja ASV juridiski saistošā formā apņemsies nekad nebalsot par Ukrainas un citu valstu iestāšanos NATO," sacīja Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks.
Tāpat Rjabkovs atzīmēja, ka Krievija labprāt vienotos par drošības garantijām tieši ar ASV.
"Patiesībā mēs vēlētos nonākt pie savstarpējās sapratnes un vienoties, vispirms ar amerikāņiem. Pārāk plaša valstu loka iesaistīšana šajā procesā mūsuprāt būtu neproduktīva," norādīja Krievijas diplomāts.
Rjabkovs ziņoja, ka līdz šīm Maskava nav saņēmusi ASV atbildi uz saviem priekšlikumiem, taču Krievija nav gatava to gaidīt mūžīgi un "iegrimt ierastajā diplomātiskajā un birokrātiskajā jezgā".
"Mēs apzināmies, cik sarežģīts ir tamlīdzīgs uzdevums, tādai jautājuma nostādnei nav precedenta, taču nav precedenta arī situācijai, kādā esam nonākuši ASV un to sabiedroto destruktīvā kursa dēļ, ģeopolitiski un militāri apgūstot teritorijas, - tas nepārprotami kaitē mūsu drošībai. Neapšaubāmi, tagad laiks ASV gājienam. Savienoto Valstu uzstājīgais kurss novedis pie tagadējās situācijas," norādīja Rjabkovs.
Uzstājoties diskusiju klubā, Rjabkovs vēlreiz uzsvēra, ka Krievija neveic nekādas darbības, kas apdraudētu Ukrainas drošību. "Mēs negrasāmies veikt nekādas agresīvas darbības. Mēs neuzbruksim un neiebruksim Ukrainā," teica diplomāts.
Turklāt viņš paziņoja, ka Krievijai ir tiesības savā teritorijā pārvietot karaspēku pēc saviem ieskatiem, un ASV un NATO nav tiesīgas neko pārmest šajā aspektā.
"Jautājumā par amerikāņu prasībām "steidzami atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas", arī turpmāk mēs pacietīgi skaidrosim kolēģiem, ka attiecīgie spēki un līdzekļi atrodas mūsu teritorijā, un mēs negrasāmies neko mainīt ārējā spiediena ietekmē," sacīja Rjabkovs.
Krievija tikās ar ASV pārstāvjiem 9.-10. janvārī Ženēvā, 12. janvārī notika Krievijas-NATO padomes sēde Briselē, nākamajā dienā tika organizētas konsultācijas EDSO formātā Vīnē.
Diskusiju gaitā uzmanības centrā bija līgumu projekti ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā, ko Maskava publicēja pērnā gada beigās. Cita starpā tajos pieprasītas juridiskas garantijas – atteikšanās no NATO tālākas paplašināšanas uz austrumiem, no Ukrainas pievienošanas blokam un militāro bāzu izveides pēcpadomju teritorijā.
