Latvijā

"Jau domā angliski": skolotāja šausminājās par bērnu latviešu valodas zināšanām

© Sputnik / Алексей ФилипповSkolotāja un audzēkņi
Skolotāja un audzēkņi  - Sputnik Latvija, 1920, 17.01.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Sociālo tīklu lasītāji satraukti par latviešu bērnu dzīvi – pedagoģe sūdzējās par to, ka skolēni savā starpā aizvien biežāk sarunājas angliski un skolā izskatās bezpalīdzīgi, pūloties izteikties dzimtajā valodā.
RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Kāda Twitter lasītāja sūdzas par latviešu skolu audzēkņiem, kuri stundās nespēj pat aizstāvēt savu darbu dzimtajā valodā, jo nepārprotami tulko savas konstrukcijas no angļu valodas.
"Satraucoša lieta. Jaunieši no latviešu ģimenēm, latviskā vidē auguši, savstarpēji sarunājas angliski. Stundā aizstāvēt savu darbu latviski nevar, jo jau domā angliski un tulko savu tekstu. Protams, teikumu konstrukcijas un lietotie vārdi ir vienkārši briesmīgi pārnesumi," konstatēja Ilze.
Tvīta autores profils liecina – viņa ir vēstures skolotāja, un jau iepriekš sūdzējās par materiālu trūkumu, piemēram, stāstīja, ka latviešu filmas ir gandrīz nepieejamas autortiesību dēļ, bet YouTube ir vecuma ierobežojumi. Galu galā pat pazīstamajai filmai "Dvēseļu putenis" ir vecuma ierobežojums 16+.
Komentētāji piekrita pedagoģes sašutumam, taču piezīmēja, ka, spriežot pēc latviešu valodā pieejamo materiālu kvantitātes un skaita, tā vienkārši nespēj konkurēt ar citām valodām.
"Ja nebūtu Tutas, tad jau bērnudārznieki tā runātu. Pavisam vienkārši: saturs angļu valodā skrien virsū uz katra stūra, saturs latviešu valodā ir daudz mazākos apjomos un grūtāk pieejams. Izstiepies vai saraujies, bet pusaudži skatīsies Netfliksu, nevis lasīs Jaunsudrabiņu," paskaidroja Didzis Veinbergs.
"Simtprocentīgi šis! Saturs latviešu valodā ir tas, kas ir izšķirošs. Un ar to es domāju mūsdienīgu saturu, nevis "Kaķīša Dzirnaviņas"," piekrita Anete Kiseļeva.
"Iespējams, tāpēc, ka: 1.Nav mūsdienu latviešu autoru darbi, ko būtu interesanti lasīt 2.Skolās neraksta vairs sacerējumus, diktātus 3. Latvijā pat augstākās amatpersonas Krišjānis Kariņš un Egils Levits runā sliktā latviešu valodā ar akcentu," ainu papildināja Ivars Forands.
"Jā, cik novērots garāmejot ~80% no sarunām ir angliski. Man arī bija periods, kad visu info lasīju tika angliski un pamanīju, ka sāk palikt grūti izteikties un domāt latviski. Sāku apzināti lasīt daiļliteratūru latviski, lai atiet atpakaļ sliedēs Valoda ātri var pazust," uzskata Alise.
Daudzi atzina, ka arī viņu bērni savā starpā sarunājas angliski, turklāt vecāki tāpat daudz izmanto saturu angļu valodā.
"Mājās bērni savstarpēji runā angliski, staigāju kā tāda latviešu valodas policija. Skolā tas pats. Par laimi dabūjuši dažus draugus, kuri angļu valodu prot ļoti slikti, tad vismaz kāds iemesls runāt latviski," atzina Līga Vasara-Brakmane.
"Tikai loģiski, pašam sanāk patērēt saturu 90% angļu valodā, daudzas tēmas nemaz latviešu valodā nevar atrast," atgādināja Kristaps Melderis.
"Ne tikai jaunieši. Bet tas nav jauns process. Viņi netulko iekšējo monologu kā vienlaidus tekstu. Tā ir kolāža, kurā ir gan latviešu, gan angļu valodas vārdi un teikumu daļas. Bet vislielākā nelaime te cita - kam lietot latviešu valodu?! Virtuālajā telpā tai niecīgs pielietojums," publiku pie sienas pienagloja žurnālists Frederiks Ozols.
"Latviešu valodas nākotni krietni vairāk apdraud angļu valodas dominance, nevis krievu valoda, ko lielākā daļa latviešu jauniešu nemaz neprot," trauksmi cēla arī žurnālists Ģirts Kasparāns.
Daži komentētāji gan piezīmēja, ka nekādas traģēdijas neesot, pats galvenais – bērni nerunā krieviski.
"Likumsakarīgs iznākums laikos, kad uzskata, ka angļu valoda jāmācās no zīdaiņa autiņiem,"raksta Ieva Zagante.
"Viss kārtībā, galvenais, lai neiedomājas krievu valodu mācīties," uzskata Jānis.
"Godīgi sakot tas nemaz nav slikti, man pēc armijas sapņi krieviski rādijās... tas bija slikti," atcerējās Andrew.
Protams, malā nepalika arī dzejniece Liāna Langa-Bokša, kura uzskata, ka latviešu valodu apdraud pat darba sludinājumi un uzraksti autobusos.
"Latvijas valsts! Mēs Tevi brīdinājām - gan es, gan citi! Vai pētījums par jauniešu straujo pārangliskošanos jau top? Kurš to beidzot ir pasūtinājis? Vai joprojām neviens? Vai pēc 50 gadiem latviešu mēle vēl skanēs?" savā lapā Twitter patētiski sauca dzejniece Liāna Langa-Bokša.
Ziņu lente
0