https://sputniknewslv.com/20220114/maskava-skaidro-kapec-nav-iemesla-rikot-jaunas-parrunas-par-drosibu-20000573.html
Maskava skaidro, kāpēc nav iemesla rīkot jaunas pārrunas par drošību
Maskava skaidro, kāpēc nav iemesla rīkot jaunas pārrunas par drošību
Sputnik Latvija
Pēc Krievijas delegācijas vadītāja Ženēvā Sergeja Rjabkova teiktā, ASV vēlas mazināt Krievijas pozīcijas spiedienu attiecībā uz drošību. 14.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-14T08:50+0200
2022-01-14T08:50+0200
2022-01-14T08:50+0200
krievijā
pasaule
asv
nato
krievija
drošība
sergejs rjabkovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/06/08/17078593_0:0:3071:1728_1920x0_80_0_0_21afcbc993d2c994aab5fb3e0413b36d.jpg
RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Krievijas delegācijas vadītājs, ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka pagaidām nav iemesla rīkot jaunu Krievijas drošības iniciatīvas apspriešanu ar ASV un to sabiedrotajiem.9. un 10. janvārī Ženēvā notika pārrunas ar ASV pārstāvjiem drošības garantiju jautājumā, 12. janvārī Briselē notika Krievijas un NATO Padomes sēde. Abas tikšanās bija veltītas Maskavas priekšlikumiem drošības jomā Eiropā. Krievijas puse novērtēja sarunas kā noderīgas un nepieciešamas, taču sarežģītas. Kā ziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Maskava veiks turpmākus soļus pēc rakstiskas reakcijas saņemšanas no ASV un NATO par savu priekšlikumu.Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka galvenā problēma ir tāda, ka ASV un to NATO sabiedrotie nav gatavi doties pretī Krievijas galvenajām prasībām.Tāpat delegācijas vadītājs konstatēja: "Amerikāņi vēlas sākt dialogu ar mums par atsevišķiem drošības jautājumu elementiem, lai, tā sakot, mazinātu Krievijas pozīcijas spiedienu, mazinātu spriedzi, un, piesedzoties ar šo fragmentāro dialogu, turpināt veco procesu - aizvien jaunu un jaunu teritoriju ģeopolitisko un militāro apgūšanu, aizvien vairāk tuvojoties Maskavai."Rjabkovs atzīmēja, ka Maskava izjūt pastāvīgu militāru spiedienu – "provokatīva rakstura apzinātu spiedienu", tā mērķis ir pārbaudīt Krievijas izturību. Krievija joprojām paliek alianses galvenais pretinieks, tieši tāpēc, ka tiecas neatlaidīgi un konsekventi cīnīties par savām interesēm, skaidroja Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks.Viņš norādīja uz Rietumu nostājas liekulību saistībā ar Krievijas prasību nepieņemt Ukrainu un Gruziju NATO."Šajā jautājumā mūsu Rietumu kolēģu divkosība un liekulība izpaužas maksimālajā formā. Nevienam Rietumu nometnes pārstāvim vienkārši nenāk prātā, ka kādam varētu būt savas drošības intereses. NATO kopienā tiek ņemtas vērā tikai alianses intereses," teica Ribkovs.Turklāt diplomāts brīdināja Rietumus no Donbasa problēmas militārā risinājuma, nosaucot to par "ceļu uz nekurieni".2021. gada beigās Krievija publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā. Cita starpā Maskava pieprasa Rietumu partneriem atteikties no alianses tālākas paplašināšanās uz austrumiem, no Ukrainas pievienošanas blokam un armijas bāzu izvietošanas pēcpadomju valstīs.
https://sputniknewslv.com/20220111/krievijas-vestnieciba-asv-noraidija-izteikumus-par-dezinformaciju-pec-tiksanas-zeneva-19961735.html
https://sputniknewslv.com/20220110/krievijas-un-asv-parrunas-zeneva-noslegusas-19950743.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaule, asv, nato, krievija, drošība, sergejs rjabkovs
pasaule, asv, nato, krievija, drošība, sergejs rjabkovs
Maskava skaidro, kāpēc nav iemesla rīkot jaunas pārrunas par drošību
Pēc Krievijas delegācijas vadītāja Ženēvā Sergeja Rjabkova teiktā, ASV vēlas mazināt Krievijas pozīcijas spiedienu attiecībā uz drošību.
RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Krievijas delegācijas vadītājs, ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka pagaidām nav iemesla rīkot jaunu Krievijas drošības iniciatīvas apspriešanu ar ASV un to sabiedrotajiem.
9. un 10. janvārī Ženēvā notika pārrunas ar ASV pārstāvjiem drošības garantiju jautājumā, 12. janvārī Briselē notika Krievijas un NATO Padomes sēde. Abas tikšanās bija veltītas Maskavas priekšlikumiem drošības jomā Eiropā. Krievijas puse novērtēja sarunas kā noderīgas un nepieciešamas, taču sarežģītas. Kā ziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Maskava veiks turpmākus soļus pēc rakstiskas reakcijas saņemšanas no ASV un NATO par savu priekšlikumu.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka galvenā problēma ir tāda, ka ASV un to NATO sabiedrotie nav gatavi doties pretī Krievijas galvenajām prasībām.
Tāpat delegācijas vadītājs konstatēja: "Amerikāņi vēlas sākt dialogu ar mums par atsevišķiem drošības jautājumu elementiem, lai, tā sakot, mazinātu Krievijas pozīcijas spiedienu, mazinātu spriedzi, un, piesedzoties ar šo fragmentāro dialogu, turpināt veco procesu - aizvien jaunu un jaunu teritoriju ģeopolitisko un militāro apgūšanu, aizvien vairāk tuvojoties Maskavai."
Rjabkovs atzīmēja, ka Maskava izjūt pastāvīgu militāru spiedienu – "provokatīva rakstura apzinātu spiedienu", tā mērķis ir pārbaudīt Krievijas izturību. Krievija joprojām paliek alianses galvenais pretinieks, tieši tāpēc, ka tiecas neatlaidīgi un konsekventi cīnīties par savām interesēm, skaidroja Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks.
Viņš norādīja uz Rietumu nostājas liekulību saistībā ar Krievijas prasību nepieņemt Ukrainu un Gruziju NATO.
"Šajā jautājumā mūsu Rietumu kolēģu divkosība un liekulība izpaužas maksimālajā formā. Nevienam Rietumu nometnes pārstāvim vienkārši nenāk prātā, ka kādam varētu būt savas drošības intereses. NATO kopienā tiek ņemtas vērā tikai alianses intereses," teica Ribkovs.
Turklāt diplomāts brīdināja Rietumus no Donbasa problēmas militārā risinājuma, nosaucot to par "ceļu uz nekurieni".
2021. gada beigās Krievija publicēja līgumu projektus ar ASV un NATO drošības garantiju jautājumā. Cita starpā Maskava pieprasa Rietumu partneriem atteikties no alianses tālākas paplašināšanās uz austrumiem, no Ukrainas pievienošanas blokam un armijas bāzu izvietošanas pēcpadomju valstīs.
