https://sputniknewslv.com/20220104/bus-vel-sapigak-lietuva-par-zemu-noverteta-kinas-sankciju-vale-19885439.html
Būs vēl sāpīgāk: Lietuvā par zemu novērtēta Ķīnas "sankciju vāle"
Būs vēl sāpīgāk: Lietuvā par zemu novērtēta Ķīnas "sankciju vāle"
Sputnik Latvija
Pekinas neformālās sankcijas pastiprinās negatīvās sekas, ko nes Lietuvas atteikšanās no Baltkrievijas minerālmēslu tranzīta. 04.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-04T19:11+0200
2022-01-04T19:11+0200
2022-01-05T15:50+0200
baltijā
lietuva
sankcijas
ekonomika
osta
tranzīts
ķīna
ģeopolitika
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/0d/17984922_0:302:1984:1418_1920x0_80_0_0_2c4df66063a937e9a699603b92810608.jpg
RĪGA, 4. janvāris – Sputnik. Pēc skandāla ar "Belaruskalij"tranzīta nozare pārvēršas par Lietuvas "sāpju bērnu", un situāciju vēl ļaunāku padarīs konflikts ar Ķīnu, stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz materiālu portālā RuBaltic.ru.Patlaban Lietuvas uzņēmumi pūlas apiet Ķīnas noteiktos neoficiālos tirdzniecības ierobežojumus, sūtot eksportējamo produkciju caur kaimiņvalstu ostām. Eksperts Aleksejs Iļjaševičs uzskata, ka Ķīnas pasākumi vēl pastiprinās Baltkrievijas minerālmēslu produkcijas aiziešanu no Klaipēdas.Jau tagad Lietuvas uzņēmēji saskaras ar grūtībām, eksportējot produkciju uz Ķīnu. Eksperts konstatēja, ka Ķīnas eksportētāji vairs nevēlas izmantot Lietuvu tranzītam, un Klaipēdas osta var ciest vēl vairāk.Iļjaševiča ieskatā, "Ķīnas sankciju vāle" izrādījusies daudz smagāka nekā izskatās no pirmā acu uzmetiena."Protams, ķīniešiem nav pa spēkam izdarīt nāvējošu triecienu Klaipēdas ostai. Toties viņu neformālās sankcijas pastiprinās negatīvās sekas, kas saistītas ar Lietuvas atteikšanos no Baltkrievijas minerālmēslu tranzīta. Ir skaidrs, ka tas notiks jaunajā gadā (Ingrīdas Šimonītes valdībai atkāpšanās ceļi ir nogriezti). Šķiršanās no "Belaruskalij" Lietuvai izmaksās simtiem miljonu eiro gadā, nemaz nerunājot par kompensācijām, ko Minska pieprasīs par līguma nepamatoto laušanu," viņš pastāstīja RuBaltic.ru.Iepriekš Klaipēdas konteineru termināļa vadītājs Vaidots Šileika paziņoja, ka konfliktā ar Pekinu un Minsku Klaipēdas osta var zaudēt līdz 40% kravu apgrozījuma – miljoniem tonnu kravu, kas Lietuvas ostai 2022. gadā nāktu tikai par labu."Pēc skandāla ar "Belaruskalij" tranzīta osta pārvēršas par Lietuvas sāpīgo vietu. Ķīna panāks, lai būtu vēl sāpīgāk," viņš secināja.Krīze Lietuvas un Ķīnas attiecībās sākās pēc Viļņas lēmuma atvērt Taivānas pārstāvniecību. Ķīna kategoriski iebilda pret tamlīdzīgu iestādes nosaukumu, atsauca vēstnieku un ieteica Lietuvai rīkoties tāpat. Rudens beigās Ķīna pazemināja diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu līdz pilnvarotā līmenim, Ķīnas diplomātiskā misija Viļņā tagad ir tikai pārstāvniecība.Decembra sākumā Lietuvas uzņēmēji sāka sūdzēties, ka Ķīna it kā esot izdzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas, tāpēc vairs nav iespējams aizpildīt eksporta kravu dokumentus. Pēc kāda laika Lietuva atkal parādījās ĶTR muitas sistēmās, bet Pekina paziņoja, ka nav bloķējusi Lietuvu.Iepriekš Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte pārmeta Ķīnai "spēles reklāmas dēļ" un paziņoja, ka valsti apsūdzot par to, ko viņa patiesībā neesot darījusi.Pekina jau vairākkārt norādījusi, ka Lietuva ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, bet Ķīna tikai aizsargā savu suverenitāti.
https://sputniknewslv.com/20211225/vilnas-un-pekinas-konflikta-rezultata-iespejama-vacu-uznemumu-slegsana-lietuva-19771069.html
https://sputniknewslv.com/20211217/baltijai-dota-kinas-diplomatijas-maciba-19657398.html
https://sputniknewslv.com/20211204/kina-izsvitrojusi-lietuvu-no-savas-muitas-sistemas-uznemeji-stasta-par-problemam-19472908.html
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/0d/17984922_0:0:1984:1488_1920x0_80_0_0_b7d8d6b7b9b744bc67b30aef41880c17.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
lietuva, sankcijas, ekonomika, osta, tranzīts, ķīna, ģeopolitika, politika
lietuva, sankcijas, ekonomika, osta, tranzīts, ķīna, ģeopolitika, politika
Būs vēl sāpīgāk: Lietuvā par zemu novērtēta Ķīnas "sankciju vāle"
19:11 04.01.2022 (atjaunots: 15:50 05.01.2022) Pekinas neformālās sankcijas pastiprinās negatīvās sekas, ko nes Lietuvas atteikšanās no Baltkrievijas minerālmēslu tranzīta.
RĪGA, 4. janvāris – Sputnik. Pēc skandāla ar "Belaruskalij"tranzīta nozare pārvēršas par Lietuvas "sāpju bērnu", un situāciju vēl ļaunāku padarīs konflikts ar Ķīnu, stāsta
Sputnik Lietuva, atsaucoties uz materiālu portālā RuBaltic.ru.
Patlaban Lietuvas uzņēmumi pūlas apiet Ķīnas noteiktos neoficiālos tirdzniecības ierobežojumus, sūtot eksportējamo produkciju caur kaimiņvalstu ostām. Eksperts Aleksejs Iļjaševičs uzskata, ka Ķīnas pasākumi vēl pastiprinās Baltkrievijas minerālmēslu produkcijas aiziešanu no Klaipēdas.
Jau tagad Lietuvas uzņēmēji saskaras ar grūtībām, eksportējot produkciju uz Ķīnu. Eksperts konstatēja, ka Ķīnas eksportētāji vairs nevēlas izmantot Lietuvu tranzītam, un Klaipēdas osta var ciest vēl vairāk.
Iļjaševiča ieskatā, "Ķīnas sankciju vāle" izrādījusies daudz smagāka nekā izskatās no pirmā acu uzmetiena.
"Protams, ķīniešiem nav pa spēkam izdarīt nāvējošu triecienu Klaipēdas ostai. Toties viņu neformālās sankcijas pastiprinās negatīvās sekas, kas saistītas ar Lietuvas atteikšanos no Baltkrievijas minerālmēslu tranzīta. Ir skaidrs, ka tas notiks jaunajā gadā (Ingrīdas Šimonītes valdībai atkāpšanās ceļi ir nogriezti). Šķiršanās no "Belaruskalij" Lietuvai izmaksās simtiem miljonu eiro gadā, nemaz nerunājot par kompensācijām, ko Minska pieprasīs par līguma nepamatoto laušanu," viņš pastāstīja
RuBaltic.ru.
Iepriekš Klaipēdas konteineru termināļa vadītājs Vaidots Šileika paziņoja, ka konfliktā ar Pekinu un Minsku Klaipēdas osta var zaudēt līdz 40% kravu apgrozījuma – miljoniem tonnu kravu, kas Lietuvas ostai 2022. gadā nāktu tikai par labu.
"Pēc skandāla ar "Belaruskalij" tranzīta osta pārvēršas par Lietuvas sāpīgo vietu. Ķīna panāks, lai būtu vēl sāpīgāk," viņš secināja.
Krīze Lietuvas un Ķīnas attiecībās sākās pēc Viļņas lēmuma atvērt Taivānas pārstāvniecību. Ķīna kategoriski iebilda pret tamlīdzīgu iestādes nosaukumu, atsauca vēstnieku un ieteica Lietuvai rīkoties tāpat. Rudens beigās Ķīna pazemināja diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu līdz pilnvarotā līmenim, Ķīnas diplomātiskā misija Viļņā tagad ir tikai pārstāvniecība.
Decembra sākumā Lietuvas uzņēmēji sāka sūdzēties, ka Ķīna it kā esot izdzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas, tāpēc vairs nav iespējams aizpildīt eksporta kravu dokumentus. Pēc kāda laika Lietuva atkal parādījās ĶTR muitas sistēmās, bet Pekina paziņoja, ka nav bloķējusi Lietuvu.
Iepriekš Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte pārmeta Ķīnai "spēles reklāmas dēļ" un paziņoja, ka valsti apsūdzot par to, ko viņa patiesībā neesot darījusi.
Pekina jau vairākkārt norādījusi, ka Lietuva ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, bet Ķīna tikai aizsargā savu suverenitāti.