https://sputniknewslv.com/20220102/palikt-starp-dzivajiem-arheologi-stasta-par-nogrimusu-pilsetu-un-kugu-meklejumiem-19863829.html
Palikt starp dzīvajiem. Arheologi stāsta par nogrimušu pilsētu un kuģu meklējumiem
Palikt starp dzīvajiem. Arheologi stāsta par nogrimušu pilsētu un kuģu meklējumiem
Sputnik Latvija
Arheoloģiskie izrakumi turpinās, neskatoties uz pandēmiju. Speciālisti strādā arī zem ūdens, lai cik riskanti tas būtu. 02.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-02T20:19+0200
2022-01-02T20:19+0200
2022-01-02T20:19+0200
viedoklis
krievija
arheologi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/10/19654474_0:0:3073:1728_1920x0_80_0_0_1b94ecc7a6c0cf6a2c4906e201ec5494.jpg
Virkne "atlantīdu" jau atklāta, tagad tās jāizpēta. Pazīstami pētnieki pastāstīja RIA Novosti korespondentei Tatjanai Pičuginai, kā viņiem veicas.Romāns Prohorovs, zemūdens arheologs-restaurators, Krievijas Ģeogrāfijas biedrības Zemūdens pētījumu centrsŠogad izpētījām vairākus kuģus. Lielākā daļa no tiem ir tiem ir vētru sapostīti grausti, grūti pat identificēt. Viens no tiem ir ļoti interesants. Mēs to atradām 2003. gadā, bet izpētījām tikai tagad. Domājams, tas ir zviedru kanonieru barkass, gājis bojā Viborgas kaujā Krievijas un Zviedrijas karā 1788.1790. gados. Buru un airu kuģis ar aptuveni 30 cilvēku ekipāžu guļ 20-22 metru dziļumā Primorskas pilsētas rajonā Somu līcī.Laikapstākļi bija neveiksmīgi, spēcīgs vējš, slikta redzamība, ilga dīkstāve, tāpēc veicām lokālus izrakumus priekšdaļā un pakaļdaļā. Atradām krama pistoļu, šauteņu atliekas, lielgabala lodes, virsnieka personīgās mantas, apģērba fragmentus, ādas zābakus, pogas. Parasti dūņās audumi saglabājas labi, apstākļos bez skābekļa, taču šoreiz nepaveicās – rūsas bija pārlieku daudz.Atradām misiņa pogas, agrīnāka perioda krievu monētas. Vēl vajag tikt skaidrībā, ko tās darīja uz zviedru kuģa. Virtuves piederumi – misija kafijkanna, vara pannas. Divi galvaskausi.Nogrimis kuģis labā stāvoklī ir gluži kā logs pagātnē. Agrāk cilvēki braucienos pa jūru devās uz ilgu laiku, ņēma līdz daudz mantu, trauku, pārtiku, ieročus, kravas. Faktiski tas ir vesels neliels muzejs zem ūdens.Zināmi kuģi, ko meklēja mērķtiecīgi, jau ir izpētīti. 2013. gadā atrada kuģi "Lefort", kas nogrimis 1857. gadā. Uz klāja bija 800 cilvēki. Piedalījos darbos kā arheologs. Tagad izveidots virtuāls muzejs. Tolaik pētījām arī fregati "Oleg", kas gāja bojā 1869. gadā.Ļoti interesants bija darbs uz vācu tirdzniecības kuģa "Erceņģelis Rafaels", kas nogrimis 1724. gadā. Septiņus gadus mēs to pētījām, izcēlām unikālu priekšmetu kolekciju, arī vairākas grāmatas, Bībeli. Vairākus gadus nogulējušas zem dūņu slāņa, tās ir teicami saglabājušas un viegli lasāmas. Apģērbu var pat valkāt, tik labā stāvoklī ir audums. Pērn atradām divas lieliskas XVII gadsimta parūkas. Muzejos tas ir liels retums. Restaurējām un nodevām vēstures muzejam Kronštatē.Somu līcī zem ūdens nav gluži jauki – smiltis un dūņas. Viens pleznas vēziens, un paceļas dūņas, tāpēc jābūt rūpīgiem. Parasti redzamība nepārsniedz pusotru metru. Vairāk nekā 12 metru dziļumā valda absolūta tumsa, vajadzīgs lukturis. Ūdenslīdējs strādā duļķainā aukstā ūdenī, 4-6 grādu temperatūrā. Tā nav atpūta Sarkanajā jūrā.Mēs plānveidīgi izpētām visu Somu līci. Izmantojam hidroakustiku, meklējam anomālijas. Pie interesantiem objektiem ienirstam, fotografējam, savācam visu iespējamo informāciju, rakstām atskaites. Mūsu uzdevums – sastādīt dzīlēs nogrimušo objektu karti. Gaidāms gadiem ilgs darbs.Viktors Vahoņejevs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Materiālās kultūras vēstures institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieksAgrāk es sapņoju atrast tvaikoņa "Armēnija" bojāejas vietu – tas nogrima Melnajā jūrā 1941. gada 7. novembrī. Tā bija tālaika lielākā jūras katastrofa, aiznesa vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības. Mana pirmā ekspedīcija bija saistīta ar šī kuģa meklējumiem. To atrada tikai pērn kolēģi no Aizsardzības ministrijas.Tagad es pētu Akru – nogrimušu sengrieķu pilsētu Kimerijas Bosfora krastā. Tā senlaikos sauca Kerčas šaurumu. Lielāko daļu antīko pilsētu izdevās lokalizēt laikā no XVIII gadsimta beigām līdz XX gadsimta sākumam. Atlikušas nedaudzas, kuru atrašanās vieta nav zināma: Hermisija, Zefīrija, Korokondama.Pērn organizējām izlūkošanu pie Tamanas pussalas krastiem, meklējot antīko pilsētu. Izpētījām dzīles kvadrātu pēc kvadrāta, bet atradām tikai XIX gadsimta kuģi. Iespējams, tur bija arī apmetne taču divu tūkstošu gadu laikā nelielā dziļumā vētras visu iznīcinājušas.Akru pētām jau vienpadsmito sezonu. Turpinām izrakumus agrīnā hellēņu perioda – III-IV gs. p.m.ē. kvartālā pie pilsētas sienas zem ūdens un uz sauszemes. Atradām lielu skaitu keramikas fragmentu, bronzas gredzenu, uz kura attēlota dieviete ar spoguli uz ceļiem. Spriežot pēc izmēra, tas ir vīrieša gredzens. Akmeņkaļa instrumentu no mūsu ēras II gadsimta. Vairāki tūkstoši atradumu sezonas laikā – tā mums ir norma. Kopumā aizmirsto pilsētu meklējumu laikmets ir noslēdzies. Atrasts liels skaits pilsētu, tagad tās secīgi jāpēta, lai saņemtu pēc iespējas vairāk informācijas.Zemūdens arheoloģijā viss notiek saskaņā ar instrukciju, darbības noslīpētas līdz pēdējam sīkumam. Bieži vien zem ūdens nekas nav redzams, noteikumi jāievēro, jo sekas var būt visādas.Nesagatavotu cilvēku te nav. Mēs vispirms izpētām gaidāmos laika apstākļus, sekojam ostas dienestu paziņojumiem. Ja tuvojas vētra, uznirstam, un kuģis patveras.Akvalangista darbs ir ļoti riskants. Zem ūdens esam aukstasinīgi kā zivis, aukstasinīgi domājam, visu kontrolējam. No tā atkarīga dzīvība – gan tavējā, gan pārinieka. Nepievēršam uzmanību skaistām zivtiņām, nebāžam pirkstu krabim spīlēs. Ienirstot mēs skaidri zinām, ko darīt. Gadās interesanti atradumi, patrāpās skorpiona zivis, kuru kodiens ir bīstams, taču emocijas nedrīkst gūt virsroku, jo palielinās gaisa patēriņš. Jūtām vaļu var ļaut krastā.Pirms gadiem divdesmit piedalījos izrakumos Gurzufa rajonā. Viduslaikos tur bija kuģu piestātne, dibenā izmētāts liels skaits enkuru, keramika. Es jau gribēju iznirt, kad ieraudzīju lielus amforu fragmentus un veselus traukus. Sāku vākt kopā, taču gaisa bija ļoti maz, nācās iznirt. Pēc tam to vietu vairs neatradu, toties dzīvs paliku.
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
krievija, arheologi
Palikt starp dzīvajiem. Arheologi stāsta par nogrimušu pilsētu un kuģu meklējumiem
Arheoloģiskie izrakumi turpinās, neskatoties uz pandēmiju. Speciālisti strādā arī zem ūdens, lai cik riskanti tas būtu.
Virkne "atlantīdu" jau atklāta, tagad tās jāizpēta. Pazīstami pētnieki pastāstīja RIA Novosti korespondentei Tatjanai Pičuginai, kā viņiem veicas. Romāns Prohorovs, zemūdens arheologs-restaurators, Krievijas Ģeogrāfijas biedrības Zemūdens pētījumu centrs
Šogad izpētījām vairākus kuģus. Lielākā daļa no tiem ir tiem ir vētru sapostīti grausti, grūti pat identificēt. Viens no tiem ir ļoti interesants. Mēs to atradām 2003. gadā, bet izpētījām tikai tagad. Domājams, tas ir zviedru kanonieru barkass, gājis bojā Viborgas kaujā Krievijas un Zviedrijas karā 1788.1790. gados. Buru un airu kuģis ar aptuveni 30 cilvēku ekipāžu guļ 20-22 metru dziļumā Primorskas pilsētas rajonā Somu līcī.
Laikapstākļi bija neveiksmīgi, spēcīgs vējš, slikta redzamība, ilga dīkstāve, tāpēc veicām lokālus izrakumus priekšdaļā un pakaļdaļā. Atradām krama pistoļu, šauteņu atliekas, lielgabala lodes, virsnieka personīgās mantas, apģērba fragmentus, ādas zābakus, pogas. Parasti dūņās audumi saglabājas labi, apstākļos bez skābekļa, taču šoreiz nepaveicās – rūsas bija pārlieku daudz.
Atradām misiņa pogas, agrīnāka perioda krievu monētas. Vēl vajag tikt skaidrībā, ko tās darīja uz zviedru kuģa. Virtuves piederumi – misija kafijkanna, vara pannas. Divi galvaskausi.
Nogrimis kuģis labā stāvoklī ir gluži kā logs pagātnē. Agrāk cilvēki braucienos pa jūru devās uz ilgu laiku, ņēma līdz daudz mantu, trauku, pārtiku, ieročus, kravas. Faktiski tas ir vesels neliels muzejs zem ūdens.
Zināmi kuģi, ko meklēja mērķtiecīgi, jau ir izpētīti. 2013. gadā atrada kuģi "Lefort", kas nogrimis 1857. gadā. Uz klāja bija 800 cilvēki. Piedalījos darbos kā arheologs. Tagad izveidots virtuāls muzejs. Tolaik pētījām arī fregati "Oleg", kas gāja bojā 1869. gadā.
Ļoti interesants bija darbs uz vācu tirdzniecības kuģa "Erceņģelis Rafaels", kas nogrimis 1724. gadā. Septiņus gadus mēs to pētījām, izcēlām unikālu priekšmetu kolekciju, arī vairākas grāmatas, Bībeli. Vairākus gadus nogulējušas zem dūņu slāņa, tās ir teicami saglabājušas un viegli lasāmas. Apģērbu var pat valkāt, tik labā stāvoklī ir audums. Pērn atradām divas lieliskas XVII gadsimta parūkas. Muzejos tas ir liels retums. Restaurējām un nodevām vēstures muzejam Kronštatē.
Somu līcī zem ūdens nav gluži jauki – smiltis un dūņas. Viens pleznas vēziens, un paceļas dūņas, tāpēc jābūt rūpīgiem. Parasti redzamība nepārsniedz pusotru metru. Vairāk nekā 12 metru dziļumā valda absolūta tumsa, vajadzīgs lukturis. Ūdenslīdējs strādā duļķainā aukstā ūdenī, 4-6 grādu temperatūrā. Tā nav atpūta Sarkanajā jūrā.
Mēs plānveidīgi izpētām visu Somu līci. Izmantojam hidroakustiku, meklējam anomālijas. Pie interesantiem objektiem ienirstam, fotografējam, savācam visu iespējamo informāciju, rakstām atskaites. Mūsu uzdevums – sastādīt dzīlēs nogrimušo objektu karti. Gaidāms gadiem ilgs darbs.
Viktors Vahoņejevs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Materiālās kultūras vēstures institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks
Agrāk es sapņoju atrast tvaikoņa "Armēnija" bojāejas vietu – tas nogrima Melnajā jūrā 1941. gada 7. novembrī. Tā bija tālaika lielākā jūras katastrofa, aiznesa vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības. Mana pirmā ekspedīcija bija saistīta ar šī kuģa meklējumiem. To atrada tikai pērn kolēģi no Aizsardzības ministrijas.
Tagad es pētu Akru – nogrimušu sengrieķu pilsētu Kimerijas Bosfora krastā. Tā senlaikos sauca Kerčas šaurumu. Lielāko daļu antīko pilsētu izdevās lokalizēt laikā no XVIII gadsimta beigām līdz XX gadsimta sākumam. Atlikušas nedaudzas, kuru atrašanās vieta nav zināma: Hermisija, Zefīrija, Korokondama.
Pērn organizējām izlūkošanu pie Tamanas pussalas krastiem, meklējot antīko pilsētu. Izpētījām dzīles kvadrātu pēc kvadrāta, bet atradām tikai XIX gadsimta kuģi. Iespējams, tur bija arī apmetne taču divu tūkstošu gadu laikā nelielā dziļumā vētras visu iznīcinājušas.
Akru pētām jau vienpadsmito sezonu. Turpinām izrakumus agrīnā hellēņu perioda – III-IV gs. p.m.ē. kvartālā pie pilsētas sienas zem ūdens un uz sauszemes. Atradām lielu skaitu keramikas fragmentu, bronzas gredzenu, uz kura attēlota dieviete ar spoguli uz ceļiem. Spriežot pēc izmēra, tas ir vīrieša gredzens. Akmeņkaļa instrumentu no mūsu ēras II gadsimta. Vairāki tūkstoši atradumu sezonas laikā – tā mums ir norma. Kopumā aizmirsto pilsētu meklējumu laikmets ir noslēdzies. Atrasts liels skaits pilsētu, tagad tās secīgi jāpēta, lai saņemtu pēc iespējas vairāk informācijas.
Zemūdens arheoloģijā viss notiek saskaņā ar instrukciju, darbības noslīpētas līdz pēdējam sīkumam. Bieži vien zem ūdens nekas nav redzams, noteikumi jāievēro, jo sekas var būt visādas.
Nesagatavotu cilvēku te nav. Mēs vispirms izpētām gaidāmos laika apstākļus, sekojam ostas dienestu paziņojumiem. Ja tuvojas vētra, uznirstam, un kuģis patveras.
Akvalangista darbs ir ļoti riskants. Zem ūdens esam aukstasinīgi kā zivis, aukstasinīgi domājam, visu kontrolējam. No tā atkarīga dzīvība – gan tavējā, gan pārinieka. Nepievēršam uzmanību skaistām zivtiņām, nebāžam pirkstu krabim spīlēs. Ienirstot mēs skaidri zinām, ko darīt. Gadās interesanti atradumi, patrāpās skorpiona zivis, kuru kodiens ir bīstams, taču emocijas nedrīkst gūt virsroku, jo palielinās gaisa patēriņš. Jūtām vaļu var ļaut krastā.
Pirms gadiem divdesmit piedalījos izrakumos Gurzufa rajonā. Viduslaikos tur bija kuģu piestātne, dibenā izmētāts liels skaits enkuru, keramika. Es jau gribēju iznirt, kad ieraudzīju lielus amforu fragmentus un veselus traukus. Sāku vākt kopā, taču gaisa bija ļoti maz, nācās iznirt. Pēc tam to vietu vairs neatradu, toties dzīvs paliku.
