https://sputniknewslv.com/20211231/krievijas-gazei-jabut-zilai-citadi-ta-eiropai-nebus-vajadziga-19854148.html
Krievijas gāzei jābūt "zilai", citādi tā Eiropai nebūs vajadzīga
Krievijas gāzei jābūt "zilai", citādi tā Eiropai nebūs vajadzīga
Sputnik Latvija
Cilvēkiem jāsaprot, ka jebkāds no metāna ražots ūdeņradis – vienalga, "tirkīzzaļš", "zils" vai "pelēks" – būs dārgāks nekā dabasgāze. Enerģijas saglabāšanas... 31.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-31T14:23+0200
2021-12-31T14:23+0200
2021-12-31T14:23+0200
viedoklis
krievija
gāze
eiropa
zaļā enerģija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1051/21/10512112_0:157:3083:1891_1920x0_80_0_0_24195c18100f2cc5edc9a98af630cf7e.jpg
Krievija lolo lielus plānus ūdeņraža enerģētikas attīstības jomā, atzīmēja RIA Novosti autors Aleksandrs Sobko. Taču, vai tik neiznāks tā, ka, tiklīdz valsts būs gatava ūdeņraža eksportam, pircēji teiks: "Paldies, mēs paši ražosim"? Kāpēc jāņem vērā tāds variants?Pirmkārt, ir jāpatur prātā, ka pastāv vairāku tipu ūdeņradis. Pats par sevi, protams, tas ir viens un tas pats, klasifikācija atšķiras no ieguves metodes viedokļa. Lai nevajadzētu sīki aprakstīt katru no tām, izrādījies ērtāk nosaukt tikai ūdeņraža krāsu, un visiem skaidrs, par ko ir runa.Eiropā visvairāk popularizēts tiek "zaļais" ūdeņradis, ko iegūst ūdens elektrolīzes ceļā no vēja ģeneratoru un Saules elektrostaciju enerģijas. Skaidrs, kāpēc tas ir populārākais variants. Ir vienkārši uzkrāt nepastāvīgu elektroenerģiju brīžos, kad tā lieka. Enerģijas uzglabāšanas dēļ ūdeņraža temats tiek virzīts uz priekšu. Arī vēja ģeneratori ir pašiem savi.Jau tagad ES gatavo projektus, kuru ietvaros ūdeņradis tiks ražots no visas (ne tikai no "liekās) dažu vēja ģeneratoru ražotās enerģijas. Proti, runa ir par ūdeņraža papildu apjomiem energosistēmas vajadzībām.Tiek apspriesta iespēja aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi daudzos rūpniecības procesos, elektrības ražošanā, izmantot to transporta nozarē. Vajadzīgs liels ūdeņraža daudzums – vairāk nekā tiks saražots Eiropā. Un te paveras iespēja arī piegādēm no Krievijas.Pie tam, domājams, Krievijas "zaļais" ūdeņradis nebūs konkurētspējīgs. Pirmkārt, atjaunojamo avotu enerģijas izmaksas valstī ir augstākas. Pievedām – transportēšanas izdevumi. Jāpiebilst, ka ūdeņraža enerģētikas ilgtermiņa princips ir enerģijas avots, ko iespējams uzglabāt, bet iegūt ar vēja un Saules palīdzību. Proti, neatkarība no ārējām enerģijas piegādēm. Ūdeņraža pārdevēji šajā ceļā ir tikai piespiedu sabiedrotie, jo tādu uzdevumu neizdosies ātri atrisināt saviem spēkiem, bet ekonomija (un plaši apspriestā steidzamā dekarbonizācija) ir vajadzīga.Ūdeņradis no Krievijas būs citāds – tā pamatā ir dabasgāze. Taču arī šajā jomā ir varianti. "Pelēkais" ūdeņradis, ko iegūst dabasgāzes konversijas procesā, nevienam nav vajadzīgs, jo tā izmantošanas laikā ogļskābās gāzes pilnā emisija ir pat augstāka, ņemot vērā zudumus konversijas laikā.Tātad jāražo tā saucamais "tirkīza" ūdeņradis, ko iegūst sašķeļot metānu oglekļa un ūdeņraža atomos – tā ir daudzsološākā tehnoloģija, tomēr pagaidām atrodas laboratorijas izmēģinājumu stadijā.Otrs variants – "zilais" ūdeņradis. Tas ir "pelēkais" ūdeņradis no metāna, taču pie tam iegūtā ogļskābā gāze tiek iesūknēta slānī. Piemēram, Lielbritānija pievērš uzmanību tādam ūdeņradim, jo tai ir liels skaits vecu, izsmeltu naftas un gāzes atradņu, kurās tagad būs iespējams iesūknēt ogļskābo gāzi.Cilvēkiem jāsaprot, ka jebkāds no metāna ražots ūdeņradis – vienalga, "tirkīzzaļš", "zils" vai "pelēks" – būs dārgāks nekā dabasgāze. Enerģijas saglabāšanas likumu anulēšana nav cilvēka spēkos, un katrā ražošanas posmā zūd enerģija, kā arī pievienojas papildu izdevumi jaudu celtniecībai.Eiropa norāda, ka ilgtermiņā interesējas tikai par "zaļo" ūdeņradi. Tā cenas būs atkarīgas no atjaunojamo avotu elektroenerģijas izmaksām.Izdarīsim secinājumus. Ja Eiropa par galveno uzskata cīņu ar emisiju, tā vēlēsies iepirkt maksimālus jebkāda ūdeņraža apjomus, ja to ražošanas procesā ogļskābā gāze nerodas vai tiek utilizēta.Ja ņemam vērā, ka dekarbonizācija ir tikai no importa neatkarīgas energosistēmas radīšanas metode (daži pret "zaļo dienas kārtību" kritiski noskaņoti eksperti izvērtē arī tādu versiju), Eiropai būs izdevīgāk pirkt dabasgāzi, kamēr trūkst pašmāju ražotā "zaļā" ūdeņraža. Vienkārši tā ir lētāk.Savukārt Krievijai oglekļneitrāla, taču no dabasgāzes ražota ūdeņraža industrijas izveide ir svarīga arī pašas vajadzībām, pat tad, ja Eiropa no tādām piegādēm atteiksies. Tā ir relatīvi vienkārša pāreja pie oglekļneitrālas enerģētikas, saglabājot fosilo degvielu enerģētikas bilances pamatos.Galu galā, neatkarīgi no mūsu attieksmes pret klimata pārmaiņu problēmu, pagaidām apstākļi veidojas tā, ka efektīvās ārējās tirdzniecības saglabāšanai Krievijas kompānijām nāksies pievērst uzmanību oglekļa emisijas rādītājiem ražotnēs.Grūti teikt, kas notiks 2060. gadā – tolaik Krievijā (starp citu, tāpat kā Ķīnā) plānots radīt oglekļneitrālu ekonomiku. Iespējams, līdz tam brīdim cilvēcei būs pavisam citas problēmas. Taču pagaidām Krievija ir gatava atbalstīt kopīgos centienus samazināt emisijas. Atliek tikai izlemt, kā to panākt ar minimālu kaitējumu pašas valsts attīstībai. Oglekļneitrālais ūdeņradis uz dabasgāzes pamatiem ir viens no tādiem ceļiem.
https://sputniknewslv.com/20211229/gazprom-zino-eiropa-iznemusi-no-kratuvem-vairak-neka-41-iesuknetas-gazes-19820346.html
https://sputniknewslv.com/20211225/italija-nosaukts-patiesais-gazes-cenu-pieauguma-vaininieks-19770883.html
https://sputniknewslv.com/20211014/zozeps-borels-atzist-gazprom-un-ungarijas-ligums-neparkapj-es-likumus-18798778.html
eiropa
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Sobko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1079/20/10792050_0:0:150:150_100x100_80_0_0_292d8719dce03dee30cbe347fd23982e.jpg
Aleksandrs Sobko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1079/20/10792050_0:0:150:150_100x100_80_0_0_292d8719dce03dee30cbe347fd23982e.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Sobko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1079/20/10792050_0:0:150:150_100x100_80_0_0_292d8719dce03dee30cbe347fd23982e.jpg
krievija, gāze, eiropa, zaļā enerģija
krievija, gāze, eiropa, zaļā enerģija
Krievijas gāzei jābūt "zilai", citādi tā Eiropai nebūs vajadzīga
Cilvēkiem jāsaprot, ka jebkāds no metāna ražots ūdeņradis – vienalga, "tirkīzzaļš", "zils" vai "pelēks" – būs dārgāks nekā dabasgāze. Enerģijas saglabāšanas likumu anulēšana nav cilvēka spēkos.
Krievija lolo lielus plānus ūdeņraža enerģētikas attīstības jomā, atzīmēja RIA Novosti autors Aleksandrs Sobko. Taču, vai tik neiznāks tā, ka, tiklīdz valsts būs gatava ūdeņraža eksportam, pircēji teiks: "Paldies, mēs paši ražosim"? Kāpēc jāņem vērā tāds variants? Pirmkārt, ir jāpatur prātā, ka pastāv vairāku tipu ūdeņradis. Pats par sevi, protams, tas ir viens un tas pats, klasifikācija atšķiras no ieguves metodes viedokļa. Lai nevajadzētu sīki aprakstīt katru no tām, izrādījies ērtāk nosaukt tikai ūdeņraža krāsu, un visiem skaidrs, par ko ir runa.
Eiropā visvairāk popularizēts tiek "zaļais" ūdeņradis, ko iegūst ūdens elektrolīzes ceļā no vēja ģeneratoru un Saules elektrostaciju enerģijas. Skaidrs, kāpēc tas ir populārākais variants. Ir vienkārši uzkrāt nepastāvīgu elektroenerģiju brīžos, kad tā lieka. Enerģijas uzglabāšanas dēļ ūdeņraža temats tiek virzīts uz priekšu. Arī vēja ģeneratori ir pašiem savi.
Proti, Eiropa vēlas kļūt enerģētiski neatkarīga, lai arī mazliet pārmaksās: lai arī pati atjaunojamo avotu enerģija nav dārga uz dubultās konvertācijas rēķina, elektroenerģijas gala cena, kas "izlaista" caur uzkrājēju kā ūdeņradis, izrādās vismaz divkārt augstāka.
Jau tagad ES gatavo projektus, kuru ietvaros ūdeņradis tiks ražots no visas (ne tikai no "liekās) dažu vēja ģeneratoru ražotās enerģijas. Proti, runa ir par ūdeņraža papildu apjomiem energosistēmas vajadzībām.
Tiek apspriesta iespēja aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi daudzos rūpniecības procesos, elektrības ražošanā, izmantot to transporta nozarē. Vajadzīgs liels ūdeņraža daudzums – vairāk nekā tiks saražots Eiropā. Un te paveras iespēja arī piegādēm no Krievijas.
Pie tam, domājams, Krievijas "zaļais" ūdeņradis nebūs konkurētspējīgs. Pirmkārt, atjaunojamo avotu enerģijas izmaksas valstī ir augstākas. Pievedām – transportēšanas izdevumi. Jāpiebilst, ka ūdeņraža enerģētikas ilgtermiņa princips ir enerģijas avots, ko iespējams uzglabāt, bet iegūt ar vēja un Saules palīdzību. Proti, neatkarība no ārējām enerģijas piegādēm. Ūdeņraža pārdevēji šajā ceļā ir tikai piespiedu sabiedrotie, jo tādu uzdevumu neizdosies ātri atrisināt saviem spēkiem, bet ekonomija (un plaši apspriestā steidzamā dekarbonizācija) ir vajadzīga.
Ūdeņradis no Krievijas būs citāds – tā pamatā ir dabasgāze. Taču arī šajā jomā ir varianti. "Pelēkais" ūdeņradis, ko iegūst dabasgāzes konversijas procesā, nevienam nav vajadzīgs, jo tā izmantošanas laikā ogļskābās gāzes pilnā emisija ir pat augstāka, ņemot vērā zudumus konversijas laikā.
Tātad jāražo tā saucamais "tirkīza" ūdeņradis, ko iegūst sašķeļot metānu oglekļa un ūdeņraža atomos – tā ir daudzsološākā tehnoloģija, tomēr pagaidām atrodas laboratorijas izmēģinājumu stadijā.
Otrs variants – "zilais" ūdeņradis. Tas ir "pelēkais" ūdeņradis no metāna, taču pie tam iegūtā ogļskābā gāze tiek iesūknēta slānī. Piemēram, Lielbritānija pievērš uzmanību tādam ūdeņradim, jo tai ir liels skaits vecu, izsmeltu naftas un gāzes atradņu, kurās tagad būs iespējams iesūknēt ogļskābo gāzi.
Cilvēkiem jāsaprot, ka jebkāds no metāna ražots ūdeņradis – vienalga, "tirkīzzaļš", "zils" vai "pelēks" – būs dārgāks nekā dabasgāze. Enerģijas saglabāšanas likumu anulēšana nav cilvēka spēkos, un katrā ražošanas posmā zūd enerģija, kā arī pievienojas papildu izdevumi jaudu celtniecībai.
Eiropa norāda, ka ilgtermiņā interesējas tikai par "zaļo" ūdeņradi. Tā cenas būs atkarīgas no atjaunojamo avotu elektroenerģijas izmaksām.
Izdarīsim secinājumus. Ja Eiropa par galveno uzskata cīņu ar emisiju, tā vēlēsies iepirkt maksimālus jebkāda ūdeņraža apjomus, ja to ražošanas procesā ogļskābā gāze nerodas vai tiek utilizēta.
Tomēr Krievijas "zilajam" vai "tirkīza" ūdeņradim jābūt spējīgam konkurēt ar "zaļo" ūdeņradi tirgus apstākļos.
Ja ņemam vērā, ka dekarbonizācija ir tikai no importa neatkarīgas energosistēmas radīšanas metode (daži pret "zaļo dienas kārtību" kritiski noskaņoti eksperti izvērtē arī tādu versiju), Eiropai būs izdevīgāk pirkt dabasgāzi, kamēr trūkst pašmāju ražotā "zaļā" ūdeņraža. Vienkārši tā ir lētāk.
Savukārt Krievijai oglekļneitrāla, taču no dabasgāzes ražota ūdeņraža industrijas izveide ir svarīga arī pašas vajadzībām, pat tad, ja Eiropa no tādām piegādēm atteiksies. Tā ir relatīvi vienkārša pāreja pie oglekļneitrālas enerģētikas, saglabājot fosilo degvielu enerģētikas bilances pamatos.
Galu galā, neatkarīgi no mūsu attieksmes pret klimata pārmaiņu problēmu, pagaidām apstākļi veidojas tā, ka efektīvās ārējās tirdzniecības saglabāšanai Krievijas kompānijām nāksies pievērst uzmanību oglekļa emisijas rādītājiem ražotnēs.
Grūti teikt, kas notiks 2060. gadā – tolaik Krievijā (starp citu, tāpat kā Ķīnā) plānots radīt oglekļneitrālu ekonomiku. Iespējams, līdz tam brīdim cilvēcei būs pavisam citas problēmas. Taču pagaidām Krievija ir gatava atbalstīt kopīgos centienus samazināt emisijas. Atliek tikai izlemt, kā to panākt ar minimālu kaitējumu pašas valsts attīstībai. Oglekļneitrālais ūdeņradis uz dabasgāzes pamatiem ir viens no tādiem ceļiem.
