https://sputniknewslv.com/20211228/investori-nesapratis-elektribas-rekinu-sarukums-valsti-nav-gaidams---19802482.html
Investori nesapratīs: elektrības rēķinu sarukums valstī nav gaidāms
Investori nesapratīs: elektrības rēķinu sarukums valstī nav gaidāms
Sputnik Latvija
Neviena valdība pasaulē šādos apstākļos nevar 100% kompensēt visu, galvenais mērķis ir palīdzēt tiem, kuriem ir visgrūtāk, paziņoja Krišjānis Kariņš. 28.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-28T16:00+0200
2021-12-28T16:00+0200
2021-12-28T16:00+0200
latvijā
nauda
ekonomika
latvija
valdība
oik
elektroenerģija
krišjānis kariņš
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/16/19727660_0:323:1500:1167_1920x0_80_0_0_3012401ec9454b47d958ee8f8d5d6108.jpg
RĪGA, 28. decembris - Sputnik. Latvija netiks noteikta elektrības cenas maksimālo griestu fiksācija, šajā posmā valdības uzdevums ir mērķēti palīdzēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš TV24 ēterā."Fiksēt vai ierobežot cenas mēs nespriežam, un es pat ieteiktu to nedarīt. Mēs varam vēsturiski skatīties, ka 70-tajos gados Savienotās Valstis šo mēģināja darīt, rezultātā viņiem bija 10 gadu cīņa," stāsta valdības vadītājs.Viņaprāt, galvenais negatīvais faktors te varētu nepareizs signāls investoriem."Šī krīze parāda, ka mums vajag papildus investēt ģenerācijas jaudās, bet, ja tiktu uzlikti šādi cenu griesti (elektroenerģijai – red. piez.), tiktu apturētas jebkuras investīcijas, jo tām nav vajadzīgs ne OIK, ne cits atbalsts, bet tikai iespēja," sacīja premjers.Kariņš atzīmēja, ka valdība sniegs atbalstu iedzīvotājiem citā veidā."Elektrība ir grūta, domāsim par pienu – ja piens kļūst dārgi, mēs varam divas lietas darīt: mākslīgi noturēt piena cenu vai iedot cilvēkiem naudu, lai viņi var nopirkt pienu – labāk darīt otru.Un tas, ko mēs šobrīd darām – mēs mērķētā veidā esam tagad snieguši dažāda veida atbalstu dažādām grupām, un mums vēl ir divi nemērķētie atbalsti – OIK samazinājums par 65% tūlīt būs no 1. janvāra un sadales tarifa samazinājums par 50% uz 5 mēnešiem, un tas jau attieksies uz decembri, tātad janvāra rēķinu," sacīja premjers.Viņš uzsvēra: galvenais mērķis ir palīdzēt tiem, kuriem ir vislielākās grūtības - aizsargātajiem patērētājiem, daudzbērnu ģimenēm un senioriem.Tomēr ar šādu mērķētu atbalstu var gadīties tā, ka no atbalsta saņemšanas iespējas šķir tikai daži desmiti eiro vai pat mazāk. Pēc premjera teiktā, likums vēl var tikt precizēts."Valdībai vēl ir iespēja, un to mēs skatīsim uz analīzi – mēs varam jebkuram šim pabalstam mainīt aprēķina slieksni. Un tas ir tas, ko es argumentēju, ja situācija kļūst aizvien asāka. Mēs nezinām īsti, uz kuru virzienu viņa ies, bet šobrīd nav pazīmes, ka šoziem kaut kas kļūs īpaši vieglāk," rezumēja premjers.Atgādinām, ka tarifi elektroenerģijas tirgū ir būtiski auguši, it īpaši Baltijas valstīs un Somijā. Šis faktors skaidrojams ar zemo gaisa temperatūru, atjaunīgās enerģijas ražošanas zemajiem apjomiem, fosilās degvielas augstajām cenām, kā arī rekordaugsto CO2 kvotu cenu.
https://sputniknewslv.com/20211225/krievijai-nav-vajadzibas-iesaldet-eiropu--vini-pasi-tiek-gala-19770400.html
https://sputniknewslv.com/20211219/eiropas-liktenis--maksat-krievijai-maksa-bus-augsta-19681964.html
https://sputniknewslv.com/20211211/baltija-ludz-krieviju-glabt-no-sala-19580098.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/16/19727660_0:272:1500:1397_1920x0_80_0_0_12bff3e0d91a8feaee096a5d8fd24506.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
nauda, ekonomika, latvija, valdība, oik, elektroenerģija, krišjānis kariņš
nauda, ekonomika, latvija, valdība, oik, elektroenerģija, krišjānis kariņš
Investori nesapratīs: elektrības rēķinu sarukums valstī nav gaidāms
Neviena valdība pasaulē šādos apstākļos nevar 100% kompensēt visu, galvenais mērķis ir palīdzēt tiem, kuriem ir visgrūtāk, paziņoja Krišjānis Kariņš.
RĪGA, 28. decembris - Sputnik. Latvija netiks noteikta elektrības cenas maksimālo griestu fiksācija, šajā posmā valdības uzdevums ir mērķēti palīdzēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš TV24 ēterā.
"Fiksēt vai ierobežot cenas mēs nespriežam, un es pat ieteiktu to nedarīt. Mēs varam vēsturiski skatīties, ka 70-tajos gados Savienotās Valstis šo mēģināja darīt, rezultātā viņiem bija 10 gadu cīņa," stāsta valdības vadītājs.
Viņaprāt, galvenais negatīvais faktors te varētu nepareizs signāls investoriem.
"Šī krīze parāda, ka mums vajag papildus investēt ģenerācijas jaudās, bet, ja tiktu uzlikti šādi cenu griesti (elektroenerģijai – red. piez.), tiktu apturētas jebkuras investīcijas, jo tām nav vajadzīgs ne OIK, ne cits atbalsts, bet tikai iespēja," sacīja premjers.
Kariņš atzīmēja, ka valdība sniegs atbalstu iedzīvotājiem citā veidā.
"Elektrība ir grūta, domāsim par pienu – ja piens kļūst dārgi, mēs varam divas lietas darīt: mākslīgi noturēt piena cenu vai iedot cilvēkiem naudu, lai viņi var nopirkt pienu – labāk darīt otru.
Un tas, ko mēs šobrīd darām – mēs mērķētā veidā esam tagad snieguši dažāda veida atbalstu dažādām grupām, un mums vēl ir divi nemērķētie atbalsti – OIK samazinājums par 65% tūlīt būs no 1. janvāra un sadales tarifa samazinājums par 50% uz 5 mēnešiem, un tas jau attieksies uz decembri, tātad janvāra rēķinu," sacīja premjers.
Viņš uzsvēra: galvenais mērķis ir palīdzēt tiem, kuriem ir vislielākās grūtības - aizsargātajiem patērētājiem, daudzbērnu ģimenēm un senioriem.
Tomēr ar šādu mērķētu atbalstu var gadīties tā, ka no atbalsta saņemšanas iespējas šķir tikai daži desmiti eiro vai pat mazāk. Pēc premjera teiktā, likums vēl var tikt precizēts.
"Valdībai vēl ir iespēja, un to mēs skatīsim uz analīzi – mēs varam jebkuram šim pabalstam mainīt aprēķina slieksni. Un tas ir tas, ko es argumentēju, ja situācija kļūst aizvien asāka. Mēs nezinām īsti, uz kuru virzienu viņa ies, bet šobrīd nav pazīmes, ka šoziem kaut kas kļūs īpaši vieglāk," rezumēja premjers.
Atgādinām, ka tarifi elektroenerģijas tirgū ir būtiski auguši, it īpaši Baltijas valstīs un Somijā. Šis faktors skaidrojams ar zemo gaisa temperatūru, atjaunīgās enerģijas ražošanas zemajiem apjomiem, fosilās degvielas augstajām cenām, kā arī rekordaugsto CO2 kvotu cenu.