https://sputniknewslv.com/20211221/sada-alga-noved-pie-emigracijas-ministrs-atzina-ka-latvija-algas-ir-parak-zemas-19703093.html
Šāda alga noved pie emigrācijas: ministrs atzina, ka Latvijā algas ir pārāk zemas
Šāda alga noved pie emigrācijas: ministrs atzina, ka Latvijā algas ir pārāk zemas
Sputnik Latvija
Emigrācijas riski ir tieši saistīti ar algu līmeni valstī, uzskata Latvijas labklājības ministrs Gatis Eglītis 21.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-21T15:14+0200
2021-12-21T15:14+0200
2021-12-21T15:14+0200
latvijā
migrācija
alga
latvija
darba migrācija
darbs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/44/18/441851_0:0:1401:788_1920x0_80_0_0_a38139a6755156c7991f2c0b54764caf.jpg
RĪGA, 21. decembris - Sputnik. Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Jaunā konservatīvā partija") atzina, ka Latvijā ir ļoti zemas algas, par to viņš pastāstīja intervijā "Latvijas Avīzei", raksta Bb.lv.Viņš atzīmēja, ka Eiropas Parlaments nesen apstiprināja direktīvu "Par adekvātu minimālo algu", saskaņā ar kuru ES dalībvalstīs minimālā alga nedrīkst būt zemāka par 50 no tautsaimniecības vidējās algas."Ja patlaban Latvijā vidējā bruto alga ir gandrīz 1300 eiro, tad puse no tās ir 650 eiro. Visticamāk, ka līdz 2023. gada 1. janvārim vidējā alga varētu pieaugt līdz apmēram 1400 eiro jeb pieaugt par 10%, kā tas bija šogad. Bet to nevar izlemt tikai ministrs, šis priekšlikums būs jāpiedāvā sociālajiem partneriem. Arodbiedrības jau apliecinājušas, ka minimālajai algai jābūt vismaz 600 eiro. Ar darba devējiem šis jautājums vēl nav apspriests. Mēs, protams, sekojam līdzi arī tam, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Tur minimālā alga ir augstāka nekā Latvijā," norādīja Eglītis.Viņš pasūrojās, ka ar šādu algu līmeni pastāv emigrācijas riski, jo dzīve kļūst arvien dārgāka un grūti segt izdevumus tādas inflācijas dēļ."Minimālajai algai ir liela nozīme, jo tai ir signalizējošs efekts algu noteikšanai valstī. Ja paaugstina minimālo algu, uzreiz pieaug algas valsts institūcijās strādājošajiem saskaņā ar noteiktiem koeficientiem un, lai neatpaliktu, tās paaugstina arī privātajā sektorā," skaidroja Eglītis.Turklāt aptuveni 45% valstī dzīvojošo pensionāru mēneša ienākums nepārsniedz 350 eiro, kas knapi pietiek komunālo pakalpojumu apmaksai."Mēs nāksim pretī pašvaldībām, un tiek plānots, ka no janvāra līdz maijam jeb apkures sezonas laikā no valsts puses tiks līdzfinansēti pašvaldību izdevumi par mājokļa pabalstiem," apliecināja ministrs.Iepriekš Sputnik rakstīja par to, Latvijā teju piektā daļa darba devēju Latvijā uzskata, ka jaunajiem speciālistiem pietiks ar 350-500 eiro mēnesī, tikai 6% gatavi maksāt vairāk nekā tūkstoti eiro.Savukārt socioloģiskās aptaujas liecina, ka "normālai" dzīvei Latvijas iedzīvotāji vēlētos saņemt 1440 eiro mēnesī, kas lielākajai daļai valsts iedzīvotāju patlaban nav iespējams, bet, lai visu savu vēlmju īstenošanai, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešami 3000 eiro mēnesī.
https://sputniknewslv.com/20211204/eksperts-puse-no-algas-jaatliek-vecumdienam-19473117.html
https://sputniknewslv.com/20211127/talsu-domes-vadiba-ieverojami-paaugstinaja-savas-algas-19378238.html
https://sputniknewslv.com/20211122/lietuvas-iedzivotajiem-vairs-neizmaksas-algu-skaidra-nauda-19299511.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
migrācija, alga, latvija, darba migrācija, darbs
migrācija, alga, latvija, darba migrācija, darbs
Šāda alga noved pie emigrācijas: ministrs atzina, ka Latvijā algas ir pārāk zemas
Emigrācijas riski ir tieši saistīti ar algu līmeni valstī, uzskata Latvijas labklājības ministrs Gatis Eglītis
RĪGA, 21. decembris - Sputnik. Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Jaunā konservatīvā partija") atzina, ka Latvijā ir ļoti zemas algas, par to viņš pastāstīja intervijā "Latvijas Avīzei", raksta
Bb.lv.
Viņš atzīmēja, ka Eiropas Parlaments nesen apstiprināja direktīvu "Par adekvātu minimālo algu", saskaņā ar kuru ES dalībvalstīs minimālā alga nedrīkst būt zemāka par 50 no tautsaimniecības vidējās algas.
"Ja patlaban Latvijā vidējā bruto alga ir gandrīz 1300 eiro, tad puse no tās ir 650 eiro. Visticamāk, ka līdz 2023. gada 1. janvārim vidējā alga varētu pieaugt līdz apmēram 1400 eiro jeb pieaugt par 10%, kā tas bija šogad. Bet to nevar izlemt tikai ministrs, šis priekšlikums būs jāpiedāvā sociālajiem partneriem. Arodbiedrības jau apliecinājušas, ka minimālajai algai jābūt vismaz 600 eiro. Ar darba devējiem šis jautājums vēl nav apspriests. Mēs, protams, sekojam līdzi arī tam, kas notiek mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Tur minimālā alga ir augstāka nekā Latvijā," norādīja Eglītis.
Viņš pasūrojās, ka ar šādu algu līmeni pastāv emigrācijas riski, jo dzīve kļūst arvien dārgāka un grūti segt izdevumus tādas inflācijas dēļ.
"Minimālajai algai ir liela nozīme, jo tai ir signalizējošs efekts algu noteikšanai valstī. Ja paaugstina minimālo algu, uzreiz pieaug algas valsts institūcijās strādājošajiem saskaņā ar noteiktiem koeficientiem un, lai neatpaliktu, tās paaugstina arī privātajā sektorā," skaidroja Eglītis.
Turklāt aptuveni 45% valstī dzīvojošo pensionāru mēneša ienākums nepārsniedz 350 eiro, kas knapi pietiek komunālo pakalpojumu apmaksai.
"Mēs nāksim pretī pašvaldībām, un tiek plānots, ka no janvāra līdz maijam jeb apkures sezonas laikā no valsts puses tiks līdzfinansēti pašvaldību izdevumi par mājokļa pabalstiem," apliecināja ministrs.
Iepriekš Sputnik
rakstīja par to, Latvijā teju piektā daļa darba devēju Latvijā uzskata, ka jaunajiem speciālistiem pietiks ar 350-500 eiro mēnesī, tikai 6% gatavi maksāt vairāk nekā tūkstoti eiro.
Savukārt socioloģiskās aptaujas liecina, ka "normālai" dzīvei Latvijas iedzīvotāji vēlētos saņemt 1440 eiro mēnesī, kas lielākajai daļai valsts iedzīvotāju patlaban nav iespējams, bet, lai visu savu vēlmju īstenošanai, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešami 3000 eiro mēnesī.
