https://sputniknewslv.com/20211212/arheologi-pirmo-reizi-atradusi-krusta-sista-cilveka-mirstigas-atliekas-19587832.html
Arheologi pirmo reizi atraduši krustā sista cilvēka mirstīgās atliekas
Arheologi pirmo reizi atraduši krustā sista cilvēka mirstīgās atliekas
Sputnik Latvija
Arheologi Lielbritānijā pēc apbedījumā atrastu mirstīgu atlieku izpētes konstatēja: cilvēks dzīvojis pirms 1900 gadiem un miris mokošā nāvē – piesists krustā. 12.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-12T20:06+0200
2021-12-12T20:06+0200
2021-12-12T20:40+0200
pasaulē
kultūra
lielbritānija
arheologi
cilvēce
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0c/0a/19563753_0:85:500:366_1920x0_80_0_0_fbb4f759d7843e02f9adfa4d7a011f5d.jpg
RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Britu zinātnieki izpētījuši cilvēka mirstīgās atliekas, kas atrastas 2017. gadā Fenstantona ciemā (Kembridžšīras grāfiste), un secinājuši, ka cilvēks sodīts ar nāvi, piesitot krustā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Daily Mail.Runa ir par 170 cm gara un 25-35 gadus veca cilvēka skeletu. Viņa pēdā bija iesista dzelzs nagla. Radioaktīvā oglekļa pētījumi norādīja, ka cilvēks gājis bojā laika posmā no 130. līdz 337. g.m.ē. – laikā, kad mūsdienu Anglijas teritorijā valdīja Romas impērija.Līdzās mirstīgajām atliekām atrasti koka konstrukcijas fragmenti. Zinātnieki stāsta, ka šis atradums ir pirmā liecība par cilvēka sišanu krustā Lielbritānijā.Tamlīdzīgs nāves sods parasti rada asociācijas ar kristietību, tomēr arheologi neuzskata, ka šajā gadījumā būtu jebkāda saikne ar reliģiju. Pēc pētījumiem viņi secināja, ka vergs nav piesists pie krusta – izmantota kaut kāda cita konstrukcija.Pie tamlīdzīga slēdziena zinātnieki nonāca, kad skeletā netika atrastas citas naglas. Vēl vairāk, pilnīgi iespējams, ka izmantoti divi dēļi: pie viena cilvēks bija piesists, pie otra – piesiet.Arheologi stāsta, ka naglai, kas caururbusi pēdu, domājams, nevajadzēja noturēt verga svaru. Pagaidām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, par ko viņam piespriests tāds sods.Daily Mail atzīmēja, ka Senajā Romā nāves sods pie krusta parasti tika piespriests noziedzniekiem, valsts ienaidniekiem, pirātiem, vergiem un citiem cilvēkiem ar zemu sociālo statusu. Pie tam Romas likumi paredzēja: ja viens no vergiem nogalinājis saimnieku, nāves sods tiek piespriests visiem nogalinātā vergiem, arī sievietēm un bērniem.Krustā sišana bija galvenā nāvessoda forma Romas impērijā, līdz to aizliedza Konstantina Lielā laikā (306.-337. g.m.ē.).
https://sputniknewslv.com/20211211/tas-ir-parsteidzosi-zinatnieki-pulas-atrisinat-vienu-no-kristietibas-galvenajam-miklam-19579752.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
kultūra, lielbritānija, arheologi, cilvēce
kultūra, lielbritānija, arheologi, cilvēce
Arheologi pirmo reizi atraduši krustā sista cilvēka mirstīgās atliekas
20:06 12.12.2021 (atjaunots: 20:40 12.12.2021) Arheologi Lielbritānijā pēc apbedījumā atrastu mirstīgu atlieku izpētes konstatēja: cilvēks dzīvojis pirms 1900 gadiem un miris mokošā nāvē – piesists krustā.
RĪGA, 12. decembris — Sputnik. Britu zinātnieki izpētījuši cilvēka mirstīgās atliekas, kas atrastas 2017. gadā Fenstantona ciemā (Kembridžšīras grāfiste), un secinājuši, ka cilvēks sodīts ar nāvi, piesitot krustā, vēsta
RIA Novosti, atsaucoties uz Daily Mail.
Runa ir par 170 cm gara un 25-35 gadus veca cilvēka skeletu. Viņa pēdā bija iesista dzelzs nagla. Radioaktīvā oglekļa pētījumi norādīja, ka cilvēks gājis bojā laika posmā no 130. līdz 337. g.m.ē. – laikā, kad mūsdienu Anglijas teritorijā valdīja Romas impērija.
Līdzās mirstīgajām atliekām atrasti koka konstrukcijas fragmenti. Zinātnieki stāsta, ka šis atradums ir pirmā liecība par cilvēka sišanu krustā Lielbritānijā.
"Pēc būtības, mēs pirmo reizi arheoloģisko darbu laikā esam atraduši krustā sišanas lietiskos pierādījumus," izrakumu vadītāja Deivida Ingema vārdus citēja
Daily Mail.
Tamlīdzīgs nāves sods parasti rada asociācijas ar kristietību, tomēr arheologi neuzskata, ka šajā gadījumā būtu jebkāda saikne ar reliģiju. Pēc pētījumiem viņi secināja, ka vergs nav piesists pie krusta – izmantota kaut kāda cita konstrukcija.
Pie tamlīdzīga slēdziena zinātnieki nonāca, kad skeletā netika atrastas citas naglas. Vēl vairāk, pilnīgi iespējams, ka izmantoti divi dēļi: pie viena cilvēks bija piesists, pie otra – piesiet.
Arheologi stāsta, ka naglai, kas caururbusi pēdu, domājams, nevajadzēja noturēt verga svaru. Pagaidām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, par ko viņam piespriests tāds sods.
Daily Mail atzīmēja, ka Senajā Romā nāves sods pie krusta parasti tika piespriests noziedzniekiem, valsts ienaidniekiem, pirātiem, vergiem un citiem cilvēkiem ar zemu sociālo statusu. Pie tam Romas likumi paredzēja: ja viens no vergiem nogalinājis saimnieku, nāves sods tiek piespriests visiem nogalinātā vergiem, arī sievietēm un bērniem.
Krustā sišana bija galvenā nāvessoda forma Romas impērijā, līdz to aizliedza Konstantina Lielā laikā (306.-337. g.m.ē.).
