https://sputniknewslv.com/20211208/krievu-ziemas-del-anglija-izveidojies-navejoss-caurums-19505779.html
Krievu ziemas dēļ Anglijā izveidojies nāvējošs caurums
Krievu ziemas dēļ Anglijā izveidojies nāvējošs caurums
Sputnik Latvija
Ziema vēl nepaspēja ne pārlapot pirmo kalendāra lapu, bet no Eiropas jau nāk visnotaļ drūmas ziņas. 08.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-08T11:42+0200
2021-12-08T11:42+0200
2021-12-08T11:42+0200
viedoklis
krievija
gāze
francija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/145/82/1458221_0:159:3077:1890_1920x0_80_0_0_eb33790213254915a014c4c3a6c9a948.jpg
Mediji Lielbritānijā ir pārliecināti, ka ziema būs auksta, tāpēc valstī joprojām augs elektroenerģijas ražošanas izmaksas un galu galā tirgū veidosies 3,2 miljardus mārciņu liels finansiālais caurums, ko aizbāzt nāksies ar iedzīvotāju maciņiem, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Savčuks.Lielbritānijas enerģētikas sektora speciālisti brīdina: klasisko energonesēju – gāzes, naftas un ogļu rekordaugsto cenu dēļ elektrības ražošanas izmaksas pavisam noteikti nekritīsies līdz šī pavasara rādītājiem, ja arī jaunus rekordus neuzstādīs. Eksperti atgādināja: pirms divām nedēļām salas skāra kārtējais bezvējš, un ražotāji par elektrību prasīja fantastisku naudu – 3200 mārciņas par megavatstundu. Cena fiksēta biržā "Epex Spot". Rūgta ironija britu acīs: tikpat daudz maksā elektrība ogļu elektrostacijā Ratcliffe.Vēlāk atkal parādījās vējš, un cenas kritās līdz 1500 mārciņām. Tas, protams, ir daudz patīkamāk, tomēr valsts budžetam un vienkāršajiem iedzīvotājiem joprojām it par smagu. Galu galā septembrī megavatstunda maksāja 540 mārciņas, mēnesi iepriekš – 170 mārciņas.Atjaunīgās enerģētikas daļa jūtami kritās novembra beigās. Karalistes enerģētikas bilances struktūrā vēja stacijas saražoja tikai 6% agrāko lepni uzrādīto 25%. Loģiski, ka tukšās vietas ieņēma tradicionālie avoti. Novembrī briti no dabasgāzes saražoja 55% elektrības, paralēli krasi audzis ogļu patēriņš – no 2 līdz 5%.Londona lika lielas cerības uz iekšzemes tirgus monopolistu un pastāvīgo piegādātāju – francūžu kompāniju "Électricité de France", taču tā vienkārši fiziski nespēja nodrošināt vajadzīgo apjomu, pat ja izmetīsim no prāta Francijas un Anglijas ilgstošo politisko krīzi zvejniecības jautājumos.Šaipus Lamanša jau labu laiku turpinās enerģētiku streiki, tiem pievienojušies gan atomenerģētiķi, gan ogļu elektrostacijas "Cordemais" darbinieki. Rezultātā Francijas ģenerācija pāris dienu laikā kritusies par veseliem diviem gigavatiem. Vienkāršāk sakot, Parīzei pašai trūkst enerģijas, kā te lai vēl kaimiņam palīdz. Francūži skaidro, ka piegādes nav iespējams arī tāpēc, ka Lielbritānijas masu apkures sistēma pārsvarā strādā uz dabasgāzes rēķina, bet Francijā lauvas tiesu apkures nodrošina elektriskie sildītāji, un diennakts vidējā temperatūra stabili svārstās ap nulli.Darījumos "Epex Spot" megavatstundas cena patērētājiem Francijā pieauga līdz 302 eiro. Antirekords kopš 2012. gada. Nav nekādu šaubu, Lielbritānijas valdība ļoti labi informēta par šiem datiem un tendencēm. Taču, kamēr vienkāršos iedzīvotājus mierina ar solījumiem: sak, sacelsies vējš un cena kritīsies līdz 200 eiro, no valsts budžeta piešķirti 1,7 miljardi mārciņu uzņēmuma "Bulb Energy" glābšanai, kas nodrošina ar gaismu un siltumu gandrīz divus miljonus britu māju.Šī summa veido daļu no iepriekšminētajiem trim ar pusi miljardiem. Vietējie analītiķi pamatoti uzskata, ka nav runas par labdarību, tāpēc neplānotos izdevumus vienmērīgi sadalīs starp visiem patērētājiem.Anglijas, Skotijas un Velsas iedzīvotājiem jābūt gataviem – vidējais čeks elektrības apmaksai vienai mājsaimniecībai izaugs līdz 1300 mārciņām gadā.Krievijas medijiem, kas apraksta situāciju, dažkārt pārmet zināmu ļaunu prieku. Patiesībā elektrības cenu lēcieni Eiropā neko labu nenesīs arī Krievijai. Tirgus Eiropā nav liels, jebkādas krasas pārmaiņas ietekmē visus procesa dalībniekus. Rekordaugsto cenu sekas vērojamas arī Krievijā – atliek tikai salīdzināt ārvalstu automašīnu un to rezerves daļu cenas ar piedāvājumu pirmajā pusgadā.Tāpēc Krievijai nāktos atturēties no bravūras, tikai atzīmēsim zināmu priekšrocību. Kamēr Eiropa ieaijā sevi ar šūpuļdziesmām par zaļo pāreju un bezcerīgi pūlas pārveidot stabilo energosistēmu, Krievijai ir iespējas aizsteigties priekšā.Nesenajā III Krievijas un Ķīnas enerģētikas biznesa forumā kļuva zināms, ka kompānijas "Novatek", "China National Petroleum Corporation" un "China National Offshore Oil Corporation" noslēgušas vienošanos. Tā paredz trīs sašķidrinātās dabasgāzes ražošanas līniju būvdarbus ar 6,6 miljonu tonnu jaudu gadā katru.21,3 miljardus dolāru vērtajā projektā "Arctic LNG 2" plāno iekļauties arī Francijas "TotalEnergy" un Japānas "Japan Arctic LNG". Provizoriski dati liecina, ka "Novatek" piederēs 60% kopuzņēmuma akciju, pārējiem dalībniekiem, kuri ieguldīs vairāk nekā 9 miljardus dolāru līdzekļu, tiks 10% akciju.Triju valstu dalība projektā ir ļoti daiļrunīga.Ar Ķīnu Krievija uztur stabili draudzīgas attiecības, turklāt tas ir visātrāk augošais SDG patēriņa tirgus. Saskaņā ar 2020. gada rezultātiem, Ķīna sava elektrības patēriņa segšanai (pārrēķinot uz ierastajiem rādītājiem) izmantojusi 94 miljardus kubikmetru SDG, vien nedaudz mazāk nekā Japāna (102 miljardi). Francija ar 19 miljardiem kubikmetru ieņem septīto vietu.Tātad 2023. gadā, kad darbu sāks "Arctic LNG 2" pirmā kārta, Krievijas gāze daudz lielākā apjomā tiks novirzīta ne tikai uz premiālajiem Āzijas tirgiem, bet arī, domājams, ieņems savu nišu Eiropā. Pat ja tuvākajos gados gāzes cenas nemetīsies reibinošos kūleņos, Krievija saņems gan vērā ņemamu peļņu, gan argumentu par labu tam, ka ar Krieviju labāk ir draudzēties un tirgoties.It īpaši tiem, kam aiz logiem te lietus līst, te sals kož, te bezvējš sākas.
https://sputniknewslv.com/20211119/eiropa-apstadinajusi-ziemelu-straumi-2-un-uzskruvejusi-sev-cenas-19267339.html
https://sputniknewslv.com/20211206/ko-amerikani-velas-no-putina-un-ar-ko-piedraudes-19502399.html
https://sputniknewslv.com/20190602/Krievijas-gaze-eiropas-tirgu-11709355.html
https://sputniknewslv.com/20190921/Rietumi-censas-bloket-Ziemelu-juras-celu-12483011.html
francija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sergejs Savčuks
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/889/64/8896452_29:0:179:149_100x100_80_0_0_5d8bb332513fd6b991eef0746e782cb9.jpg
krievija, gāze, francija
Krievu ziemas dēļ Anglijā izveidojies nāvējošs caurums
Ziema vēl nepaspēja ne pārlapot pirmo kalendāra lapu, bet no Eiropas jau nāk visnotaļ drūmas ziņas.
Mediji Lielbritānijā ir pārliecināti, ka ziema būs auksta, tāpēc valstī joprojām augs elektroenerģijas ražošanas izmaksas un galu galā tirgū veidosies 3,2 miljardus mārciņu liels finansiālais caurums, ko aizbāzt nāksies ar iedzīvotāju maciņiem, portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Savčuks. Lielbritānijas enerģētikas sektora speciālisti brīdina: klasisko energonesēju – gāzes, naftas un ogļu rekordaugsto cenu dēļ elektrības ražošanas izmaksas pavisam noteikti nekritīsies līdz šī pavasara rādītājiem, ja arī jaunus rekordus neuzstādīs. Eksperti atgādināja: pirms divām nedēļām salas skāra kārtējais bezvējš, un ražotāji par elektrību prasīja fantastisku naudu – 3200 mārciņas par megavatstundu. Cena fiksēta biržā "Epex Spot". Rūgta ironija britu acīs: tikpat daudz maksā elektrība ogļu elektrostacijā Ratcliffe.
Vēlāk atkal parādījās vējš, un cenas kritās līdz 1500 mārciņām. Tas, protams, ir daudz patīkamāk, tomēr valsts budžetam un vienkāršajiem iedzīvotājiem joprojām it par smagu. Galu galā septembrī megavatstunda maksāja 540 mārciņas, mēnesi iepriekš – 170 mārciņas.
Atjaunīgās enerģētikas daļa jūtami kritās novembra beigās. Karalistes enerģētikas bilances struktūrā vēja stacijas saražoja tikai 6% agrāko lepni uzrādīto 25%. Loģiski, ka tukšās vietas ieņēma tradicionālie avoti. Novembrī briti no dabasgāzes saražoja 55% elektrības, paralēli krasi audzis ogļu patēriņš – no 2 līdz 5%.
Londona lika lielas cerības uz iekšzemes tirgus monopolistu un pastāvīgo piegādātāju – francūžu kompāniju "Électricité de France", taču tā vienkārši fiziski nespēja nodrošināt vajadzīgo apjomu, pat ja izmetīsim no prāta Francijas un Anglijas ilgstošo politisko krīzi zvejniecības jautājumos.
Šaipus Lamanša jau labu laiku turpinās enerģētiku streiki, tiem pievienojušies gan atomenerģētiķi, gan ogļu elektrostacijas "Cordemais" darbinieki. Rezultātā Francijas ģenerācija pāris dienu laikā kritusies par veseliem diviem gigavatiem. Vienkāršāk sakot, Parīzei pašai trūkst enerģijas, kā te lai vēl kaimiņam palīdz. Francūži skaidro, ka piegādes nav iespējams arī tāpēc, ka Lielbritānijas masu apkures sistēma pārsvarā strādā uz dabasgāzes rēķina, bet Francijā lauvas tiesu apkures nodrošina elektriskie sildītāji, un diennakts vidējā temperatūra stabili svārstās ap nulli.
Darījumos "Epex Spot" megavatstundas cena patērētājiem Francijā pieauga līdz 302 eiro. Antirekords kopš 2012. gada. Nav nekādu šaubu, Lielbritānijas valdība ļoti labi informēta par šiem datiem un tendencēm. Taču, kamēr vienkāršos iedzīvotājus mierina ar solījumiem: sak, sacelsies vējš un cena kritīsies līdz 200 eiro, no valsts budžeta
piešķirti 1,7 miljardi mārciņu uzņēmuma "Bulb Energy" glābšanai, kas nodrošina ar gaismu un siltumu gandrīz divus miljonus britu māju.
Šī summa veido daļu no iepriekšminētajiem trim ar pusi miljardiem. Vietējie analītiķi pamatoti uzskata, ka nav runas par labdarību, tāpēc neplānotos izdevumus vienmērīgi sadalīs starp visiem patērētājiem.
Anglijas, Skotijas un Velsas iedzīvotājiem jābūt gataviem – vidējais čeks elektrības apmaksai vienai mājsaimniecībai izaugs līdz 1300 mārciņām gadā.
Krievijas medijiem, kas apraksta situāciju, dažkārt pārmet zināmu ļaunu prieku. Patiesībā elektrības cenu lēcieni Eiropā neko labu nenesīs arī Krievijai. Tirgus Eiropā nav liels, jebkādas krasas pārmaiņas ietekmē visus procesa dalībniekus. Rekordaugsto cenu sekas vērojamas arī Krievijā – atliek tikai salīdzināt ārvalstu automašīnu un to rezerves daļu cenas ar piedāvājumu pirmajā pusgadā.
Tāpēc Krievijai nāktos atturēties no bravūras, tikai atzīmēsim zināmu priekšrocību. Kamēr Eiropa ieaijā sevi ar šūpuļdziesmām par zaļo pāreju un bezcerīgi pūlas pārveidot stabilo energosistēmu, Krievijai ir iespējas aizsteigties priekšā.
Nesenajā III Krievijas un Ķīnas enerģētikas biznesa forumā kļuva zināms, ka kompānijas "Novatek", "China National Petroleum Corporation" un "China National Offshore Oil Corporation" noslēgušas
vienošanos. Tā paredz trīs sašķidrinātās dabasgāzes ražošanas līniju būvdarbus ar 6,6 miljonu tonnu jaudu gadā katru.
21,3 miljardus dolāru vērtajā projektā "Arctic LNG 2" plāno iekļauties arī Francijas "TotalEnergy" un Japānas "Japan Arctic LNG". Provizoriski dati liecina, ka "Novatek" piederēs 60% kopuzņēmuma akciju, pārējiem dalībniekiem, kuri ieguldīs vairāk nekā 9 miljardus dolāru līdzekļu, tiks 10% akciju.
Triju valstu dalība projektā ir ļoti daiļrunīga.
Ar Ķīnu Krievija uztur stabili draudzīgas attiecības, turklāt tas ir visātrāk augošais SDG patēriņa tirgus. Saskaņā ar 2020. gada rezultātiem, Ķīna sava elektrības patēriņa segšanai (pārrēķinot uz ierastajiem rādītājiem) izmantojusi 94 miljardus kubikmetru SDG, vien nedaudz mazāk nekā Japāna (102 miljardi). Francija ar 19 miljardiem kubikmetru
ieņem septīto vietu.
21 Septembris 2019, 12:51
Tātad 2023. gadā, kad darbu sāks "Arctic LNG 2" pirmā kārta, Krievijas gāze daudz lielākā apjomā tiks novirzīta ne tikai uz premiālajiem Āzijas tirgiem, bet arī, domājams, ieņems savu nišu Eiropā. Pat ja tuvākajos gados gāzes cenas nemetīsies reibinošos kūleņos, Krievija saņems gan vērā ņemamu peļņu, gan argumentu par labu tam, ka ar Krieviju labāk ir draudzēties un tirgoties.
It īpaši tiem, kam aiz logiem te lietus līst, te sals kož, te bezvējš sākas.
