Viedoklis

Kā Krievijā atgriezušies dzīvē izmirušas sugas pārstāvji

Prževaļska zirgi - Sputnik Latvija, 1920, 05.12.2021
Prževaļska zirga atdzimšanas projekts Krievijā attīstās sekmīgi: sešu gadu laikā populācija, kas daļēji dzīvo savvaļā milzīgā iežogotā iecirknī Orenburgas rezervātā jau sasniegusi 69 dzīvniekus un stabili aug.
Līdz 2030. gadam te būs divi simti dzīvnieki. Par to, kā jūtas savvaļas zirgi Urālu stepēs, portālā RIA Novosti stāsta Aleksejs Ogņevs.

Zirgu Santabarbara

Prževaļska zirgi dzīvo baros. Bari dalās harēmos (ķēves un kumeļi ar ērzeli) un vecpuišu bari. Patlaban Orenburgas rezervātā ir četri harēmi un divas vecpuišu grupas. Viena izveidojusies dabiski no vientuļiem ērzeļiem un pusauga kumeliņiem, otra – "ģenētiskā rezervācija" aklimatizācijas aplokos. Katram zirgam ir iesauka.
Novembra sākumā stepē izlaida ērzeļus Šivaru, Subu un Sandro. Nebrīvē palikuši tikai trīs dzīvnieki.
"Mēs izvēlējāmies labākos. Nozīme bija fenotipiskajām pazīmēm: kurš ir pats lielākais, stiprākais, brašākais, kam krēpes ir spēcīgākās. Skatījāmies ciltsrakstus, pārbaudījām tuvi radniecisku krustošanos skaitu, - skaidro Jevgēņijs Bulgakovs, Prževaļska zirga reintrodukcijas centra vadītājs. – Parasti mēs izlaižam dzīvniekus rudenī un pavasarī. Rudenī hormonālais fons ir zems: ja sāksies ērzeļu sadursmes, tās nebūs pārāk asiņainas.
Ķēves nereti pāriet no viena harēma otrā, dodot priekšroku pašiem spēcīgākajiem ērzeļiem.
"Pavasarī hormonālais fons ir augsts, asinis vārās, viss zied, vējš nes satraucošas smaržas, zirgi ir kā uzvilkti. Sākas pats interesantākais: dzimst kumelēni, mainās sociālā struktūra, - stāstīja Jevgēņijs. – Kad satiekas divi harēmi, ērzeļi kaujas. Pie tam ļoti nopietni – viņiem ir ko zaudēt. Uzvarētājs var pievākt vairākas ķēves vai pat visas, bet zaudētājs iet prom sadziedēt brūces, uzkrāt spēkus, lai vēlāk veidotu savu zirgu ģimeni. Gadās, ka cīņas laukā dažas ķēves aizmūk pie tā, ko jau sen iemīlējušas. Dažkārt viņas nepieņem jauno ērzeli un pamet viņu. Tomēr visbiežāk ērzeļi ar harēmiem izkaujas un aiziet katrs uz savu pusi, neko nezaudējuši.
© SputnikPrževaļska zirgu populācija Orenburgas rezervātā (2021. gada novembris)
Популяция лошадей Пржевальского в Оренбургском заповеднике  - Sputnik Latvija, 1920, 05.12.2021
Prževaļska zirgu populācija Orenburgas rezervātā (2021. gada novembris)
Lielākā daļa ķēvju patlaban izvēlējušās ungāru ērzeli Regnumu. Viņš izlaists brīvībā pērn.
"Regnums ir spēcīgs, jauns un prasmīgi vada harēmu, - pasmējās Jevgēņijs. – Uzreiz pievāca visas francūža Avena ķēves un aizgāja tālu uz ziemeļiem mūsu rezervācijas iecirknī. Tagad tā ir viņa zeme, "slēptais harēms", viņš turas savrupi. Šogad Regnums uz īsu brīdi parādījās, apskatījās, atņēma visas ķēves ungāram Makosam un atkal devās uz ziemeļiem. Tomēr Makoss ir pieredzējis cīnītājs, viņš jau ir zaudējis harēmu un atkal atguvis. Viņam dzimis ne viens vien kumelēns."
Dažas ķēves maina harēmus gluži kā cimdu pāris. Piemēram, Puma maina ģimeni teju vai ik pēc divām nedēļām, arī šovasar. Tāpēc viņas rangs nav augsts – ķēve nekur nevar iekarot autoritāti.
Zirgiem ir sava hierarhija, ļoti dinamiska struktūra. Viena no ķēvēm, pieredzējusi un gudra, harēmā ir galvenā. Dažkārt viņa pat ērzeļa vietā nosaka, kurp dosies bars. Piemēram, tāda ir francūziete Selēna. Gadās arī autsaideres – jaunas, nepieredzējušas, vājas ķēves. Rangs ir atkarīgs no ķēves vecuma un kumelēna. Piemēram, jauniņajai Savannai no Origo harēma pastāvīgi darīja pāri. Taču viņai piedzima Stenlijs (starp citu, viņa aizbildnis ir pazīstamais hokejists Vjačeslavs Fetisovs), un ķēvīte tūlīt nostiprināja pozīcijas, kļuva agresīvāka. Tagad vecākās ķēves no Savannas mazliet baidās un izvairās no konfrontācijas. Viņai atliek tikai piedraudēt, un visas mūk prom, neviena negrib saņemt spērienu.
Par zirgu personisko dzīvi stāsta Orenburgas rezervātā uzņemtais dokumentālais seriāls.
1/4

Harēms ganās stepē. Jevgēņija Bulgakova foto

© Оренбургский заповедник / Евгений Булгаков

Ķēve Sāba ar kumelēnu Tomirisu, 2020. gada jūnijs. Jevgēņija Bulgakova foto

Ķēve Sāba ar kumelēnu Tomirisu, 2020. gada jūnijs. Jevgēņija Bulgakova foto - Sputnik Latvija
2/4

Ķēve Sāba ar kumelēnu Tomirisu, 2020. gada jūnijs. Jevgēņija Bulgakova foto

© Sputnik

Ērzelis Origo. Jevgēņija Bulgakova foto

Ērzelis Origo. Jevgēņija Bulgakova foto - Sputnik Latvija
3/4

Ērzelis Origo. Jevgēņija Bulgakova foto

© Sputnik

Ērzelis Regnums. Jevgēņija Bulgakova foto

Ērzelis Regnums. Jevgēņija Bulgakova foto - Sputnik Latvija
4/4

Ērzelis Regnums. Jevgēņija Bulgakova foto

1/4

Harēms ganās stepē. Jevgēņija Bulgakova foto

2/4

Ķēve Sāba ar kumelēnu Tomirisu, 2020. gada jūnijs. Jevgēņija Bulgakova foto

3/4

Ērzelis Origo. Jevgēņija Bulgakova foto

4/4

Ērzelis Regnums. Jevgēņija Bulgakova foto

No Eiropas uz Orenburgas stepēm

Kā zināms, Prževaļska zirgs dabiskos apstākļos izmiris vairāk nekā pirms pusgadsimta, taču aptuveni ducis dzīvnieku izdzīvojis zooloģiskajos dārzos un rezervātos. Biologiem izdevās atjaunot izmirstošo sugu, neskatoties uz inbrīdinga un kaitīgu mutāciju parādīšanās risku. Tālākai sugas saglabāšanai īpaši svarīgi ir radīt vairākas neatkarīgas tīrasiņu dabiskās populācijas.
Patlaban uz Zemes ir apmēram trīs tūkstoši Prževaļska zirgu. Aptuveni 400 dzīvo brīvībā – Mongolijā un Ķīnā. Savvaļā zirgi dzīvo 17-20 gadus, nebrīvē – līdz 30 gadus.
Krievijā Prževaļska zirgiem piešķirts atsevišķs rajons Orenburgas rezervātā – "Priekšurāla stepes" platība sastāda apmēram 16,5 tūkstošus hektāru. Perimetrā to ieskauj nožogojums. Agrāk te bija armijas poligons, stepe ir neskarta, nekad nav uzarta. Dabisku ūdenstilpņu teritorijā nav daudz, daudzas no tām vasarā izsīkst. Tāpēc izveidotas divas mākslīgas akas tipa dzeramvietas ar sūkņiem, kas izmanto Saules enerģiju.
Krievijas populācijas ciltstēvi ieradušies no Francijas un Ungārijas. Nākamgad plānots nogādāt šeit zirgus no zooloģiskā dārza Minesotā – tas ļaus palielināt populācijas ģenētisko daudzveidību. Papildinājums bija plānots jau pērn, taču atlikts pandēmijas dēļ.
Pēc ierašanās no Eiropas zirgi adaptējās divos aklimatizācijas aplokos. Pakāpeniski viņi pielāgojās vietējam klimatam, turklāt beidzās reproduktīvo funkciju bremzējošo preparātu darbība – Eiropas rezervātos un zoodārzos vērojams stabils populācijas pieaugums, taču teritorijas trūkst, tāpēc zirgu vairošanos aptur ar medikamentiem. Turklāt ir arī ļoti bīstami transportēt grūsnas ķēves uz reprodukcijas vietu.
Ik gadus zirgus nelielās grupās izlaida no aklimatizācijas aplokiem. Rezervāta teritorijā viņi sāka vairoties. 2018. gadā pasaulē nāca 5 kumelēni, 2019. gadā — 11, 2020. — seši, toties 2021. gadā — 15 kumelēni. Nākamgad, domājams, to skaits būs vēl lielāks. Šogad pirmo reizi atnesās jau rezervātā dzimusi ķēve. Viņu sauc Sajāna, bet kumelēns iedēvēts par Blusu.

Mīlestība pret bioloģiju

Reintrodukcijas centrā strādā divi cilvēki. Viņi teicami zina katra zirga biogrāfiju un bez grūtībām atšķir tos vienu no otra. Darbā viņi viens otru nomaina – strādā nedēļu, pēc tam nedēļu atpūšas.
"Acīmredzot, esmu dzimis biologs, - stāsta Jevgēņijs. – Mana sieva ir bioloģijas zinātņu kandidāte, mana kūma arī ir bioloģe. Vecāki absolvēja Orenburgas lauksaimniecības institūtu. Tēvs ir zootehniķis (tiesa, viņš pēc specialitātes nestrādāja). Esmu audzis ciemā Orenburgas apgabala rietumos, bērnība aizritēja laukos. Stundām ilgi varēju vērot kukaiņus. Lasīju Brēmu, Fabru. Savācu kilogramiem pārakmeņojumu, mājās kārtoju skapjos. Uzvarēju olimpiādēs bioloģijā. Kad radās jautājums, kur studēt, nekādu šaubu nebija. Absolvēju Orenburgas valsts universitātes Ķīmijas un bioloģijas fakultāti. Lielā mērā mani ietekmēja mans zinātniskais vadītājs, viens no izcilākajiem mikologiem Krievijā, Maksims Safonovs."
Jevgēņijs strādā rezervātā kopš 2018. gada, kad nomainīja Reintrodukcijas centra direktori Tatjanu Žarkihu.
Bulgakovs raksta kandidāta disertāciju par Prževaļska zirgu ietekmi stepes ekosistēmās. Protams, pieci gadi nav nekāds ilgais laiks, lai fiksētu dinamiku. Tagad vēl tikai krājas materiāli: augsnes raudzes, mezofaunas paraugi, matemātiskie modeļi. Pēc trim gadiem jau būs iespējams izdarīt pirmos slēdzienus.

Izmiršana un atdzimšana

Kāpēc Prževaļska zirgs ir pēdējā dabā saglabājusies savvaļas suga? Šo jautājumu uzdevām zooloģei Nataļjai Spasskai, bioloģijas zinātņu kandidātei. Viņa ir viena no galvenajām speciālistēm Krievijā savvaļas zirgu jautājumā.
Viņa pastāstīja, ka zirgveidīgo saimes uzplaukums tika novērots pleistocēna vidū un beigās, kad lielāko daļu Eirāzijas klāja tundras stepe. Šajos klajumos ganījās milzīgi zālēdāju bari, arī dažādi zirgi. Pēc tam klimats mainījās – kļuva siltāks un mitrāks, tundras stepe pazuda, starp tundru un stepi parādījās mežu josla. Šīs pārmaiņas lika izmirt lielākai daļai sugu no visiem pazīstamās mamutu faunas. Saruka arī zirgu sugu daudzveidība. Arī antropogēnajam faktoram bija liela nozīme. Cilvēks sāka aktīvi apgūt stepes: sākumā te dzīvoja klejotāji ar mājlopu bariem, pēc tam zemkopji uzara auglīgo melnzemi. Tagad stepēs antropogēnās iejaukšanās apmērs ir lielākais: pirmatnējā neskartā zeme saglabājusies nīcīgās joslās, savvaļas dzīvniekiem vienkārši vairs nav vietas. Iznīcināšanas un izmiršanas process veda no rietumiem. Savvaļas zirgus izspieda mazapdzīvotos un viņiem ne īpaši piemērotos rajonos, kur viņi izdzīvoja līdz XX gadsimta vidum un izzuda.
© Sputnik / Алексей Дружинин / Pāriet pie fotobankas

2016. gads. Seši Prževaļska zirgi tika izlaisti no aklimatizācijas aploka. Valsts dabas rezervātu toreiz apmeklēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Alekseja Družiņina foto

2016. gads. Seši Prževaļska zirgi tika izlaisti no aklimatizācijas aploka. Valsts dabas rezervātu toreiz apmeklēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Alekseja Družiņina foto - Sputnik Latvija
1/2

2016. gads. Seši Prževaļska zirgi tika izlaisti no aklimatizācijas aploka. Valsts dabas rezervātu toreiz apmeklēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Alekseja Družiņina foto

© Оренбургский заповедник

Prževaļska zirgu saime. Kumelēns dzimis Orenburgas rezervātā. Rezervāta darbinieku foto

Prževaļska zirgu saime. Kumelēns dzimis Orenburgas rezervātā. Rezervāta darbinieku foto - Sputnik Latvija
2/2

Prževaļska zirgu saime. Kumelēns dzimis Orenburgas rezervātā. Rezervāta darbinieku foto

1/2

2016. gads. Seši Prževaļska zirgi tika izlaisti no aklimatizācijas aploka. Valsts dabas rezervātu toreiz apmeklēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Alekseja Družiņina foto

2/2

Prževaļska zirgu saime. Kumelēns dzimis Orenburgas rezervātā. Rezervāta darbinieku foto

Prževaļska zirgu saime. Kumelēns dzimis Orenburgas rezervātā. Rezervāta darbinieku foto
Patlaban situācija - Prževaļska zirga atgriešanās dabā neizskatās iepriecinoši, atklāja Nataļja Spasska.
Prževaļska zirgu atgriešanās vēsturiskajā areālā sākās apmēram pirms 30 gadiem. No pieciem projektiem (trīs – Mongolijā, pa vienam – Ķīnā un Kazahstānā) sekmīgākie ir tikai divi Mongolijā. Nevienā no tiem vēl nav radīta pašpietiekama populācija, par kuras likteni vairs nevajadzētu uztraukties. Runa nav par neveiksmēm projektu īstenošanas sākumposmā. Trīs populācijās zirgi adaptējās un vairojās sliktāk. Liels skaits savvaļas zirgu, tāpat kā mājlopu Mongolijā gāja bojā 2010. gada ziemā barības trūkuma, skarbās un sniegotās ziemas dēļ. Ķīnas projektā vēl aizvien saglabājas konkurence starp savvaļas zirgiem un mājdzīvniekiem par ganībām un dzirdītavām.
90. gadu sākumā apmēram trīs desmitus Prževaļska zirgu izlaida rezervātā "Askanija Nova" Černobiļas AES atsvešinājuma joslas teritorijā Ukrainā. Tagad tur jau ir vairāk nekā simt dzīvnieki. Šī teritorija nav zirgu vēsturiskā areāla robežās, taču dzīvnieki jūtas visnotaļ labi, pat pārvākušies uz kaimiņu Baltkrieviju. Ar viņu palīdzību pazūd briesmīgās ekoloģiskās katastrofas pēdas: pamestie un nezālēm aizaugušie lauki pamazām iegūst dabisku izskatu, atjaunojas un palielinās savvaļas augu un dzīvnieku sugu pārstāvju skaits.
Neskatoties uz panākumiem, vēl ir par agru priecāties. Izdevies paglābt pēdējos savvaļas zirgus, taču lielākā daļa vēl aizvien dzīvo zooloģiskajos dārzos vai rezervātos. Ir jāizveido īsta dabiskā populācija, un ne viena vien – tad uzvara būs sasniegta.
Prževaļska zirga vēsturiskais areāls Krievijā.

Prževaļska zirga perspektīvas Krievijā

Orenburgas rezervāta darbinieki sastādījuši karti ar visiem augu valsts tipiem un secinājuši, ka "Priekšurālu stepes" iecirknis var uzturēt 1700 dzīvniekus. Taču ieplānotā maksimālā populācija ir astoņkārt mazāka, lai zirgi neizmīdītu visas ganības.
Bija plānots pie Orenburgas veidot tieši savvaļas zirgu dabisko populāciju. Izraudzījās mazapdzīvotu rajonu ar vāji attīstītu zemkopību, vietējie iedzīvotāji pārsvarā nodarbojās ar lopkopību, tomēr aktīvas zirgkopības nebija. 2010. gadu sākumā saimnieciskā darbība samazinājās iedzīvotāju aizplūduma dēļ. Taču desmit gadus vēlāk situācija mazliet mainījās. Bez tam reintrodukcijas pirmajā posmā savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšana ar cilvēku sagādā virkni grūtību visām pusēm. Tāpēc pagaidām Prževaļska zirgi dzīvo daļēji brīvos apstākļos. Nataļja Spasska uzskata, ka aktīvāk jāmeklē vietas, kur Prževaļska zirgs varētu dzīvot brīvē. Krievijā šiem nolūkiem ir plašas iespējas. Introdukcijai piemērotas teritorijas iespējams sameklēt Rietumsibīrijas dienvidos un Aizbaikāla ārēs.
Pagaidām gaidīsim, kad darbu sāks jaunais Prževaļska zirgu reintrodukcijas centrs rezervātā Hakasijā. To atklās 2023. gadā.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала