Latvijā

Krišjānis Kariņš: ES un NATO jānoraida signāls Maskavai

© Valsts robežsardzeКришьянис Кариньш на латвийско-белорусской границе
Кришьянис Кариньш на латвийско-белорусской границе  - Sputnik Latvija, 1920, 29.11.2021
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas un NATO ģenerālsekretāra vizītes laikā Rīgā Latvijas premjerministrs pastāstīja par "hibrīddraudiem", kas apdraudot bloku.
RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība un NATO novēro situāciju Ukrainas pierobežā un dod Krievijai signālu, ka eskalācijas gadījumā gaidāmas "ļoti skaidras sekas", pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Politiķi apsprieda situāciju uz robežas ar Baltkrieviju un reģionālās drošības jautājumus.
Urzula fon der Leiena preses konferencē uzsvēra, ka Latvija ir reaģējusi uz situāciju gan humāni, gan stingrā veidā. Tāpat Eiropas Komisijas priekšsēdētāja atklāja, ka pārrunāta arī konkrēta Eiropas Savienības palīdzība Latvijas–Baltkrievijas robežas stiprināšanai.
EK priekšsēdētāja un NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka krīzes risināšanā pie robežām Baltijas valstis un Polija arī turpmāk var rēķināties ar sabiedroto atbalstu.
"Gribu apliecināt ES solidaritāti ar Latviju, Lietuvu un Poliju šajā sarežģītajā laikā. Vairākus mēnešus tās saskaras ar ciniskiem hibrīduzbrukumiem, ko organizējis Lukašenko režīms. (..) Lukašenko nav izdevies graut ES solidaritāti," teica Leiena.
Latvijai apsolītas tehnikas un iekārtu, piemēram, bezpilota lidaparātu piegādes, lai nodrošinātu robežas vizuālu kontroli un aizsardzību, kā arī noslēgtu nožogojuma būvdarbus. EK priekšsēdētāja paziņoja, ka Baltijas valstīm un Polijai robežu patrulēšanai paredzētā summa trīskāršota:
"Latvija atbildējusi uz šo hibrīduzbrukumu ļoti humāni un vienlaikus stigri. ES joprojām stāvēs jums līdzās. No mūsu viedokļa tas ir ļoti svarīgi. Piemēram, tas ietver atbalstu ar iekārtām, lai būtu iespējams efektīvāk patrulēt robežu sadarbību ar mūsu aģentūrām. Mēs esam trīskāršojuši summu, kas šogad un nākotnē būs pieejama Latvijai, Polijai un Lietuvai robežu patrulēšanai. Šī summa kopumā sasniegs 200 miljonus eiro," paziņoja Leiena.
Обстановка в районе пункта пропуска Брузги на польско-белорусской границе - Sputnik Latvija, 1920, 24.11.2021
Baltijā
Pirotehniskie līdzekļi un gāze – tā poļi dzen prom bēgļus no robežas
Jenss Stoltenbergs no savas puses norādīja, ka no Lukašenko "ciniskajām darbībām cieš miermīlīgi cilvēki, ko ar viltu ievilina Baltkrievijā.
"Atbalsts jums garantēts arī nākotnē," viņš uzsvēra.
Viesi brīdināja, ka Latvija būs spiesta pastiprināti cīnīties ar dezinformāciju un mēģinājumiem "sajaukt cilvēkiem prātu pandēmijas un vēlēšanu laikā". Šiem mērķiem parakstīta kopīga deklarācija, un darbā piedalīsies NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs Rīgā.
Kariņš pateicās EK priekšsēdētājai un NATO ģenerālsekretāram par vizīti.
Viņaprāt, šajā laikā ir ļoti svarīgi, ka ES un NATO valstis turas kopā. Ja Krievijai vai Baltkrievijai ir bijusi doma, ka ar šādiem apdraudējumiem varētu saskaldīt vai nu ES, vai NATO valstis, tad redzam, ka notiek tieši pretējais.
"Mēs savelkamies cieši kopā un tieši kā šodien, šādā simboliskā un ļoti svarīgā vizītē, mēs apmaināmies ar informāciju un apliecinām, ka turpināsim sadarboties," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka ir nozīmīgi, ka tieši ES un NATO sanāk kopā, jo tas esot arī mūsu valsts drošības garants un spēks.
Военные учения НАТО на полигоне Адажи в Латвии. Архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 17.11.2021
Viedoklis
Latvija un Polija provocē NATO karu ar Krieviju un Baltkrieviju
Vasarā pie Baltkrievijas robežas ar Poliju un Baltijas valstīm pastiprinājās bēgļu plūsma no Tuvajiem Austrumiem, kuri vēlas nonākt Rietumeiropā. Novembrī situācija saasinājās. Vairāki tūkstoši cilvēku metās uz robežu pusi un iekārtoja nometni. Viņi vairākkārt mēģinājuši pārraut robežu, bet Polijas varasiestāžu darbinieki viņus aizkavēja. Minska un Brisele pārmet viena otrai krīzi.
Baltkrievija jau vairākkārt paziņojusi, ka migrantu uzbrukumus stimulē "bezizejas stāvoklis, kādā viņi nonākuši, jo nav legālu iespēju iesniegt lūgumu par patvēruma saņemšanu ES". Valsts robežsardzes komiteja informēja, ka Polijas karavīri padzen cilvēkus ar asaru gāzi, spridzekļu imitatoriem un citiem speciālajiem līdzekļiem. Polija apgalvoja, ka spēku pielieto paši nelegāļi: pūlis apmētājis karavīrus ar akmeņiem.
Baltkrievijas valdība sagatavoja bēgļiem netālo transporta loģistikas centru. Pēc nesekmīgiem mēģinājumiem nokļūt Eiropā daži migranti atgriežas dzimtenē.
Польские пограничники применяют водомет в районе пункта пропуска Брузги на польско-белорусской границе  - Sputnik Latvija, 1920, 18.11.2021
Pasaulē
"Bez sirds un smadzenēm": Lukašenko parādījis pasaulei Polijas tumšo pusi
Piektdien Baltkrievijas prezidents Aleksandra Lukašenko paziņoja, ka līdztekus diviem tūkstošiem bēgļu nometnē pie robežas valstī, iespējams, atrodas vēl apmēram 203 tūkstoši migrantu no Tuvo Austrumu valstīm. Iepriekš apmēram tūkstotis cilvēku brīvprātīgi atgriezušies dzimtenē.
Viņi atgriežas gan ar evakuācijas reisiem, gan individuāli. Vienlaikus bēgļi loģistikas centrā nevēlas atgriezties dzimtenē, jo gaida humanitāro koridoru uz ES valstīm, informēja Baltkrievijas varasiestādes.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала