Baltijā

Kā 1944. gadā: vai Igaunija ir gatava "pļaut" migrantus ar ložmetējiem

© AP Photo / Tanel MeosПредседатель партии EKRE Март Хельме
Председатель партии EKRE Март Хельме - Sputnik Latvija, 1920, 23.11.2021
Ko darīs Igaunija, ja no Krievijas pa Čuda ezera ledu dosies migrantu pūļi? Igauņu opozicionārs lauza galvu par negaidītu jautājumu.
RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Vai mūsdienu igauņi varēs apliet nelegāļu pūļus no ūdensmetējiem tikpat nežēlīgi kā viņu tēvi un vectēvi no ložmetējiem šāva padomju karavīrus, kuri gāja atbrīvot Igauniju no hitleriešiem? Par tādu jautājumu lauza galvu igauņu opozicionārs – Konservatīvās tautas partijas (EKRE) dibinātājs Marts Helme, stāsta Sputnik Meedia.
Helmi moka svarīgs jautājums: ko darīs Igaunijas valdība gadījumā, ja valstī, tāpat kā Polijā vai Lietuvā masveidā mēģinās iekļūt nelegālie migranti? Pagaidām viņi valstī nonāk retumis, tāpēc vien, ka tā jāšķērso pa ceļam uz Somiju.
Польские пограничники применяют водомет в районе пункта пропуска Брузги на польско-белорусской границе  - Sputnik Latvija, 1920, 18.11.2021
Pasaulē
"Bez sirds un smadzenēm": Lukašenko parādījis pasaulei Polijas tumšo pusi
Pie tam interesanti, ka Igaunijā migrantus gaisa nevis pie dienvidu robežas ar Latviju, ko viņi šķērso tagad, bet austrumos – no Krievijas, kur nav vērojami nekādi nelegāļu pūļi.
Helmes uzmanību piesaistīja Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektora Elmāra Vahera ziņojums par to, ka Igaunijas priekšrocība uz Krievijas robežas ir "laba redzamība".
Helmes ieskatā "laba redzamība" ir laba tikai "miera" laikā, kad nākas saskarties ar apmaldījušos vai nelaimē nonākušu vientuļu zvejnieku uz Čuda ezera.
"Bet kas notiks gadījumā, ja ziemā krievi vienlaikus organizēs vairāku simtu nelegāl imigrantu bandu hibrīduzbrukumu pa sasalušo ezeru?" viņš lauzīja galvu EKRE rupora "Uued Uudised" ("Jaunās ziņas") lapās.
Helme atsauca atmiņā sava tēva stāstu, kurš Lielā Tēvijas kara gados dienēja vācu armijas daļā, par to, kā 1944. gada februārī, kad Sarkanā armija jau bija šķērsojusi Narovas upi, taču padomju spēku mēģinājums apiet vāciešus no flanga pāri Čuda ezeram tika atsists.
Гигин о ситуации с мигрантами на белорусско-польской границе: Запад боится реакции России - Sputnik Latvija, 1920, 18.11.2021
Video
Politologs par situāciju ar migrantiem: Rietumi baidās no Krievijas reakcijas
"No tiem trim tūkstošiem nosūtīto sarkanarmiešu neviens neizdzīvoja. Lai arī ezera pusē Igaunijā nebija aizsardzības nocietinājumu sistēmas, tomēr apšaudes punktu bija pietiekami, lai sistemātiski pļautu ar ložmetējiem tos, kuri bija spiesti pa balto līdzenumu pārvietoties uz Igaunijas pusi. Slaktiņš bija šausmīgs," viņš pastāstīja.
Helme lauzīja galvu, ko darīs igauņu robežsargi, ja šoreiz uz Igaunijas pusi pa Čuda ezeru ies nevis trīs tūkstoši sarkanarmiešu, bet gan tāds pats skaits emigrantu kopā ar sievietēm un bērniem.
"Vai mēs gatavojamies cīnīties ar viņiem ezera vidū, nosūtot Kaitselītu (militarizēta brīvprātīgo organizācija – red.) palīgā mūsu nabadzīgajam robežsardzes sastāvam? Vai mēs nogādāsim turp ūdensmetējus? Vai mēs ielaidīsim šos bēgļus Igaunijā, izmitināsim sporta zālēs, kultūras namos un teltīs? Vai barosim un ģērbsim? Vai veidosim humanitāro koridoru un nodrošināsim transportu, lai migranti varētu nokļūt turp, kur viņi vēlas, piemēram, Vācijā un Skandināvijā? Kajas Kallasas vadībai nav atbilžu uz šiem jautājumiem," viņš rezumēja.
Jāpiebilst, ka Helme velti pārmet valdībai bezdarbību. Igaunijas varasiestādes jau spērušas virkni soļu, lai stiprinātu robežu ar Krieviju.
Польские пограничники применяют водомет в районе пункта пропуска Брузги на польско-белорусской границе  - Sputnik Latvija, 1920, 18.11.2021
Viedoklis
Kā lai mežu redz, kad koki priekšā. Polija sasauc NATO Padomi
Negaidot "gudrā žoga" būves beigas, Igaunijas austrumu robežu steigšus nostiprina ar pagaidu nožogojumiem no dzeloņstieples. To sliešanai militāro mācību "Dzelonis 2021" laikā tika piesaistīti vairāki tūkstoši rezervistu.

Migrācijas krīze

Šovasar pie Baltkrievijas robežām ar Poliju un Baltijas valstīm pieaugusi Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu izcelsmes bēgļu plūsma, kuri centās nonākt Rietumeiropā. Situācija saasinājās 8. novembrī, kad pie nožogojumiem sapulcējās vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Viņi vairākas reizes pūlējās pārraut nožogojumus, taču poļi pielietoja asaru gāzi. Pēc tam migranti uzbūvēja pagaidu nometni netālu no Bruzgu robežkontroles punkta Grodņas apgabalā.
Pirmdien apmēram 3,5 tūkstoši cilvēku pārgāja pie robežkontroles punkta un izvietojās uz robežas līnijas. Nākamajā dienā sākās sadursmes ar Polijas varasiestāžu darbiniekiem. Migranti apmētāja viņus ar akmeņiem un nūjām, bet poļi pielietoja asaru gāzi, trokšņa granātas un ūdensmetējus.
Военные учения НАТО на полигоне Адажи в Латвии. Архивное фото - Sputnik Latvija, 1920, 17.11.2021
Viedoklis
Latvija un Polija provocē NATO karu ar Krieviju un Baltkrieviju
Patlaban pie caurlaides punkta neviena nav: daļa bēgļu izmitināti transporta un loģistikas centrā, kur baltkrievi organizējuši viņiem naktsmājas, bet citi atgriezušies mežā.
Atbildību par krīzi rietumvalstis uzveļ Minskai, taču Baltkrievija noliedz visas apsūdzības. Lukašenko paskaidroja, ka valsts vairs necentīsies savaldīt nelegālo migrantu plūsmu, – sankciju dēļ šiem nolūkiem nav ne naudas, ne spēku.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала