https://sputniknewslv.com/20211120/latvija-driz-nebus-vestures-pasniedzeju-19284441.html
Latvijā drīz nebūs vēstures pasniedzēju
Latvijā drīz nebūs vēstures pasniedzēju
Sputnik Latvija
Pērn Latvijas Universitāte izsniegusi diplomus tikai diviem vēstures skolotājiem. 20.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-20T14:05+0200
2021-11-20T14:05+0200
2021-11-20T14:05+0200
latvijā
latvijā
pedagogi
skolotāji
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1395/54/13955469_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_b6a3b2f072e321d59a8d002681ff1904.jpg
RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Šajā mācību gadā Jelgavas novada Aizupes pamatskolā vēl nav notikusi neviena vēstures stunda, stāsta ReTV.Aizupes skola atrodas tikai dažus kilometrus no Jelgavas, turp var nokļūt pat ar pilsētas autobusu. Tomēr pat izdevīgā atrašanās vieta nav palīdzējusi atrast vēstures skolotāju. Iepriekšējā skolotāja atteikusies no darbu apvienošanas vasarā (viņa strādāja divās skolās vienlaikus), un nevienu viņas vietā atrast nav izdevies."Grūti pateikt - kāpēc. Mēs tiešām apzvanījām gan Jelgavas skolas, gan Dobeles novada. Direktores vietniece pat uz Bausku zvanīja. Mēs esam ar Latvijas Universitātes fakultāti sazinājušies. Tiešām esam mēģinājuši visvisādas iespējas. Varbūt tas trūkums ir tas, ka mums ir dažas paralēlklases, tāpēc mums ir tās vienpadsmit kontaktstundas, ko vienā dienā paņemt nevar," saka Zane Lange, Aizupes pamatskolas direktore.Dobeles un Bauskas novados, arī Jelgavā vēstures skolotāji ir, arī ar citu mācību priekšmetu skolotājiem tik lielu problēmu nav."Nē, ar vēsturi un sociālām zinībām visi ir nodrošināti. Mēs varam diskutēt par to, cik skolotājiem ir liela slodze un cik viņiem ir laika strādāt ar bērniem individuāli, bet vēsture ir nodrošināta," pastāstīja Gunta Auza, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja.Tomēr izglītības nodaļu vadītājus neizbrīna fakts, ka skolotāji nav gatavi uzņemties papildu slodzi.Latvijas Universitātes profesore Linda Daniela arī nav pārsteigta, jo pagājušajā gadā LU izsniegusi diplomu tikai diviem vēstures skolotājiem. Pie tam, viņas ieskatā, problēma ir daudz plašāka.Aizupes pamatskolā patlaban parādījusies cerība, jo skolēnu vecāki vērsušies pie vēstures skolotājiem sociālajos medijos ar lūgumu strādāt kaut vai tikai attālinātajās stundās. Zvani saņemti gan no Ventspils, gan no kādas skolotājas, kura pašreiz dzīvo Lietuvā.2020. gada pavasarī darbu sāka pilotprojekts "Mācītspēks", kura īstenošanā piedalījās Latvijas, Liepājas un Daugavpils universitātes. Tā uzdevums bija piesaistīt skolotāja darbam speciālistus ar izglītību un darba pieredzi kādā jomā, palīdzēt viņiem saņemt darbam skolā vajadzīgo izglītību un praktiskās iemaņas.Skolotāju algas Latvijā ir vienas no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm. Pēc ESAO datiem, 2019. gadā 39% pedagogu Latvijas sākumskolās bija sasnieguši 50 gadu vecumu.Vēl viens pedagogu trūkuma iemesls – obligātā vakcinācija. Lielākā daļa skolotāju ir vakcinējušies pret Covid-19, taču, aizejot pat pāris pedagogiem, skola nespēs nodrošināt kāda priekšmeta mācības.
https://sputniknewslv.com/20211012/pedagogi-kekavas-novada-zino-par-aiziesanu-no-darba-obligatas-vakcinacijas-gadijuma-18770336.html
https://sputniknewslv.com/20210225/Puse-Latvijas-pedagogu-velas-pamest-profesiju-15234206.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
latvijā, pedagogi, skolotāji
latvijā, pedagogi, skolotāji
Latvijā drīz nebūs vēstures pasniedzēju
Pērn Latvijas Universitāte izsniegusi diplomus tikai diviem vēstures skolotājiem.
RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Šajā mācību gadā Jelgavas novada Aizupes pamatskolā vēl nav notikusi neviena vēstures stunda, stāsta
ReTV.
Aizupes skola atrodas tikai dažus kilometrus no Jelgavas, turp var nokļūt pat ar pilsētas autobusu. Tomēr pat izdevīgā atrašanās vieta nav palīdzējusi atrast vēstures skolotāju. Iepriekšējā skolotāja atteikusies no darbu apvienošanas vasarā (viņa strādāja divās skolās vienlaikus), un nevienu viņas vietā atrast nav izdevies.
"Grūti pateikt - kāpēc. Mēs tiešām apzvanījām gan Jelgavas skolas, gan Dobeles novada. Direktores vietniece pat uz Bausku zvanīja. Mēs esam ar Latvijas Universitātes fakultāti sazinājušies. Tiešām esam mēģinājuši visvisādas iespējas. Varbūt tas trūkums ir tas, ka mums ir dažas paralēlklases, tāpēc mums ir tās vienpadsmit kontaktstundas, ko vienā dienā paņemt nevar," saka Zane Lange, Aizupes pamatskolas direktore.
Dobeles un Bauskas novados, arī Jelgavā vēstures skolotāji ir, arī ar citu mācību priekšmetu skolotājiem tik lielu problēmu nav.
"Nē, ar vēsturi un sociālām zinībām visi ir nodrošināti. Mēs varam diskutēt par to, cik skolotājiem ir liela slodze un cik viņiem ir laika strādāt ar bērniem individuāli, bet vēsture ir nodrošināta," pastāstīja Gunta Auza, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja.
Tomēr izglītības nodaļu vadītājus neizbrīna fakts, ka skolotāji nav gatavi uzņemties papildu slodzi.
Latvijas Universitātes profesore Linda Daniela arī nav pārsteigta, jo pagājušajā gadā LU izsniegusi diplomu tikai diviem vēstures skolotājiem. Pie tam, viņas ieskatā, problēma ir daudz plašāka.
"Pašvaldību cilvēki, skolu direktori, izglītības pārvalžu vadītāji raksta mums un prasa - dodiet skolotājus, kaut tikai praksē! Mēs jau nevaram iedot to, kā mums nav. Kaut kādus mehānismus mēs šobrīd domājam, bet, jā, tā ir tendence. Tā ir briesmīga tendence. Es saprotu, ka šobrīd interesē vēsture, bet tas nav stāsts tikai par vēsturi," atzīmēja Linda Daniela.
Aizupes pamatskolā patlaban parādījusies cerība, jo skolēnu vecāki vērsušies pie vēstures skolotājiem sociālajos medijos ar lūgumu strādāt kaut vai tikai attālinātajās stundās. Zvani saņemti gan no Ventspils, gan no kādas skolotājas, kura pašreiz dzīvo Lietuvā.
2020. gada pavasarī darbu sāka pilotprojekts "Mācītspēks", kura īstenošanā piedalījās Latvijas, Liepājas un Daugavpils universitātes. Tā uzdevums bija piesaistīt skolotāja darbam speciālistus ar izglītību un darba pieredzi kādā jomā, palīdzēt viņiem saņemt darbam skolā vajadzīgo izglītību un praktiskās iemaņas.
Skolotāju algas Latvijā ir vienas no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm. Pēc ESAO datiem, 2019. gadā 39% pedagogu Latvijas sākumskolās bija sasnieguši 50 gadu vecumu.
Vēl viens pedagogu trūkuma iemesls – obligātā vakcinācija. Lielākā daļa skolotāju ir vakcinējušies pret Covid-19, taču, aizejot pat pāris pedagogiem, skola nespēs nodrošināt kāda priekšmeta mācības.
