https://sputniknewslv.com/20211120/ko-iesakt-ar-nelegaliem-rietumi-katra-sarezgita-situacija-sauc-paliga-krieviju-19268625.html
Ko iesākt ar nelegāļiem? Rietumi katrā sarežģītā situācijā sauc palīgā Krieviju
Ko iesākt ar nelegāļiem? Rietumi katrā sarežģītā situācijā sauc palīgā Krieviju
Sputnik Latvija
Starp demagoģiju un histēriju, drudžaini meklējot izeju krīzes situācijā, Eiropas politiskā elite vienmēr vēršas pie Krievijas prezidenta. 20.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-20T16:51+0200
2021-11-20T16:51+0200
2021-11-20T16:51+0200
viedoklis
krievija
migranti
ekonomika
aleksandrs lukašenko
krīze
eiropas savienība
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1340/31/13403190_0:0:2939:1653_1920x0_80_0_0_dd5a2ff6215de967d12e43420a962a39.jpg
Ja Vladimirs Putins nebūtu prezidents, viņš itin labi varētu būt ļoti labs krīzes menedžeris vai psihoterapeits, raksta Jeļena Karajeva radio Sputnik vietnē. Patiesībā tagad Kremlim piekritusi teju vai galvenā šķīrējtiesneša loma Eiropas ārējo problēmu jomā (un iekšējo arī).Kad panikas lēkmes Briselē (vajag kaut kā atrisināt jautājumu ar nelegāļiem pie Baltkrievijas un Polijas robežas) gandrīz sasniedza apogeju, kanclera pienākumu pildītāja Merkele piezvanīja Putinam. Divas sarunas, nedēļa pārdomām, un galu galā Vācijas valdības vadītāja aprunājās ar Aleksandru Lukašenko. Interesanti, ka saruna notika uzreiz pēc tam, kad ES vadība nolēma ieviest kārtējās sankcijas pret Minsku.Protams, Merkeli sāka kritizēt prese, taču viņas soļi, ko, uzdrīkstēsimies pieņemt, viņai ieteica spert Vladimirs Putins, panāks krīzes atrisināšanai vairāk nekā visas Eiropas diplomātijas šefa Žuzepa Borela deklarācijas. To pašu algoritmu izmantoja arī Emanuels Makrons, - viņš ļoti labi saprata, ar ko viņam draud spriedze ar nelegāļiem pie ES austrumu robežām, tikai pusotru simtu dienu pirms vēlēšanām.Jāpiebilst, ka Putins vairākas reizes intervijās un komentāros teica, arī Kremļa un Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumos izskanēja: izeja no krīzes, kurā ES pati sevi iedzinusi, meklējama tiešā dialogā ar Minsku.Nav jau pirmā kolīzija, kuras dēļ augstprātīgā Eiropa pēc obligātajām piezīmēm par Kremli meklē palīdzību Maskavā. Tā notika arī pirms sešiem gadiem, ka Krievija uzņēmās galveno lomu cīņā ar ISIS*, metot pie malas pretrunas un atklāti paziņojot: "Karā ar terorismu mēs esam sabiedrotie." Arī vēlāk, kad bija jāmeklē risinājums Lībijas krīzē, Maskava atkal un atkal veicina kompromisa meklējumus starp karojošajām pusēm.Kremlis palīdz eiropiešiem, labojot ES augstākajos amatos iecelto personu pieļautās kļūdas: Krievijas "Gazprom" uzpilda PGK kontinentā, lai Eiropa šoziem vienkārši nesasaltu ragā. Pie tam Eiropas prese un "viedokļu līderi" vēl aizvien vaino Maskavu, Kremli un Putinu visos grēkos.Protams, tā nav vajāšana – pamēģini vien pavajāt kodollielvalsti, taču tās ir skauģu, neveiksminieku un mūžīgo lūzeru gaudas, kas maina viedokli vai simt reizes dienā. Un tāda uzvedība Eiropas politikā tiek uzskatīta par labo toni. Nevis konsekventa un saturīga principu uzturēšana, kas šodien vērojama vien Krievijā.*Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums
https://sputniknewslv.com/20211113/krize-ir-neizbegama-eiropai-japienem-smags-lemums-19191357.html
https://sputniknewslv.com/20211108/diversanti-aizsega-kadus-feikus-par-migrantiem-razo-polija-19104341.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Jeļena Karajeva
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647597_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_0c6c18f6b163dd66e7bae2d8d051c7db.jpg
krievija, migranti, ekonomika, aleksandrs lukašenko, krīze, eiropas savienība, politika
krievija, migranti, ekonomika, aleksandrs lukašenko, krīze, eiropas savienība, politika
Ko iesākt ar nelegāļiem? Rietumi katrā sarežģītā situācijā sauc palīgā Krieviju
Starp demagoģiju un histēriju, drudžaini meklējot izeju krīzes situācijā, Eiropas politiskā elite vienmēr vēršas pie Krievijas prezidenta.
Ja Vladimirs Putins nebūtu prezidents, viņš itin labi varētu būt ļoti labs krīzes menedžeris vai psihoterapeits, raksta Jeļena Karajeva radio Sputnik vietnē. Patiesībā tagad Kremlim piekritusi teju vai galvenā šķīrējtiesneša loma Eiropas ārējo problēmu jomā (un iekšējo arī). Kad panikas lēkmes Briselē (vajag kaut kā atrisināt jautājumu ar nelegāļiem pie Baltkrievijas un Polijas robežas) gandrīz sasniedza apogeju, kanclera pienākumu pildītāja Merkele piezvanīja Putinam. Divas sarunas, nedēļa pārdomām, un galu galā Vācijas valdības vadītāja aprunājās ar Aleksandru Lukašenko. Interesanti, ka saruna notika uzreiz pēc tam, kad ES vadība nolēma ieviest kārtējās sankcijas pret Minsku.
Protams, Merkeli sāka kritizēt prese, taču viņas soļi, ko, uzdrīkstēsimies pieņemt, viņai ieteica spert Vladimirs Putins, panāks krīzes atrisināšanai vairāk nekā visas Eiropas diplomātijas šefa Žuzepa Borela deklarācijas. To pašu algoritmu izmantoja arī Emanuels Makrons, - viņš ļoti labi saprata, ar ko viņam draud spriedze ar nelegāļiem pie ES austrumu robežām, tikai pusotru simtu dienu pirms vēlēšanām.
Jāpiebilst, ka Putins vairākas reizes intervijās un komentāros teica, arī Kremļa un Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumos izskanēja: izeja no krīzes, kurā ES pati sevi iedzinusi, meklējama tiešā dialogā ar Minsku.
Nav svarīgi, ko Brisele domā par Baltkrievijas līderi. ES ierēdņiem nāksies mest pie malas augstprātību un sarunāties ar cilvēku, ko šīs valsts pilsoņi ievēlējuši prezidenta postenī.
Nav jau pirmā kolīzija, kuras dēļ augstprātīgā Eiropa pēc obligātajām piezīmēm par Kremli meklē palīdzību Maskavā. Tā notika arī pirms sešiem gadiem, ka Krievija uzņēmās galveno lomu cīņā ar ISIS*, metot pie malas pretrunas un atklāti paziņojot: "Karā ar terorismu mēs esam sabiedrotie." Arī vēlāk, kad bija jāmeklē risinājums Lībijas krīzē, Maskava atkal un atkal veicina kompromisa meklējumus starp karojošajām pusēm.
Kremlis palīdz eiropiešiem, labojot ES augstākajos amatos iecelto personu pieļautās kļūdas: Krievijas "Gazprom" uzpilda PGK kontinentā, lai Eiropa šoziem vienkārši nesasaltu ragā. Pie tam Eiropas prese un "viedokļu līderi" vēl aizvien vaino Maskavu, Kremli un Putinu visos grēkos.
Protams, tā nav vajāšana – pamēģini vien pavajāt kodollielvalsti, taču tās ir skauģu, neveiksminieku un mūžīgo lūzeru gaudas, kas maina viedokli vai simt reizes dienā. Un tāda uzvedība Eiropas politikā tiek uzskatīta par labo toni. Nevis konsekventa un saturīga principu uzturēšana, kas šodien vērojama vien Krievijā.
*Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums
