Kā Liepājas osta palīdz Krievijai paēdināt Eiropu
© Sputnik / Sergey Melkonov
Sekot līdzi rakstam
Uzņēmuma "Liepaja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs Jurijs Matvejevs ekskluzīvā intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kāpēc tuvāko 5-10 gadu laikā Eiropu baros Krieviju, un atklāja, vai viņš ir gatavs izvest biznesu uz Ustjlugu.
Tranzīta kravas Latvijā apstrādā Rīgas, Ventspils un Liepājas osta. Abas pirmās strādā jau ilgu laiku, tikai Liepājas osta izveidota Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) ietvaros 90. gadu sākumā. Taču šodien tā no autsaideriem izvirzījusies līderos, lai arī joprojām ir pati mazākā.
2021. gada pirmajā pusē Rīgas osta, salīdzinājumā ar 2019. gadu, zaudēja 15,5% kravu, Ventspils – 14,2%, un tikai Liepājas osta palielināja apgrozījumu par 9,1%.
Sputnik Latvija korespondents Aleksejs Stefanovs devās uz Liepājas ostu, ciemos pie lielākā stividora. Ekskursiju organizēja uzņēmuma "Liepaja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs Jurijs Matvejevs.
Kas palīdz Liepājas lielākajam stividoram
"Te ir Ziemeļu parks – te stāv vagoni ar lauksaimniecības beramkravām, paredzētām mūsu terminālim, - uz vagoniem ar labību no Krievijas rāda Jurijs Matvejevs, kamēr braucām uz termināļa pusi gar kanālu, aiz kura stiepjas tā saucamā Kara pilsētiņa. – Šurp brauc mūsu lokomotīves – to mums ir sešas. Brauc izkraut vagonus, pēc tam tukšos nogādā atpakaļ."
Viņš stāsta, ka darbs uzņēmumā neapstājas gandrīz nekad – iekraušana un izkraušana rit dienām un naktīm, cauru gadu. "Apstājamies tikai 31. decembrī pulksten 14:00, bet 1. janvārī pulkten 20:00 atsākam darbu," skaidroja Matvejevs.
Pēc pārsimt metriem nogriežamies uz jūras pusi, uz "Liepaja Bulk Terminal" slēgto teritoriju. Grūti noticēt, ka 2000. gadu sākumā te bija tukša pludmale. 2003. gadā sākās būvdarbi, parādījās neliels terminālis.
Sputnik Latvija korespondents Aleksejs Stefanovs un uzņēmuma "Liepaja Bulk Terminal" valdes priekšsēdētājs Jurijs Matvejevs
© Sputnik / Sergey Melkonov
Togad Eiropā valdīja anomāls karstums. Sausums iedzina postā teju vai visu graudu ražu. Īpaši cieta Portugāle un Spānija. Taču tas bija stimuls atvērt savu termināli un sākt eksportēt lopbarībai paredzētos graudus no Krievijas.
"Nonomājām vairākas piestātnes, maksājām naudu īpašniekiem. Parādījās ideja – kāpēc gan nepaplašināties un neuzbūvēt pašiem savu lielu termināli. Tā ieguvām šo teritoriju, sākām to apbūvēt. Toreiz pārkrāvām lielas graudu plūsmas uz Eiropu. Gadījās, ka reidā stāvēja seši, astoņi, desmit nelieli kuģi. Bija interesanti. Tagad labības kravu apgrozījuma ziņā esam vieni no lielākajiem Eiropā, ieskaitot Krievijas ostas. Tieši no graudu kravu viedokļa," Matvejevam ir iemesls palepoties.
Uzņēmums strādā ar lielu nomenklatūru – pārkrauj vairāk nekā 15 veidu lauksamniecības kravas – graudi, rapša un linu sēklas, saulespuķu un sojas izspaidas, daudz ko citu. Ne tikai saņem kravas no Krievijas – arī sūta kravas turp. Piemēram, sojas izspaidas ir proteīna izejviela, ar ko baro vistas. Tās ieved no Argentīnas.
Agrāk "Liepaja Bulk Terminal" daudz strādāja ar Kazahstānu, kas virzīja kravas uz Liepāju, taču loģistika mainījās – bija pārāk dārgi nogādāt kravas uz Latviju. Tomēr iztrūkumu izdevās kompensēt ar beramkravām no Krievijas.
"Nekas nestāv uz vietas. Mūsu uzdevums – pastāvīgi sekot situācijai, domāt par nākotni, plānot, kas notiks rīt, parīt, vienmēr būt par pussolīti priekšā," uzsvēra biznesmenis.
Ja ne ogles, tad graudi. Kā izdzīvo Rīgas osta
Piestātnē rit darbs. Iebrauc kravas mašīnas – ieved kviešus, iekrāvēji tūlīt nogādā tos noliktavā. Pēc tam tie uz lentu transportieriem pazūd elevatorā un noenkurotā "Ibis Bulker" tilpnēs. Liepājā kuģis saņems 50 tūkstošus tonnu kravas.
"Te jūs redzat Krievijas graudus, ko nogādās Nigērijā un samals miltos. Tie ir pārtikas kvieši, - precizēja Matvejevs, kad uzkāpām uz kuģa. – Tas valstī nonāks uzreiz "pirmajās rokās" – bez vidutājiem, pārpircējiem. Un tālāk dosies uz dzirnavām."
Viņš iesaka apskatīt termināli no jūras puses. Izmetuši loku, nonākam interesantā vietā – stāvam uz zemes, bet navigators rāda, ka esam atklātā jūrā.
"Patiešām, agrāk te bija jūra, taču, kad rakām ostu un būvējām papildu dziļūdens piestātni, grunti bērām šeit, savedām vēl akmeņus. Tā iznāca šī pussala. Te dziļums ir 12 metri, - uzņēmējs ir ļoti apmierināts ar paveikto. – Vispār jau moliem, kas stiepjas jūrā, pamati bija likti XIX gadsimtā, Krievijas impērijas laikā. Un stāv vēl aizvien."
Krievijas graudi Liepājas ostas terminālī
© Sputnik / Sergey Melkonov
Pateicoties jaunajai piestātnei, pie termināļa var pieiet kuģi, kas var uzņemt 60-70 tūkstošus tonnu graudu, viņš paskaidroja. Mēnesī tiek apkalpoti apmēram 35-40 kuģi, gada apgrozījums sasniedz 2,4-2,5 miljonus tonnu. Liepājas ostas kopējais kravu apgrozījums veido apmēram 6,5-7 miljonus tonnu. Tātad aptuveni 38% visa ostas apjoma veido uzņēmums "Liepaja Bulk Terminal".
Kompānija strādā ne tikai ar Krievijas tranzītu – kravu apjomā ir arī Latvijas kvieši. Tie tagad glābj Rīgas ostu. Līdz ar Krievijas ostu attīstību ogļu tranzīts Latvijā vairs nav aktuāls, tāpēc Rīgu pārprofilē labībai.
"Taču, zinot, kas pašlaik notiek Eiropā, iespējams, uz īsu laiku kaut kas vēl mainīsies, un Krievijas ogles atkal ienāks Rīgā," pieļāva Matvejevs.
Eiropu baros Krievija
"Eiropa sasniegusi maksimālos rādītājus lauksaimniecības produkcijas jomā. Ražība tur ir augstākajā līmenī, izaugsme vairs nav gaidāma. Taču notiek migrācija, ēdāju skaits aug, klimats mainās, tāpēc ražas "deg", un Eiropai ir viens glābiņš – tuvākos 5-10 gadus to baros māmuļa Krievija. Šodien Krievijā ir aramzemju rezerve, kas netiek izmantota, apmēram 20 miljoni hektāru. Nevienam tādas rezerves nav. Bet klimatiskās zonas ir ļoti dažādas, sausums nedraud," uzskata Matvejevs.
Viņš cer, ka pēc desmit gadiem situācija pasaulē mainīsies un politika atkāpsies otrajā plānā. Cilvēki no jauna vispirms domās par labumu un ērtībām, nevis par to, kā sodīt ar sankcijām sev par ļaunu.
Matvejevs atzina: viņš vērīgi seko, kā Krievija būvē savas ostas un novirza kravu plūsmas uz tām. Tiesa, viņš pats nav gatavs pamest Liepāju.
"Pēc diviem gadiem man būs 60 gadi. Droši vien es sevi tur nesaskatu. Tas – pirmkārt. Otrkārt, mēs mentāli esam dažādi, mums tur būs grūti iebūvēties Krievijas tagadējā biznesa tiesiskajā bāzē un noteikumos. Es nesaku, ka tie ir slikti, vienkārši noteikumi ir dažādi," saka uzņēmējs.
Un tūlīt piebilst: "Tomēr, no otras puses, mums tagad ir daudz partneru Krievijā, kopīgs bizness. Un tajā pašā Ustjlugā ir neliels terminālis, ko mēs nodrošinām. Pat novirzījām turp vairākus savus klientus, jo viņi strādā ar Kazahstānu, bet no turienes labāk doties uz Ustjlugu. Mēs viņus neturam, tikai visi līgumi iet caur mums."
Savukārt Liepājas ostai izdodas ne tikai turēties virs ūdens, bet pat augt, jo darba gadu laikā izdevies iegūt reputāciju.
Kuģis graudu transportēšanai Liepājas ostā
© Sputnik / Sergey Melkonov
"Tagad es pats nestrādāju 24 stundas diennaktī, lai piesaistītu kravas, taču mums ir gadiem ilgi pelnīta reputācija. Mūsu kredo: klienti aug kopā ar mums. Atnāca pie mums, teiksim, pirms 10 gadiem, pārkrāva 20 tūkstošus tonnu, bet šodien pārkrauj jau 300 tūkstošus. Mēs kopā pārvaram grūtības un gūstam sekmes," konstatēja uzņēmējs.
Ir arī plāns "B" – gandrīz visu slēgt, tikai tas nav mūsu plāns
Atpakaļceļā uz Liepājas centru Matvejevs stāsta, ka ostu bizness ir ļoti sarežģīts, lai arī tagad strādā kā Šveices pulkstenis.
"Pastāvīgi jāpārzina visas prognozes, jāseko notikumiem pasaulē, nauda jāiegulda šodien, nezinot, kas notiks rīt. Pat ne politikas dēļ, lai arī tā var visu sabojāt. Neviens nezina, kāda būs raža. Ja nu pēkšņi lauki pārplūdīs vai sāksies sausums. Tātad jābūt gataviem kādu piesaistīt vai minimizēt zaudējumus," nopūšas uzņēmējs.
Uzņēmuma "Liepaja Bulk Terminal" graudu elevatori
© Sputnik / Sergey Melkonov
Pa ceļam iebraucām vēl vienā teritorijā, teju vai pilsētas centrā.
"Mums ir ne tikai savas lokomotīves, ir arī savs autotransporta uzņēmums – 12 kravas mašīnas, kas pārvada mūsu kravas, - Matvejevs lepni rāda laukumu. – Tāpēc esam maksimāli mobili, varam sniegt plaša spektra pakalpojumus, ķerties pie jebkurām beramkravām. Tepat ir arī mūsu papildu noliktavas un kompānijas birojs."
Tomēr viņš saprot, ka situācija var pasliktināties. Iespējams, nāksies pieņemt nepatīkamu lēmumu.
"Protams, vienmēr ir plāns "B" gadījumam, ja pārtrūks tranzīts no Krievijas. Tad nāksies atlaist gandrīz visus darbiniekus, atstāt tikai nelielu biznesa virzienu vietējām kravām, taču mūsu darbinieki turas pie mums. Tāpēc ceru, ka tiktāl nenonāks," rezumēja biznesmenis.
