Viedoklis

Viens biedējošāks par otru. Noskaidrots Covid-19 sakars ar smadzeņu nodzišanu

© Pixabay / TheDigitalArtist Головной мозг человека
Головной мозг человека - Sputnik Latvija, 1920, 06.11.2021
Daži Covid-19 pārcietušu cilvēku neiroloģiskie simptomi līdzinās Alcheimera slimības agrīnām pazīmēm.
Problēmas ar atmiņu, uzmanības koncentrāciju, "smadzeņu aizmiglotība" – tādas sūdzības uzklausa ārsti pēc Covid-19 izslimošanas. Zinātnieki uzskata, ka koronavīruss bojā neironus, taču šajā jomā vēl daudz kas jāizpēta, portālā RIA Novosti stāsta Vladislavs Strekopitovs.

Ožas zudums – bīstams simptoms

Alcheimera asociācijas starptautiskajā konferencē, kas šogad notika Denverā, vairāki pārskati bija veltīti saiknei ar stabiliem kognitīvajiem traucējumiem, ieskaitot Alcheimera slimību, kas parasti skar cilvēkus vecumā no 65 gadiem. To grūti diagnosticēt agrīnā stadijā – cilvēks vienkārši ir izklaidīgs, vājinās atmiņa. Ar laiku sākas "baltie plankumi" ilgtermiņa atmiņā, runas un domāšanas traucējumi.
Лечение больных COVID-19 в больнице - Sputnik Latvija, 1920, 06.11.2021
Pasaulē
PVO prognozēja: līdz februārim pandēmija aiznesīs vēl pusmiljonu dzīvību
Kāda Argentīnā veikta pētījuma autori sešus mēnešus novēroja 234 cienījama vecuma cilvēkus, kas izārstējušies no koronavīrusa infekcijas. Ar testu palīdzību tika kvantitatīvi novērtēts kognitīvais līmenis, emocionālā reakcija un kustību koordinācija. Rezultāti pēc neiropsihiatrijā pieņemtās klīniskās demences skalas salīdzināja ar tādu pašu sirmgalvju kontroles grupu, kas nav cietuši no Covid-19.
Vairāk nekā 60% pētījuma dalībnieku fiksētas domāšanas problēmas, aptuveni katram trešajam – būtiskas, bet kontroles grupā no tām cieta tikai 6%. Demences agrīnai stadijai raksturīgie simptomi – atmiņas traucējumi, grūtības ar priekšmetu kategorizēšanu un vārdu izvēli – bija arī tiem, kas pārcietuši Covid-19 vieglā formā.
Zinātnieki pamanījuši saikni starp kognitīvo traucējumu ilgumu un pakāpi un ožas zudumu – anosmiju. Viņi skaidroja, ka iekļūšanai centrālajā nervu sistēmā koronavīruss izmanto ožas sīpolus, kuros atrodas uz smaržām reaģējošas smadzeņu šūnas. Bojājot tās, vīruss izsit no ierindas neironu ķēdītes, kas ved uz smadzeņu centriem. Tāpēc, brīdina darba autori, tādu postkovida sindromu kā ilgstošs ožas zudums nevajag vērtēt vieglprātīgi.
Iepriekš noskaidrojās, ka koronavīrusa skartās zonas smadzeņu priekšdaļā daļēji sakrīt ar zonām, kas atbild par atmiņu, uzmanību un izpildu funkcijām, ko visbiežāk skar Alcheimera slimība. Turklāt šie pacienti nereti sūdzas arī par smaržas un garšas zudumu.
Ампула с вакциной Спутник Лайт от COVID-19 - Sputnik Latvija, 1920, 04.11.2021
Krievijā
Žurnāls Lancet publicēja "Sputnik Light" vakcīnas pētījumu rezultātus

Lielais beritu tests

Lielāko pārslimojušo inteleka pētījumu veica zinātnieki Lielbritānijā. No 2020. gada janvāra līdz decembrim Londojas Impēriskās koledžas zinātnieki ar testu palīdzību novērtēja 81 337 cilvēku atmiņu, domāšanas ātrumu, uzmanības koncentrāciju un plānošanas spējas. Dažus mēnešus vēlāk viņi vērsās pie tiem, kas pēc pirmā testa pārcietuši kovidu un palūdza iziet tos pašus testus vēlreiz. Viņu skaits sasniedza 518 cilvēkus: 326 slimību pārcieta mājās, 192 bija hospitalizēti.
Rezultāti nepārprotami apliecina Covid-19 negatīvo ietekmi, pie tam, jo zemāka slimniekam bija skābekļa saturācija slimības laika, jo vairāk cietušas viņa kognitīvās funkcijas. Nopietnāko kaitējumu koronavīruss nodarījis tiem, kam bija vajadzīgs plaušu mākslīgas ventilācijas aparāts: viņu globālais kopējais intelekta punkts pēc Stenforda-Bīnes (SD) skalas samazinājies par 0,47, kas apmēram atbilst smadzeņu novecošanai par 10 gadiem. Tiem, kam bija vajadzīga hospitalizācija bez plaušu mākslīgas ventilācijas, rādītājs krities par 0,26 SD, izslimojušajiem mājās vieglā formā – par 0,23 SD. Salīdzinājumam: insults vidēji kaitē intelektam par 0,24 SD.
Vieni pacienti otro testu izgāja dažas nedēļas pēc atveseļošanās, citi – pēc vairākiem mēnešiem, taču viņu kognitīvās spējas nav atjaunojušās. Tiesa, zinatnieki nesteidz ar secinājumiem un plāno novērot šos cilvēkus 3-5 gadus.
Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins - Sputnik Latvija, 1920, 23.07.2021
Krievijā
"Nesaprotu kolēģus": Putins aicina Rietumus nešķirot savējo un svešo pandēmiju

Dziļie mehānismi

Ņujorkas universitātes Grosmana medicīnas skolā pētnieki molekulārā līmenī pierādīja, ka koronavīruss izraisa neirodeģenerāciju. Universitātes slimnīcā hospitalizēto veca gadagājuma Covid-19 pacientu, kam iepriekš nebija diagnosticēta demence vai kognitīvie traucējumi, asinīs konstatēta smadzeņu bojājumu, neiroloģiska iekaidsuma un Alcheimera slimības indikatoru: tau-olbaltumvielas, smaljā polipeptīdu neirofilamenta NfL, gliālās fibrilārās skābās olbaltumvielas GFAP, ubikvitīna-C-termināla hidrolāzes-L1 (UCH-L1), beta-amiloīdu Aβ40 un Aβ42, kā arī pTau181 (fosforilētā tau proteīna) līmeņa paaugstināšanās. Liela daļa šo biomarķieru korelē ar C-reaktīvo olbaltumvielu, kas norāda uz vispārēju iekaisumu.
Zinātnieki uzskata, ka Alcheimera slimībai ir kopīgas iezīmes ar Covid-19 – domājams, tas ir iekaisuma process. Tas bojā endoteliālās šūnas, kas izklāj asinsvadus, kontrolē imunitāti un asins sarecēšanu. Augsti neiroloģiskā iekaisuma biomarķieri novēroti visiem pacientiem, kas piedalījās pētījumā (251 cilvēks) neatkarīgi no neiroloģiskajiem simptomiem. Covid-19 smagā gadījumā rādītāji aptuveni atbilda vēlīnai Alcheimera slimības stadijai. Amerikāņu speciālisti no Klīvlendas klīnikas sadarbībā ar kolēģiem no vairākām universitātēm, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas, izpētīja saikni starp SARS-CoV-2 olbaltumvielām un gēniem, kas nosaka predispozīciju pret Alcheimera slimību, nesen apstiprināja arī britu zinātnieki no Londonas Universitātes koledžas Demences pētījumu institūta. Viņi konstatēja, ka viens un tas pats gēna OAS1 variants, kas nosaka pastiprinātu imūnsistēmas atbildi, palielina Alcheimera slimības risku un Covid-19 smagas gaitas risku. Gēns OAS1 ekspresējas mikroglijos – imūnsistēmas šūnās, kas veido aptuveni 10% no visām galvas smadzeņu šūnām. Tas ir apmēram pusei eiropiešu, un tā aktivitāte mainās gadu gaitā.
Лечение больных с COVID-19 - Sputnik Latvija, 1920, 04.08.2021
Ļaunāk nekā insults: kā Covid-19 ietekmē kognitīvās spējas

Atgriezeniskā saikne

Rodas iespaids, ka slēdziens ir acīmredzams: Covid-19 provocē demenci. Taču tas nemaz nav tik vienkārši. Parādās aizvien lielāki datu apjomi par to, ka neirodeģeneratīvie traucējumi, tādi kā Alcheimera slimība, palielina risku inficēties ar koronavīrusu, smagu komplikāciju veidošanos un letālu iznākumu.
Piemēram, zinātnieki no Klīvlendas konstatēja, ka cilvēkiem ar alēli APOE E4/E4 – Alcheimera slimības riska lielāko ģenētisko faktoru – samazināta pretvīrusu aizsardzības gēnu ekspresija, tātad cilvēks ir uzņēmīgāks pret Covid-19. Bet speciālisti Brazīlijā noskaidroja, ka Covid-19 letāla iznākuma risks pacientiem ar Alcheimera slimību ir trīskārt augstāks, ja pie tam viņi ir vecāki par 80 gadiem – seškārt augstāks.
Pie tāda slēdziena brazīlieši nonākuši, izanalizējot informāciju no lielākās britu biobankas UK Biobank. Atlasē iekļauti 12 863 pacienti vecumā no 65 gadiem, kas nodevuši PĶR testu no 2020. gada marta līdz augustam. 1167 gadījumos tas apliecināja infekcijas esamību organismā.
Inficētie ar demences pazīmēm daudz smagāk pārcieta Covid-19. Pētnieki uzskata, ka hroniski iekaisumi un imūnsistēmas atbildes traucējumi novājina imūnsistēmu. Pie tam rodas atgriezeniska saikne – demence traucē dabiskajai aizsardzībai, atvieglojot vīrusam iekļūšanu smadzenēs, bet infekcija saasina Alcheimera slimību un neirodeģeneratīvās parādības.
Медицинский работник демонстрирует ампулу с российской вакциной Спутник V (Гам-КОВИД-Вак) - Sputnik Latvija, 1920, 06.04.2021
Tika novērtēta "Sputnik V" efektivitāte pret Covid-19 jaunajiem paveidiem
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала