https://sputniknewslv.com/20211101/ar-ko-krievi-latvija-ir-sliktaki-neka-arabi-amsterdama-socialie-tikli-ir-soketi-19024147.html
Ar ko krievi Latvijā ir sliktāki nekā arābi Amsterdamā: sociālie tīkli ir šokēti
Ar ko krievi Latvijā ir sliktāki nekā arābi Amsterdamā: sociālie tīkli ir šokēti
Sputnik Latvija
Sociālo tīklu lasītāji ir neizpratnē par strupceļu, kādā nonākusi Latvijas valdība jautājumā par krievvalodīgo informēšanu par nepieciešamību vakcinēties no... 01.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-01T14:33+0200
2021-11-01T14:33+0200
2021-11-01T14:33+0200
latvijā
krievu valoda
sociālie tīkli
nacionālpatrioti
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/115/38/1153858_0:63:1201:738_1920x0_80_0_0_670b0d1e35eb9382541b2d5f6a1211a9.jpg
RĪGA, 1. novembris - Sputnik. Diskusija par vakcinācijas informācijas izplatīšanu krievvalodīgajiem pensionāriem raisa vētrainus strīdus Latvijā ne tikai valdības līmenī. Situāciju apspriež arī sociālajos tīklos.Interesanti, taču par to, kā Latvija nonākusi tādā strupceļā, ka Valodas likums nepieļauj elementāras lietas, sašutuši latviešu valodā runājošie. Absurdu nosoda un pauž neizpratni, kādas patiesībā ir valsts prioritātes."Nedrīkst izsūtīt krieviski info par covid un vakcinēšanos, jo kāds vēl padomās kaut ko par otro valsts valodu... tas tā kā ugunsgrēka laikā bibliotēkā nevienu nebrīdināt, ka jābēg, jo bibliotēkā, redz, nedrīkst klaigāt," LTV ziņu redaktore Rudīte Spatkovska bija izbrīnīta."Var pieprasīt ārstu mobilizēšanu, ieviest mājsēdi, izmaksāt helikoptera naudas un kompensācijas, atcelt plānveida palīdzību utt, bet nevar informēt cilvēkus viņiem saprotamā valodā. Ir ārkārtas situācija. Vai prioritātes ir sabiedrības veselība un informētība, vai tomēr citas?" neizpratnē vaicāja LTV žurnāliste Anna Platpire."Protams, ka citas. Reitingi pāri visam," Annas aizdomas apstiprināja žurnālists Iļja Kozins."Valodu jautājums un pat "krievi nāk!" atkārtojas praktiski visās pēdējās trijās, pat četrās Saeimas vēlēšanās. Bija vajadzīgs tikai iegansts, ap kuru šo naratīvu "iespinot"," piekrita žurnālists Frederiks Ozols.Vēl spilgtāku ainu tēlo socioantropologs, zinātņu doktors, RSU pasniedzējs Klāvs Sedlenieks, kurš pašreizējo situāciju salīdzina ar karadarbību."Hipotētiska situācija. Latvija kara stāvoklī. Pētnieki izpētījuši, ka pretinieki varētu nolikt ieročus un pārtraukt šaut, ja virs tranšejām izkaisītu skrejlapas viņu valodā. Valsts valodas centrs: to nevar, jo ko gan viņi par mums padomās?! Lai tad labāk turpina šaut," piemēru minēja Sedlenieks.Tomēr asākās verbālās cīņas sākās ap Amsterdamā dzīvojošās latviešu juristes tvīta – viņa vienkārši konstatēja, ka tur rūpējas par visiem valsts iedzīvotājiem."Latvijā krieviski nedrīkst sūtīt info par vakcināciju, tikmēr man šodien Amsterdamā atnāca vēstule par rajona projektu balsošanu nīderlandiešu, angļu, turku un arābu valodās," savā lapā Twitter atklāja Laura.Nacionālisti nespēj piedot tādu līdzjūtību krievvalodīgajiem, turklāt vēl no latviešu juristes puses. Viņa tūlīt saņēma pļaujas no odiozākajiem nacpatriotiem."Tieši tāpēc arī nedrīkst sūtīt info krieviski šodien, lai rīt nebūtu ikviena oficiālā vēstule jāsūta latviešu, krievu, angļu, turku, arābu, hindi, urdu un svahili valodās, kā te kā paraugs pieminētajā Amsterdamā," ksenofobiskam izlēcienam līdzīgu piezīmi laidis klajā pazīstamais latvju publicists Bens Latkovskis.Protams, nacpatrioti nespēja noturēties un izspēlēja tradicionālo kārti, sak, "krievu valoda – tas ir citādi"¸ tā ir "okupantu" valoda."Latvijā angļu valodai vienmēr ir bijusi brīvības piegarša, krievu - okupācijas! Un ne jau latvieši pie tā vainojami!" sašutis Juris Bisnieks."Laura varbūt nenojauš, ka Nīderlandē nebija pārkrievošanas 50 gadu garumā," atzīmē Liāna Langa Bokša.Protams, lielākā daļa sociālo tīklu lasītāju, šķiet, nepiekrīt iesūnējušam nacionālistam un atbalsta jurista neizpratni."Komentāri zem šī tvīta. Nīderlande rūpējas, lai katrs turienes iedzīvotājs tiktu informēts par lietām. Latvieši, kas nekad nav bijuši ārpus Latvijas: "Nē! Tā nedrīkst!"" par diskusiju šausminās komentētāja ar lietotājvārdu Gejba."Arī Londonas galā info bija gan angliski, gan pielikums vairākās valodās, kur un kā papildus info pieejams citās valodās. Un tā te par visu ko - gan pandēmiju, gan vēlēšanām," attīstīto valstu praksi apstiprināja latviešu juriste Inese Ejugbo, kas dzīvo arī Lielbritānijā."Nu pēc analoģijas, Latvijā būtu vakcinācijas avīze latviski + plus pielikums kur meklēt informāciju pārējās svešvalodās. Manuprāt pilnīgi normāli," – raksta Dāvis Viļums. Viņš publicēja Lielbritānijā iznākušas avīzes fotogrāfiju.Trešdien, 27. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sociālās saliedētības komisijas sēdē izcēlās strīdi par to, kā informēt krievvalodīgos pensionārus par vakcināciju Covid-19 profilaksei.Eksperti atkal secināja, ka Valodas likums neļauj informēt iedzīvotājus citās valodās, tāpēc esot jāmeklē jauni informācijas kanāli. Ideja izsūtīt vakcinācijas avīzi krievu valodā atlikta, tā vietā valsts pūlas veidot ciešākus sakarus ar reģionālajiem medijiem, arī krievvalodīgajiem.
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
krievu valoda, sociālie tīkli, nacionālpatrioti
krievu valoda, sociālie tīkli, nacionālpatrioti
Ar ko krievi Latvijā ir sliktāki nekā arābi Amsterdamā: sociālie tīkli ir šokēti
Sociālo tīklu lasītāji ir neizpratnē par strupceļu, kādā nonākusi Latvijas valdība jautājumā par krievvalodīgo informēšanu par nepieciešamību vakcinēties no Covid-19. Situāciju salīdzina ar karu un piemēram min Eiropas valstis, kur bukleti ir pat arābu valodā.
RĪGA, 1. novembris - Sputnik. Diskusija par vakcinācijas informācijas izplatīšanu krievvalodīgajiem pensionāriem raisa vētrainus strīdus Latvijā ne tikai valdības līmenī. Situāciju apspriež arī sociālajos tīklos.
Interesanti, taču par to, kā Latvija nonākusi tādā strupceļā, ka Valodas likums nepieļauj elementāras lietas, sašutuši latviešu valodā runājošie. Absurdu nosoda un pauž neizpratni, kādas patiesībā ir valsts prioritātes.
"Nedrīkst izsūtīt krieviski info par covid un vakcinēšanos, jo kāds vēl padomās kaut ko par otro valsts valodu... tas tā kā ugunsgrēka laikā bibliotēkā nevienu nebrīdināt, ka jābēg, jo bibliotēkā, redz, nedrīkst klaigāt," LTV ziņu redaktore Rudīte Spatkovska bija izbrīnīta.
"Var pieprasīt ārstu mobilizēšanu, ieviest mājsēdi, izmaksāt helikoptera naudas un kompensācijas, atcelt plānveida palīdzību utt, bet nevar informēt cilvēkus viņiem saprotamā valodā. Ir ārkārtas situācija. Vai prioritātes ir sabiedrības veselība un informētība, vai tomēr citas?" neizpratnē vaicāja LTV žurnāliste Anna Platpire.
"Protams, ka citas. Reitingi pāri visam," Annas aizdomas apstiprināja žurnālists Iļja Kozins.
"Valodu jautājums un pat "krievi nāk!" atkārtojas praktiski visās pēdējās trijās, pat četrās Saeimas vēlēšanās. Bija vajadzīgs tikai iegansts, ap kuru šo naratīvu "iespinot"," piekrita žurnālists Frederiks Ozols.
Vēl spilgtāku ainu tēlo socioantropologs, zinātņu doktors, RSU pasniedzējs Klāvs Sedlenieks, kurš pašreizējo situāciju salīdzina ar karadarbību.
"Hipotētiska situācija. Latvija kara stāvoklī. Pētnieki izpētījuši, ka pretinieki varētu nolikt ieročus un pārtraukt šaut, ja virs tranšejām izkaisītu skrejlapas viņu valodā. Valsts valodas centrs: to nevar, jo ko gan viņi par mums padomās?! Lai tad labāk turpina šaut," piemēru minēja Sedlenieks.
Tomēr asākās verbālās cīņas sākās ap Amsterdamā dzīvojošās latviešu juristes tvīta – viņa vienkārši konstatēja, ka tur rūpējas par visiem valsts iedzīvotājiem.
"Latvijā krieviski nedrīkst sūtīt info par vakcināciju, tikmēr man šodien Amsterdamā atnāca vēstule par rajona projektu balsošanu nīderlandiešu, angļu, turku un arābu valodās," savā lapā Twitter atklāja Laura.
Nacionālisti nespēj piedot tādu līdzjūtību krievvalodīgajiem, turklāt vēl no latviešu juristes puses. Viņa tūlīt saņēma pļaujas no odiozākajiem nacpatriotiem.
"Tieši tāpēc arī nedrīkst sūtīt info krieviski šodien, lai rīt nebūtu ikviena oficiālā vēstule jāsūta latviešu, krievu, angļu, turku, arābu, hindi, urdu un svahili valodās, kā te kā paraugs pieminētajā Amsterdamā," ksenofobiskam izlēcienam līdzīgu piezīmi laidis klajā pazīstamais latvju publicists Bens Latkovskis.
Protams, nacpatrioti nespēja noturēties un izspēlēja tradicionālo kārti, sak, "krievu valoda – tas ir citādi"¸ tā ir "okupantu" valoda.
"Latvijā angļu valodai vienmēr ir bijusi brīvības piegarša, krievu - okupācijas! Un ne jau latvieši pie tā vainojami!" sašutis Juris Bisnieks.
"Laura varbūt nenojauš, ka Nīderlandē nebija pārkrievošanas 50 gadu garumā," atzīmē Liāna Langa Bokša.
Protams, lielākā daļa sociālo tīklu lasītāju, šķiet, nepiekrīt iesūnējušam nacionālistam un atbalsta jurista neizpratni.
"Komentāri zem šī tvīta. Nīderlande rūpējas, lai katrs turienes iedzīvotājs tiktu informēts par lietām. Latvieši, kas nekad nav bijuši ārpus Latvijas: "Nē! Tā nedrīkst!"" par diskusiju šausminās komentētāja ar lietotājvārdu Gejba.
"Arī Londonas galā info bija gan angliski, gan pielikums vairākās valodās, kur un kā papildus info pieejams citās valodās. Un tā te par visu ko - gan pandēmiju, gan vēlēšanām," attīstīto valstu praksi apstiprināja latviešu juriste Inese Ejugbo, kas dzīvo arī Lielbritānijā.
"Nu pēc analoģijas, Latvijā būtu vakcinācijas avīze latviski + plus pielikums kur meklēt informāciju pārējās svešvalodās. Manuprāt pilnīgi normāli," – raksta Dāvis Viļums. Viņš publicēja Lielbritānijā iznākušas avīzes fotogrāfiju.
Trešdien, 27. oktobrī, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sociālās saliedētības komisijas sēdē izcēlās strīdi par to, kā informēt krievvalodīgos pensionārus par vakcināciju Covid-19 profilaksei.
Eksperti atkal secināja, ka Valodas likums neļauj informēt iedzīvotājus citās valodās, tāpēc esot jāmeklē jauni informācijas kanāli. Ideja izsūtīt vakcinācijas avīzi krievu valodā atlikta, tā vietā valsts pūlas veidot ciešākus sakarus ar reģionālajiem medijiem, arī krievvalodīgajiem.
