Latvijā

Caurumus budžetā aizlāpa ar vecām riepām

© Sputnik / Константин ЧалабовRiepa
Riepa - Sputnik Latvija, 1920, 27.10.2021
Baltijas valstīs tā iegājies: ekoloģijas problēmas jau sen izmanto dažādu ekonomisko un, protams, politisko jautājumu risināšanai.
RĪGA, 27. oktobris – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Piemēram, Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdētos ķīmiskos ieročus pēkšņi atsauca atmiņā, kad noskaidrojās, ka gāzesvads ar Krievijas lēto zilo degvielu vedīs uz Vāciju un Latvijā neiegriezīsies.
Tagad Latvijā, kuras budžets politiķu koronavīrusa histērijas dēļ ir vienos caurumos un nekādi nesakrīt, pēkšņi ienākusi prātā ļoti sena problēma – kā utilizēt vecās riepas, ar ko pilni visi meži un pļavas, ceļmalas, upju un ezeru krasti.
Politiķi meklē iespējas, kā dabūt valsts maciņā mazliet vairāk naudas – uz milzīgu un nepamatotu sodu rēķina vai ar kādām citām metodēm. Piemēram, atrasts vēl viens paņēmiens. Tagad autovadītāji vairs nevarēs bez maksas mainīt vecās riepas autoservisos un par baltu velti nodot izgāztuvēs.
Колесо автомобиля - Sputnik Latvija, 1920, 15.06.2020
Cīņa par ekoloģiju: Latvijā startējusi akcija "Dod riepām otru dzīvi"
Lieta tāda, ka šogad ziemas riepu deficīta un, domājams, sadārdzināšanās dēļ daudzi sākuši ziemai gatavoties savlaicīgi, tātad arī jau iepriekš pērk ziemas riepas. Rodas jautājums – kur likt vecās un kāpēc to vairs nevarēs izdarīt bez maksas?
Agrāk riepas varēja bez maksas nodot izgāztuvēs vai apmaiņas punktos (no turienes riepas nogādā atkritumu šķirošanas un tālākas utilizācijas vietās). Bet tagad situācija ir mainījusies.
Daudzi autovadītāji, uzzinājuši, ka tagad būs jāmaksā pat par vecām riepām – par utilizāciju – sacēla traci medijos. Lai arī, patiesību sakot, "par utilizāciju" būs jāmaksā tikai 1 eiro (to iekasēs riepu maiņas punktos), taču arī šīs naudiņas ir žēl, it īpaši, kad ekonomiskā situācija valstī kļūst aizvien saspringtāka.

Veco riepu kalni rotā Rīgu

Tomēr jārisina arī veco riepu utilizācijas problēma, jo Latvijā to ir kaudžu kaudzēm, pat galvaspilsētā (pārsvarā – nomalēs, Čiekurkalnā, Sarkandaugavā, Imantā) jau sen izauguši veseli riepu kalni. Neviens tādas izgāztuves nelikvidē – neviens jau nav noteicis, kur un kā likvidēt tādus labumus. Protams, tas maksā naudu, vismaz algu cilvēkiem, kas nodarbojas ar atkritumu šķirošanu un transportēšanu.
Свалка шин - Sputnik Latvija, 1920, 25.07.2019
Mēģinājums tikt galā ar katastrofu: Tukumā atvērsies riepu pārstrādes rūpnīca
Sabiedriskās ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais tilts" prezidents Artūrs Plotnieks ne vienu vien reizi cilājis jautājumu par lietotajām riepām, diskutējis par to medijos un dažādās konferencēs.
"Jā, tagad par šo problēmu medijos runā it kā no cita, jauna viedokļa. Tomēr ir labi, ka jautājums atkal pacelts. Stingri un loģiski runājot, par riepu utilizāciju jāmaksā tam, kas uz tām braukā," Plotnieks pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.
Viņš paskaidroja, ka, piemēram, Skandināvijas valstīs cena "par utilizāciju" sākotnēji iekļauta jauno riepu cenā. Tikai Skandināvijas valstīs cilvēki saņem mazliet lielākas algas nekā Latvijā, lai arī nodokļi tur ir augstāki.
Patiesībā liela daļa autovadītāju, tuvojoties sezonu maiņai, iegādājas lietotas riepas (bet vecās bieži vien izmet – mežā vai ceļmalas grāvī), kas reiz, iespējams, nopirktas tajās pašās Skandināvijas valstīs un sākotnēji tur nomaksāts "utilizācijas" nodoklis, atzīmēja Artūrs. Bet tagad riepa nonākusi Latvijā, "dzīvo" otro vai pat trešo dzīvi, un neviens te nav maksājis nekādu utilizācijas nodokli.
Pēc Sputnik sarunbiedra domām, tas nepavisam nav taisnīgi pret Eiropas ekoloģiju, pret valsts iedzīvotājiem, jo kaut kur šīs riepas tomēr vajadzēs likvidēt – utilizēt – tur, kur tās galīgi nodils un tiks izmestas. Kas par to maksās? Iznāk, ka par utilizāciju samaksāts "tur", bet utilizēt nākas šeit, turklāt vēl uz mūsu rēķina.

Utilizācija uz fantastikas robežas

"Bet tagad pats galvenais jautājums: nu, savāks no autovadītājiem vēl kaut kādu naudiņu, bet kas un kā Latvijā nodarbosies ar riepu utilizāciju? Zināms, ka riepas vispareizāk ir sadedzināt ļoti augstā – apmēram 1500 grādu temperatūrā – lai pat dioksīni nenonāktu apkārtējā vidē. Vienīgā rūpnīca Latvijā, kas to spēj nodrošināt – cementa rūpnīca Brocēnos. Taču līdz šim tur problēmu risināja tikai formāli – it kā sadedzināja zināmu daļu veco riepu, bet reāli un centralizēti ar riepu utilizāciju Latvijā nenodarbojas neviens. Parastā izgāztuvē tās izmest nevar, jo tur tās sadalīsies tūkstošiem gadu," paskaidroja sarunbiedrs.
Degošas riepas - Sputnik Latvija, 1920, 18.04.2018
Vienkāršāk izmest: Zemgalē nav kur nodot vecās riepas
Viņš nosauca vēl vienu riepu utilizācijas variantu – sasmalcināšana sīkos gabaliņos, ko pēc tam var, piemēram, pievienot asfaltā vai mākslīgajā bruģī trotuāriem, - tādējādi šie segumi kļūst daudz izturīgāki pret apkārtējās vides ietekmi. Sasmalcinātās riepas var pievienot materiāliem, ar ko izklāj bērnu rotaļlaukumus un sporta laukumus, kā arī grīdas sporta zālēs.
"Pirms kāda laika mūsu organizācija piedāvāja tai pašai Brocēnu rūpnīcai kaut kā palīdzēt atrisināt veco riepu utilizācijas problēmu, ar ko burtiski piegāzta visa Latvija, kas no ekoloģijas viedokļa ir vienkārši riebīgi un absolūti nepieļaujami. Taču mūsu piedāvājumu neuzklausīja. Lai arī visiem bija izdevīgi sadedzināt riepas Brocēnos. Pirmkārt, vielas, ko satur riepas, varēja bagātināt cementu ar trūkstošajiem ķīmiskajiem savienojumiem, un tas kļūtu tikai labāks. Otrkārt, labi būtu visai Latvijai no ekoloģijas problēmu risināšanas viedokļa," ir pārliecināts Plotnieks.
Pasaulē ir virkne nolietotu riepu utilizācijas tehnoloģiju – no vienkāršas sadedzināšanas krāsnīs augstā temperatūrā līdz pārstrādei degvielā vai sasmalcināt – sīko daļiņu pielietojuma spektrs ir ļoti plašs, piemēram, jaunu riepu ražošana, tehnoloģijas, kas palīdz savākt naftas plankumus no ūdenstilpes virsmas, piedevas asfalta sastāvā, kas padara to elastīgāku, izturīgāku, vājāk apledojošu un tā tālāk, paskaidroja speciālists.
© из личного архива Артура ПлотниексаSabiedriskās ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais tilts" prezidents Artūrs Plotnieks
 Артур Плотниекс с покрышкой, которую пора сдавать на утилизацию, но она найдена в канаве у дороги - Sputnik Latvija, 1920, 26.10.2021
Sabiedriskās ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais tilts" prezidents Artūrs Plotnieks
Viņš atzīmēja, ka Latvijā periodiski organizēti konkursi riepu utilizācijas jautājumā, taču iepirkumu noteikumi bija tādi, ka uzvaru nemainīgi izcīnīja vienīgi Brocēnu cementa rūpnīca.
Naudu par utilizāciju viņi neprasīja, toties dabas resursu nodoklis viņiem bija būtiski samazināts. Šķita, ka riepu utilizācijas problēma ir atrisināta. Tikai rodas grūtības ar savākšanu un ierobežojumiem pārstrādes apjomu ziņā. Turklāt, sadedzinot riepas temperatūrā virs 1100 grādiem (tā ir zemākā robeža, "cepot" cementu), veidojas dioksīni, un tā jau ir jauna nopietna problēma.
Plotnieks atzīmēja, ka asociācija meklējusi investorus, lai radītu Latvijā uzņēmumu riepu pārstrādei ar "ozona paņēmienu". Tehnoloģija ļāva utilizēt riepas rentabli, pat ar nelielu peļņu.
"Tas bija jau 2000. gadu sākumā, tikai investori neatradās. Un tagad mums visiem Latvijā ir virkne visdažādāko problēmu," konstatēja Plotnieks.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала