https://sputniknewslv.com/20211018/ievarijusi-putru-polija-neatstaj-es-izveles-iespejas-18840566.html
Ievārījusi putru. Polija neatstāj ES izvēles iespējas
Ievārījusi putru. Polija neatstāj ES izvēles iespējas
Sputnik Latvija
Polijas Konstitucionālā tiesa nolēmusi, ka vairāki ES Līguma panti neatbilst valsts Konstitūcijai. Kas notiks tālāk? 18.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-18T15:05+0300
2021-10-18T15:05+0300
2021-10-18T15:05+0300
viedoklis
pasaule
budžets
polija
eiropas savienība
konstitūcija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/544/49/5444952_0:0:1200:675_1920x0_80_0_0_b52dc7417190bebbc5e18739865165f1.jpg
Varšava ilgu laiku sagādā īstas galvassāpes Briselei. Piemēram, pērnā gada beigās Varšava kopā ar Budapeštu bloķēja ES ilgtermiņa budžetu un finansiālā atbalsta paketi 750 miljonu eiro apmērā. Visbeidzot tika panākts īslaicīgs kompromiss, saskaņā ar kuru līdzekļu piešķiršana saskaņā ar likuma virsvadības principa ievērošanu valstī (pret to iebilda Polija un Ungārija, jo vispirms to varēja vērst pret abām valstim) tika atzīta par neiespējamu līdz brīdim, kad ES Tiesa lems, vai tāds mehānisms ir likumīgs, portālā Sputnik Lietuva stāsta Andruss Pētrinis.Nākamais Briseles un Varšavas strīds saistīts ar tiesu reformu Polijā. ES Tiesa lēma, ka disciplinārie pasākumi pret Polijas tiesnešiem neatbilst viņu neatkarības principam. Tāpat jāpiemin, ka Polija nepiekrīt Briselei ekoloģijas un LGBT tiesību jautājumos.Piemēram, ES Tiesa pieņēma lēmumu, ka Polijas pienākums ir pārtraukt ieguvi "Turova" šahtā un samaksāt Briselei soda naudu 500 tūkstošu eiro apmērā dienā par šī lēmuma nepildīšanu. Taču Polijas valdība atteicās izpildīt rīkojumu, jo tas var kaitēt valsts enerģētiskajai drošībai. Vienlaikus Varšava kritizē Vāciju par gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem. Piedevām jāpiemin arī Polijas orientācija uz ASV ārpolitikā, kas diezin vai patiks Berlīnei un Parīzei.Šajā fonā Polijas Konstitucionālā tiesa spērusi vēl vienu izcili konfrontatīvu soli, kas grauj visu ES tiesisko sistēmu. Jāpiebilst, ka lēmums ilgu laiku tika atlikts. Acīmredzot, Polijā nopietni pārdomāja, vai ir vērts mest tādu izaicinājumu Briselei, jo tas var radīt sāpīgas sekas Polijai, arī finansiālajā jomā. Rodas jautājums: kāpēc Polija tomēr izšķīrusies pacelt likmes spēlē ar ES?Iespējams, pašreizējā valdība nevēlas izstāties no bloka, jo zaudēs milzīgas naudas summas (un lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta dalību ES), taču vienlaikus domā, ka varēs pastāvēt savienībā atbilstoši saviem noteikumiem un Brisele neko nevarēs padarīt, jo nevēlas, lai arī Polija pamestu ES. Stāsts ar budžeta blokādi, iespējams, vēl iedvesmojis Varšavu.Taču problēma ir – šoreiz Briselei kaut kādā veidā jāpiespiež poļi grozīt lēmumu. Pretējā gadījumā radīsies precedents, kas nozīmē: ES vārdam (likumam) nav nekādas nozīmes, katrs var rīkoties, kā vēlas (šodien – Polija, rīt – Ungārija, parīt – kāds cits). It kā kāds ASV štats vai Krievijas Federācijas subjekts nolemtu, ka valsts Konstitūcija uz to neattiecas. Kas notiktu tādā gadījumā?Ko īsti uzsāks Brisele? Skaļu vārdu no visām pusēm (Eiropas Komisija, Berlīne, Parīze un citi) ir daudz, taču Polija tiem neko daudz uzmanības nepievērš. Svarīgāk ir tas, ka līdz šim nav apstiprināta 58 miljardu eiro piešķiršana cīņai ar pandēmijas sekām no ES atbilstošā fonda, un pašreizējie notikumi diezin vai procesu paātrinās.Diezin vai Polija šajā situācijā sēdēs, rokas klēpī salikusi, - Varšava var sākt bloķēt dažādus ES lēmumus. Tad nāksies atņemt tai balsstiesības, un tas nebūs vienkārši, jo šim nolūkam vajadzīgs Eiropas Padomes lēmums, un nav saprotams, kā balsos dažādas valstis (piemēram, Ungārija). Vārdu sakot, ES cīņa pret Varšavu var ieilgt, un tās perspektīvas nav skaidras. Visu šo laiku poļi dzīvos, iespējams, bez Eiropas naudas, taču saskaņā ar saviem likumiem, un tas bojās Briseles imidžu.Ir tikai viena izeja, kas ļaus saglabāt reputāciju, – valdības maiņa Polijā. Valstī ir proeiropeiski spēki ar bijušo premjerministru, bijušo Eiropas Padomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (kurš pavisam nesen atgriezās nacionālajā politikā, atbalstīja Konstitucionālās tiesas lēmuma pārskatīšanu un aicināja cilvēkus protestēt). "Jaroslava Kačinska ieplānotā Polijas izstāšanās operācija no Eiropas aktīvi startējusi. Ja mēs paliksim malā, neviens viņu neapturēs," teica Tusks.Tātad ir skaidrs, ka Varšava ievārījusi ļoti nopietnu putru, kas neatstāj Briselei izeju – viņi būs spiesti piespiest tagadējo Polijas valdību mainīt viedokli, vai darīt visu iespējamo, lai šī valdība nomainītos, jo uz kārts likts ne tikai ES prestižs, bet arī liktenis.Vai varbūt tomēr kādam gribētos, lai Polija izstātos no Eiropas Savienības (un runa nav tikai par Jaroslava Kačinska operāciju)?Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
https://sputniknewslv.com/20210908/gar-degunu-eiropas-savieniba-nevelas-dot-naudu-polijai-un-ungarijai-18340596.html
https://sputniknewslv.com/20210720/polijas-premjers-noverteja-valsts-izstasanas-no-eiropas-savienibas-risku-17639723.html
https://sputniknewslv.com/20210719/tad-es-pienaks-gals-bijusais-polijas-premjers-aprakstija-sabrukuma-scenariju-17628611.html
https://sputniknewslv.com/20210615/psrs-mus-cienija-vairak-eiropa-pazemo-poliju-17162871.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
pasaule, budžets, polija, eiropas savienība, konstitūcija
pasaule, budžets, polija, eiropas savienība, konstitūcija
Ievārījusi putru. Polija neatstāj ES izvēles iespējas
Polijas Konstitucionālā tiesa nolēmusi, ka vairāki ES Līguma panti neatbilst valsts Konstitūcijai. Kas notiks tālāk?
Varšava ilgu laiku sagādā īstas galvassāpes Briselei. Piemēram, pērnā gada beigās Varšava kopā ar Budapeštu bloķēja ES ilgtermiņa budžetu un finansiālā atbalsta paketi 750 miljonu eiro apmērā. Visbeidzot tika panākts īslaicīgs kompromiss, saskaņā ar kuru līdzekļu piešķiršana saskaņā ar likuma virsvadības principa ievērošanu valstī (pret to iebilda Polija un Ungārija, jo vispirms to varēja vērst pret abām valstim) tika atzīta par neiespējamu līdz brīdim, kad ES Tiesa lems, vai tāds mehānisms ir likumīgs, portālā Sputnik Lietuva stāsta Andruss Pētrinis. Nākamais Briseles un Varšavas strīds saistīts ar tiesu reformu Polijā. ES Tiesa lēma, ka disciplinārie pasākumi pret Polijas tiesnešiem neatbilst viņu neatkarības principam. Tāpat jāpiemin, ka Polija nepiekrīt Briselei ekoloģijas un LGBT tiesību jautājumos.
Piemēram, ES Tiesa pieņēma lēmumu, ka Polijas pienākums ir pārtraukt ieguvi "Turova" šahtā un samaksāt Briselei soda naudu 500 tūkstošu eiro apmērā dienā par šī lēmuma nepildīšanu. Taču Polijas valdība atteicās izpildīt rīkojumu, jo tas var kaitēt valsts enerģētiskajai drošībai. Vienlaikus Varšava kritizē Vāciju par gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem. Piedevām jāpiemin arī Polijas orientācija uz ASV ārpolitikā, kas diezin vai patiks Berlīnei un Parīzei.
Šajā fonā Polijas Konstitucionālā tiesa spērusi vēl vienu izcili konfrontatīvu soli, kas grauj visu ES tiesisko sistēmu. Jāpiebilst, ka lēmums ilgu laiku tika atlikts. Acīmredzot, Polijā nopietni pārdomāja, vai ir vērts mest tādu izaicinājumu Briselei, jo tas var radīt sāpīgas sekas Polijai, arī finansiālajā jomā. Rodas jautājums: kāpēc Polija tomēr izšķīrusies pacelt likmes spēlē ar ES?
Iespējams, pašreizējā valdība nevēlas izstāties no bloka, jo zaudēs milzīgas naudas summas (un lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta dalību ES), taču vienlaikus domā, ka varēs pastāvēt savienībā atbilstoši saviem noteikumiem un Brisele neko nevarēs padarīt, jo nevēlas, lai arī Polija pamestu ES. Stāsts ar budžeta blokādi, iespējams, vēl iedvesmojis Varšavu.
Taču problēma ir – šoreiz Briselei kaut kādā veidā jāpiespiež poļi grozīt lēmumu. Pretējā gadījumā radīsies precedents, kas nozīmē: ES vārdam (likumam) nav nekādas nozīmes, katrs var rīkoties, kā vēlas (šodien – Polija, rīt – Ungārija, parīt – kāds cits). It kā kāds ASV štats vai Krievijas Federācijas subjekts nolemtu, ka valsts Konstitūcija uz to neattiecas. Kas notiktu tādā gadījumā?
Ko īsti uzsāks Brisele? Skaļu vārdu no visām pusēm (Eiropas Komisija, Berlīne, Parīze un citi) ir daudz, taču Polija tiem neko daudz uzmanības nepievērš. Svarīgāk ir tas, ka līdz šim nav apstiprināta 58 miljardu eiro piešķiršana cīņai ar pandēmijas sekām no ES atbilstošā fonda, un pašreizējie notikumi diezin vai procesu paātrinās.
Diezin vai Polija šajā situācijā sēdēs, rokas klēpī salikusi, - Varšava var sākt bloķēt dažādus ES lēmumus. Tad nāksies atņemt tai balsstiesības, un tas nebūs vienkārši, jo šim nolūkam vajadzīgs Eiropas Padomes lēmums, un nav saprotams, kā balsos dažādas valstis (piemēram, Ungārija). Vārdu sakot, ES cīņa pret Varšavu var ieilgt, un tās perspektīvas nav skaidras. Visu šo laiku poļi dzīvos, iespējams, bez Eiropas naudas, taču saskaņā ar saviem likumiem, un tas bojās Briseles imidžu.
Ir tikai viena izeja, kas ļaus saglabāt reputāciju, – valdības maiņa Polijā. Valstī ir proeiropeiski spēki ar bijušo premjerministru, bijušo Eiropas Padomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku (kurš pavisam nesen atgriezās nacionālajā politikā, atbalstīja Konstitucionālās tiesas lēmuma pārskatīšanu un aicināja cilvēkus protestēt). "Jaroslava Kačinska ieplānotā Polijas izstāšanās operācija no Eiropas aktīvi startējusi. Ja mēs paliksim malā, neviens viņu neapturēs," teica Tusks.
Šajā kontekstā valda uzskats, ka Brisele aktīvi atbalstīs opozīciju Polijā un darīs visu iespējamo, lai tās rīcībā būtu pēc iespējas vairāk argumentu, piemēram, aizturēs finansiālo atbalstu, un Tusks varēs paziņot, ka tā ir valdošās partijas vaina.
Tātad ir skaidrs, ka Varšava ievārījusi ļoti nopietnu putru, kas neatstāj Briselei izeju – viņi būs spiesti piespiest tagadējo Polijas valdību mainīt viedokli, vai darīt visu iespējamo, lai šī valdība nomainītos, jo uz kārts likts ne tikai ES prestižs, bet arī liktenis.
Vai varbūt tomēr kādam gribētos, lai Polija izstātos no Eiropas Savienības (un runa nav tikai par Jaroslava Kačinska operāciju)?
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
