https://sputniknewslv.com/20211015/vini-gatavojas-karam-kas-sacies-dienvidkinas-jura-18813000.html
"Viņi gatavojas karam". Kas sācies Dienvidķīnas jūrā
"Viņi gatavojas karam". Kas sācies Dienvidķīnas jūrā
Sputnik Latvija
Militārā spriedze starp Ķīnu un Taivānu sasniegusi apogeju. Taivānas aizsardzības ministrs Cu Gočžens apsūdz Ķīnu par gatavošanos karam un ziņo: ĶTAA var sākt... 15.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-15T17:23+0300
2021-10-15T17:23+0300
2021-10-15T17:23+0300
viedoklis
asv
ķīna
aizsardzības ministrija
taivāna
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0a/0b/18763757_0:0:2900:1631_1920x0_80_0_0_057f3c7a4e893b89a8c9f09b5b31a08b.jpg
Tas radīs nopietnu starptautisko krīzi, jo ASV diezin vai paliks malā – Vašingtona jau vairākkārt apgalvojusi, ka noteikti nostāsies sabiedrotā pusē. Pie kā tas novedīs? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Gaisa reidsSituācija ap Taivānu krasi saasinājās oktobrī. Kopš mēneša sākuma gaisa telpā pie salu valsts krastiem pabijušas gandrīz 150 Ķīnas kara lidmašīnas, arī stratēģiskie bumbvedēji H-6, kas spēj uzņemt kodolieročus. Robežu tās nepārkāpa, tomēr Taivānas vadība noskaņota ļoti pesimistiski un bīstas no atklāta konflikta."Šī ir satraucošākā situācija vairāk nekā 40 gadu laikā, kopš brīža, kad sāku dienestu, - parlamentam pastāstīja Cu Gočžens. – Neliela nevērība vai kļūme var izprovocēt krīzi. Ķīnas Komunistiskajai partijai jau ir iespējas iebrukt Taivānā, tikai nav iemesla. Turklāt ĶTAA bīstas no lieliem zaudējumiem. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātos no draudiem, lai arī vēlamies mierīgu līdzāspastāvēšanu ar ĶTR."Analītiskā centra "Taihe" vecākais zinātniskais līdzstrādnieks paskaidroja RIA Novosti, ka Pekina aktīvi palielina lmilitāro budžetu un bruņojumu, lai aizsargātu ekonomiskās intereses Dienvidķīnas jūrā un atjaunotu savu jurisdikciju Taivānā. Pēc viņa vārdiem, ietekmīgi starptautiskie spēki izmanto salu valsts neatkarību kā trumpi ģeopolitiskajā spēlē pret Ķīnu. Taibeja pilnībā atbalsta ASV un to sabiedrotos. Protams, arī Vašingtona pievērsusi uzmanību spriedzes eskalācijai reģionā."Mēs esam dziļi noraizējušies par Ķīnas provokatīvo militāro aktivitāti netālu no Taivānas, kas destabilizē situāciju, draud ar kļūdām un grauj mieru un stabilitāti reģionā, - paziņoja Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Neds Praiss. – Mēs aicinām Pekinu pārtraukt militāro, diplomātisko un ekonomisku spiedienu pret Taivānu. ASV saistības pret Taibeju ir negrozāmas un veicina miera saglabāšanu. Mēs turpināsim atbalstīt savus draugus un sabiedrotos."Ķīnas ĀM reaģēja ļoti asi: pieprasīja ASV nepārkāpt "vienotās Ķīnas" principu un nesniegt tālāku atbalstu "separātistiem" – pārdot ieročus, trenēt Taivānas armiju un floti. Pēc "The Wall Street Journal" informācijas, amerikāņu kara instruktori strādā uz salas jau vairāk nekā gadu – apmāca sauszemes spēku un jūras kara spēku speciālo uzdevumu vienības.Ekspedīcijas floteJāatzīst, ka Taivānai ir pamats raizēties par iebrukumu. Jau 2005. gadā Ķīnā pieņēma likumu "Par pretestību valsts šķelšanai". Saskaņā ar to Ķīna saglabā tiesības izmantot militāro spēku, ja "graujošie elementi, kas atbalsta Taivānas neatkarību" centīsies atdalīt salu "no Dzimtenes". Amerikāņi par to bija ļoti sašutuši un atgādināja, ka neesot pieļaujams Ķīnas vienotības problēmas vardarbīgs risinājums.Aptuveni šajā pašā laikā Pekina sāka palielināt militāros izdevumus. Īpaša uzmanība tika veltīta flotei. Tikai 15-20 gadu laikā Ķīnā uzbūvēja, nolaida ūdenī un nodeva flotei vairāk nekā 30 eskadras kuģus, 40 fregates, desmitiem apgādes kuģu un zemūdeņu, arī kodolzemūdeņu. Vimpeļu skaita ziņā – vairāk nekā 300 – Ķīnas JKS apsteidz pat ASV.2017. gadā ūdenī nolaida Ķīnas otro aviācijas bāzes kuģi - "Shandong", kurš tāpat kā pirmais — "Liaoning" ir Krievijas "Admiral Kuznetsov" "radinieks". Plānots vēl viens šāds kuģis, taču Ķīna projektē arī smagākus aviācijas bāzes kuģus.Tomēr Taivāna visvairāk raizējas par Ķīnas ekspedīcijas spēku attīstību, kuģu būvi, kas paredzēti spēku pārsviešanai lielā attālumā kopā ar tehniku un bruņojumu. Pekinas rīcībā tagad ir vairāk nekā 80 šādi kuģi, ieskaitot astoņus mūsdienīgus trieciena desanta kuģus. Starp citu, to aviācijas grupu, iespējams, formēs no Krievijas trieciena helikopteriem Ka-52K – ķīnieši par tiem interesējas jau sen.Ideāls poligonsInteresanti, ka 2017. gada jūlijā uz Džibuti piekrasti devās jaunā desanta platforma MLP 868 "Donghaidao" un TKD "Jinggangshan". Kuģu grupas mērķis – Ķīnas pirmās ārvalstu armijas bāzes būve. MLP (Mobile landing platform — mobilā desanta platforma) tipa kuģi patlaban ir tikai Ķīnai un ASV. Pirmo platformu amerikāņi nolaida ūdenī 2013. gadā – tikai pāris gadus agrāk nekā ķīnieši.Pentagons MLP klasificē kā ekspedīcijas mobilās bāzes liela mēroga desanta operāciju nodrošinājumam pie valsts robežām un lielā attālumā no bāzes vietām.Patiesībā "Donghaidao" ir autonoma jūras kara vienība, spēj ātri organizēt pretinieka krastā placdarmu pamata spēku izsēdināšanai. Kuģim ir plašas tilpnes, pašam sava desanta kuteru flotile, helikopteru laukumi, telpas karavīriem. Variantu, kurp Ķīna var sūtīt desantniekus, nav nemaz tik daudz.Pie tam Ķīnai armijas bāze Džibuti nozīmē ne tikai militārās klātbūtnes nostiprināšanu globālajai tirdzniecībai stratēģiski svarīgajā Adenas līcī un starptautiskās ietekmes paplašināšanu. Āfrikas piekrastes tuksnesīgie rajoni ir ideāls poligons desanta operāciju izspēlēšanai ienaidnieka teritorijā.
taivāna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
asv, ķīna, aizsardzības ministrija, taivāna
asv, ķīna, aizsardzības ministrija, taivāna
"Viņi gatavojas karam". Kas sācies Dienvidķīnas jūrā
Militārā spriedze starp Ķīnu un Taivānu sasniegusi apogeju. Taivānas aizsardzības ministrs Cu Gočžens apsūdz Ķīnu par gatavošanos karam un ziņo: ĶTAA var sākt iebrukumu jau 2025. gadā.
Tas radīs nopietnu starptautisko krīzi, jo ASV diezin vai paliks malā – Vašingtona jau vairākkārt apgalvojusi, ka noteikti nostāsies sabiedrotā pusē. Pie kā tas novedīs? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. Situācija ap Taivānu krasi saasinājās oktobrī. Kopš mēneša sākuma gaisa telpā pie salu valsts krastiem pabijušas gandrīz 150 Ķīnas kara lidmašīnas, arī stratēģiskie bumbvedēji H-6, kas spēj uzņemt kodolieročus. Robežu tās nepārkāpa, tomēr Taivānas vadība noskaņota ļoti pesimistiski un bīstas no atklāta konflikta.
"Šī ir satraucošākā situācija vairāk nekā 40 gadu laikā, kopš brīža, kad sāku dienestu, - parlamentam pastāstīja Cu Gočžens. – Neliela nevērība vai kļūme var izprovocēt krīzi. Ķīnas Komunistiskajai partijai jau ir iespējas iebrukt Taivānā, tikai nav iemesla. Turklāt ĶTAA bīstas no lieliem zaudējumiem. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātos no draudiem, lai arī vēlamies mierīgu līdzāspastāvēšanu ar ĶTR."
Analītiskā centra "Taihe" vecākais zinātniskais līdzstrādnieks paskaidroja RIA Novosti, ka Pekina aktīvi palielina lmilitāro budžetu un bruņojumu, lai aizsargātu ekonomiskās intereses Dienvidķīnas jūrā un atjaunotu savu jurisdikciju Taivānā. Pēc viņa vārdiem, ietekmīgi starptautiskie spēki izmanto salu valsts neatkarību kā trumpi ģeopolitiskajā spēlē pret Ķīnu. Taibeja pilnībā atbalsta ASV un to sabiedrotos. Protams, arī Vašingtona pievērsusi uzmanību spriedzes eskalācijai reģionā.
"Mēs esam dziļi noraizējušies par Ķīnas provokatīvo militāro aktivitāti netālu no Taivānas, kas destabilizē situāciju, draud ar kļūdām un grauj mieru un stabilitāti reģionā, - paziņoja Valsts departamenta oficiālais pārstāvis Neds Praiss. – Mēs aicinām Pekinu pārtraukt militāro, diplomātisko un ekonomisku spiedienu pret Taivānu. ASV saistības pret Taibeju ir negrozāmas un veicina miera saglabāšanu. Mēs turpināsim atbalstīt savus draugus un sabiedrotos."
Ķīnas ĀM reaģēja ļoti asi: pieprasīja ASV nepārkāpt "vienotās Ķīnas" principu un nesniegt tālāku atbalstu "separātistiem" – pārdot ieročus, trenēt Taivānas armiju un floti. Pēc "The Wall Street Journal" informācijas, amerikāņu kara instruktori strādā uz salas jau vairāk nekā gadu – apmāca sauszemes spēku un jūras kara spēku speciālo uzdevumu vienības.
Jāatzīst, ka Taivānai ir pamats raizēties par iebrukumu. Jau 2005. gadā Ķīnā pieņēma likumu "Par pretestību valsts šķelšanai". Saskaņā ar to Ķīna saglabā tiesības izmantot militāro spēku, ja "graujošie elementi, kas atbalsta Taivānas neatkarību" centīsies atdalīt salu "no Dzimtenes". Amerikāņi par to bija ļoti sašutuši un atgādināja, ka neesot pieļaujams Ķīnas vienotības problēmas vardarbīgs risinājums.
Aptuveni šajā pašā laikā Pekina sāka palielināt militāros izdevumus. Īpaša uzmanība tika veltīta flotei. Tikai 15-20 gadu laikā Ķīnā uzbūvēja, nolaida ūdenī un nodeva flotei vairāk nekā 30 eskadras kuģus, 40 fregates, desmitiem apgādes kuģu un zemūdeņu, arī kodolzemūdeņu. Vimpeļu skaita ziņā – vairāk nekā 300 – Ķīnas JKS apsteidz pat ASV.
2017. gadā ūdenī nolaida Ķīnas otro aviācijas bāzes kuģi - "Shandong", kurš tāpat kā pirmais — "Liaoning" ir Krievijas "Admiral Kuznetsov" "radinieks". Plānots vēl viens šāds kuģis, taču Ķīna projektē arī smagākus aviācijas bāzes kuģus.
Tomēr Taivāna visvairāk raizējas par Ķīnas ekspedīcijas spēku attīstību, kuģu būvi, kas paredzēti spēku pārsviešanai lielā attālumā kopā ar tehniku un bruņojumu. Pekinas rīcībā tagad ir vairāk nekā 80 šādi kuģi, ieskaitot astoņus mūsdienīgus trieciena desanta kuģus. Starp citu, to aviācijas grupu, iespējams, formēs no Krievijas trieciena helikopteriem Ka-52K – ķīnieši par tiem interesējas jau sen.
Interesanti, ka 2017. gada jūlijā uz Džibuti piekrasti devās jaunā desanta platforma MLP 868 "Donghaidao" un TKD "Jinggangshan". Kuģu grupas mērķis – Ķīnas pirmās ārvalstu armijas bāzes būve. MLP (Mobile landing platform — mobilā desanta platforma) tipa kuģi patlaban ir tikai Ķīnai un ASV. Pirmo platformu amerikāņi nolaida ūdenī 2013. gadā – tikai pāris gadus agrāk nekā ķīnieši.
Pentagons MLP klasificē kā ekspedīcijas mobilās bāzes liela mēroga desanta operāciju nodrošinājumam pie valsts robežām un lielā attālumā no bāzes vietām.
Patiesībā "Donghaidao" ir autonoma jūras kara vienība, spēj ātri organizēt pretinieka krastā placdarmu pamata spēku izsēdināšanai. Kuģim ir plašas tilpnes, pašam sava desanta kuteru flotile, helikopteru laukumi, telpas karavīriem. Variantu, kurp Ķīna var sūtīt desantniekus, nav nemaz tik daudz.
Pie tam Ķīnai armijas bāze Džibuti nozīmē ne tikai militārās klātbūtnes nostiprināšanu globālajai tirdzniecībai stratēģiski svarīgajā Adenas līcī un starptautiskās ietekmes paplašināšanu. Āfrikas piekrastes tuksnesīgie rajoni ir ideāls poligons desanta operāciju izspēlēšanai ienaidnieka teritorijā.
