https://sputniknewslv.com/20211006/ekspremjers-latvijas-reindustrializacija--karina-murgi-18695653.html
Ekspremjers: Latvijas reindustrializācija – Kariņa murgi
Ekspremjers: Latvijas reindustrializācija – Kariņa murgi
Sputnik Latvija
Partijas "Latvija pirmajā vietā" finanšu ministra kandidāts Vilis Krištopāns, komentējot notikumus valstī, nosauca Krišjāņa Kariņa kabineta valdīšanu ar... 06.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-06T10:04+0300
2021-10-06T10:04+0300
2021-10-06T10:04+0300
latvijā
ekonomika
latvija
krišjānis kariņš
ainārs šlesers
vilis krištopāns
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/0f/18002246_0:512:2730:2048_1920x0_80_0_0_306b2ee5e780e733bfeda99287ec0347.jpg
RĪGA, 6. oktobris — Sputnik, Ludmila Pribiļska. Nākamā gada budžets izplānots ar deficītu pusotra miljarda eiro apmērā, kas tiks segti uz aizņēmumu rēķina, un Latvijas parāds pieaugs līdz 17 miljardiem eiro. Pie tam Valsts kase jau tagad maksā vairāk nekā miljonu eiro dienā par tā apkalpošanu. Ekspremjers Vilis Krištopāns savā komentārā apjautājās, vai tiešām 360-400 miljoni eiro, ko valsts maksā procentos, tai nemaz nav vajadzīgi, un atgādināja, ka Igaunijas ārējais parāds sasniedz vien 6,6 miljardus.Uzņēmējs, ekspremjers (1998.) un bijušais baņķieris atgriezies politikā kopā ar Aināru Šleseru un kandidē uz Finanšu ministrijas vadītāja posteni.Viņš uzsvēra, ka banku sistēma valstī pašlaik ir toksiska – ārvalstu investors pat teorētiski nevar atvērt kontu. Uzņēmējs norādīja, ka Kariņa uzsāktā banku kapitālremonta sākumā no bankām vienā rāvienā pazuda 10 miljardi eiro, aizgāja visi nerezidenti, bet likumdošanu par naudas atmazgāšanu vērsa pret pašu pilsoņiem. Tūkstošiem cilvēku, nepaskaidrojot iemeslus, vienkārši slēgti norēķinu konti.Krištopāns ir pārliecināts, ka četru gadu laikā partija valdības vadībā spēs dubultot Latvijas ekonomiku. Viņš atsaucās uz Igaunijas piemēru, kam ar 1,5 reizes mazāku iedzīvotāju skaitu, tomēr ir pusotru reizi lielāks budžets. Un tā izdevumu galvenie posteņi ir sociālās izmaksas, veselības aprūpe un izglītība.Uzņēmējs pauda pārliecību, ka vajag nevis aizņemties, bet pelnīt; samazināt nodokļus – nevis cīnīties ar ēnu ekonomiku, bet panākt, lai nodokļu līmenis būtu tāds, ka uzņēmējam būtu izdevīgāk tos maksāt. Viņš piezīmēja, ka runa ir arī par visiem uzņēmuma izdevumiem: elektrību, gāzi, siltumu, nekustamo īpašumu nodokli, dažādām reģistrācijas nodevām (tās ir pašas augstākās Baltijas valstīs), sodiem... Ja valdība izstrādā neizpildāmus noteikumus, tos noteikti apies. Valsts izliekas, ka iekasē nodokļus, uzņēmēji izliekas, ka maksā.Latvijas ekonomika ir "autā", un jādara viss, lai vismaz apsteigtu kaimiņus, tātad jānojauc šķēršļi biznesam: jāatļauj strādāt bankām, jādod "zaļā gaisma" mazajiem uzņēmējiem, jāpiesaista ārvalstu investori.Svešu naudu tērēt ir viegli, teica Krištopāns, komentējot algu pielikumus augstākajām amatpersonām. Viņš konstatēja, ka runas par ministru algu pielīdzināšanu atalgojumam privātajā sektorā ir tīrās pļāpas – uzņēmējs atzina, ka tādi privātie uzņemumi, kas darbiniekiem maksātu 5-7 tūkstošus eiro mēnesī, viņam nav zināmi, ja nu tikai "Latvenergo" tipa valsts uzņēmumi, kas tāpat tērē valsts naudu.Krištopāns pauda nepārprotamu atbalstu tiešo nodokļu (pārsvarā – darbspēka) samazināšanu un netiešo (PVN, kas tagad sedz valsts ienākumu lauvas tiesu) nodokļu stabilizāciju. To viņš uzskata par taisnīgu: bagātnieks pērk par 1000 eiro un maksā budžetā 210 eiro (pēc 21% likmes), nabagais – par 1 eiro un maksā budžetā 21 centu.Politiķa ieskatā Latvija pašlaik pārcieš Kariņa-Reira cunami. Tranzīts ir iznīcināts, 2 tūkstošus dzelzceļnieku atkal atlais, gaidām viedu industrializāciju... Nodokļi ir miglaini, bankas kontu atvērt ir grūti, enerģijas, siltuma un gāzes cenas aug. Tātad nekādas industrializācijas nebūs. To Krištopāns sarunas noslēgumā nosauca par Kariņa murgiem.
https://sputniknewslv.com/20210816/izmirsanas-problema-nav-atrisinata-valdiba--absurda-teatris-slesers-par-varu-18013111.html
https://sputniknewslv.com/20200603/Kristopans-valdiba-slicina-ekonomiku-valsts-nakotnemedit-zakus-13842876.html
https://sputniknewslv.com/20191024/Kristopans-Latvijas-varasviri-pasos-pamatos-iznicina-valsts-iespejas-nopelnit-12650587.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
ekonomika, latvija, krišjānis kariņš, ainārs šlesers, vilis krištopāns
ekonomika, latvija, krišjānis kariņš, ainārs šlesers, vilis krištopāns
Ekspremjers: Latvijas reindustrializācija – Kariņa murgi
Partijas "Latvija pirmajā vietā" finanšu ministra kandidāts Vilis Krištopāns, komentējot notikumus valstī, nosauca Krišjāņa Kariņa kabineta valdīšanu ar cunami, kas iztukšojis ekonomiku.
RĪGA, 6. oktobris — Sputnik, Ludmila Pribiļska. Nākamā gada budžets izplānots ar deficītu pusotra miljarda eiro apmērā, kas tiks segti uz aizņēmumu rēķina, un Latvijas parāds pieaugs līdz 17 miljardiem eiro. Pie tam Valsts kase jau tagad maksā vairāk nekā miljonu eiro dienā par tā apkalpošanu. Ekspremjers Vilis Krištopāns savā komentārā apjautājās, vai tiešām 360-400 miljoni eiro, ko valsts maksā procentos, tai nemaz nav vajadzīgi, un atgādināja, ka Igaunijas ārējais parāds sasniedz vien 6,6 miljardus.
Uzņēmējs, ekspremjers (1998.) un bijušais baņķieris atgriezies politikā kopā ar Aināru Šleseru un kandidē uz Finanšu ministrijas vadītāja posteni.
Viņš uzsvēra, ka banku sistēma valstī pašlaik ir toksiska – ārvalstu investors pat teorētiski nevar atvērt kontu. Uzņēmējs norādīja, ka Kariņa uzsāktā banku kapitālremonta sākumā no bankām vienā rāvienā pazuda 10 miljardi eiro, aizgāja visi nerezidenti, bet likumdošanu par naudas atmazgāšanu vērsa pret pašu pilsoņiem. Tūkstošiem cilvēku, nepaskaidrojot iemeslus, vienkārši slēgti norēķinu konti.
Krištopāns ir pārliecināts, ka četru gadu laikā partija valdības vadībā spēs dubultot Latvijas ekonomiku. Viņš atsaucās uz Igaunijas piemēru, kam ar 1,5 reizes mazāku iedzīvotāju skaitu, tomēr ir pusotru reizi lielāks budžets. Un tā izdevumu galvenie posteņi ir sociālās izmaksas, veselības aprūpe un izglītība.
Uzņēmējs pauda pārliecību, ka vajag nevis aizņemties, bet pelnīt; samazināt nodokļus – nevis cīnīties ar ēnu ekonomiku, bet panākt, lai nodokļu līmenis būtu tāds, ka uzņēmējam būtu izdevīgāk tos maksāt. Viņš piezīmēja, ka runa ir arī par visiem uzņēmuma izdevumiem: elektrību, gāzi, siltumu, nekustamo īpašumu nodokli, dažādām reģistrācijas nodevām (tās ir pašas augstākās Baltijas valstīs), sodiem... Ja valdība izstrādā neizpildāmus noteikumus, tos noteikti apies. Valsts izliekas, ka iekasē nodokļus, uzņēmēji izliekas, ka maksā.
Latvijas ekonomika ir "autā", un jādara viss, lai vismaz apsteigtu kaimiņus, tātad jānojauc šķēršļi biznesam: jāatļauj strādāt bankām, jādod "zaļā gaisma" mazajiem uzņēmējiem, jāpiesaista ārvalstu investori.
Svešu naudu tērēt ir viegli, teica Krištopāns, komentējot algu pielikumus augstākajām amatpersonām. Viņš konstatēja, ka runas par ministru algu pielīdzināšanu atalgojumam privātajā sektorā ir tīrās pļāpas – uzņēmējs atzina, ka tādi privātie uzņemumi, kas darbiniekiem maksātu 5-7 tūkstošus eiro mēnesī, viņam nav zināmi, ja nu tikai "Latvenergo" tipa valsts uzņēmumi, kas tāpat tērē valsts naudu.
Krištopāns pauda nepārprotamu atbalstu tiešo nodokļu (pārsvarā – darbspēka) samazināšanu un netiešo (PVN, kas tagad sedz valsts ienākumu lauvas tiesu) nodokļu stabilizāciju. To viņš uzskata par taisnīgu: bagātnieks pērk par 1000 eiro un maksā budžetā 210 eiro (pēc 21% likmes), nabagais – par 1 eiro un maksā budžetā 21 centu.
Politiķa ieskatā Latvija pašlaik pārcieš Kariņa-Reira cunami. Tranzīts ir iznīcināts, 2 tūkstošus dzelzceļnieku atkal atlais, gaidām viedu industrializāciju... Nodokļi ir miglaini, bankas kontu atvērt ir grūti, enerģijas, siltuma un gāzes cenas aug. Tātad nekādas industrializācijas nebūs. To Krištopāns sarunas noslēgumā nosauca par Kariņa murgiem.
